iPad lietotāja piezīmes

decembris 27th, 2011 § 21 comments § permalink

Kad tika prezentēts pirmais iPad, es biju ļoti skeptiski noskaņots. Līdzīgi kā lielākā daļa cilvēku, īsti nesaredzēju pielietojumu šādai ierīcei. No šībrīža viedokļa smieklīgākais skepticisma iemesls bija ekrāns – man likās, ka jebkuram ekrānam jābūt 16:9 vai līdzīgās malu attiecībās, nevis arhaiskajā 3:4. Šobrīd tas, protams, šķiet smieklīgi.

Pagāja zināms laiks un es sapratu, ka iPad ir maģija. Tā ir lieliska, noderīga un ērta ierīce par ļoti pieņemamu cenu. Kad iznāca iPad 2, izmantoju iespēju iegādāties vecās paaudzes iPad lētāko Wi-Fi variantu, bet vēlāk radās izdevība par smieklīgu cenu iegādāties iPad 2 ar 3G. Tagad ar iPad esmu apradis un labprāt padalīšos lietošanas pieredzē – gan, lai informētu skeptiķus par to, ka iPad nav bling bling ierīce bez jēgas, gan palīdzot tiem, kas vēl domā, vai iegādāties iPad/svārstās starp iPad un citiem planšetdatoriem. Gan jau arī iPad esošie lietotāji atradīs ko noderīgu manis rakstītajā.

Par iPad pielietojumu:

Laikam jāsāk ar to, kas ir būtiskākais – no skaistas un ērtas ierīces nav nekādas jēgas, ja tai nav pielietojuma. Tieši šī iemesla dēļ iPad un citām planšetēm joprojām ir daudz skeptiķu, pazīstu arī vairākus cilvēkus, kas iegādājušies iPad un tas putējis plauktā, līdz ticis pārdots.

Vajadzības atšķirās un ticu, ka iPad nebūt nav pirmās nepieciešamības prece. Tomēr, pastāstīšu, kā iPad izmantoju es pats.

- Ziņu, blogu, internetu lasīšana

Es ļoti daudz lasu gan drukāto presi, gan interneta resursus, lai vienmēr būtu lietas kursā par notiekošo. Uz datora nav ērti lasīt stundām ilgi vai atrodoties ceļā. Uz datora lasīt vispār nav ērti. Telefons, savukārt, ir par mazu nopietnai, ilgstošai lasīšanai.

iPad, savukārt, ziņu un blogu lasīšana ir maģiska. Aplikācija Flipboard  pārvērš Facebook un Twitter draugu un sekojamo cilvēku satura haosu par izcili ērtu žurnāla tipa izdevumu, kurā varu vienuviet apskatīt draugu Facebook bildes un Twitterī publicētās saites.

Aplikācija Zite ir mans visu laiku labākais iPad atklājums – pēc salinkošanas ar Twitter, Facebook un Google Reader un interešu pievienošanas (piemēram, Advertising, Hip-Hop, Social Media), tā atrod ziņas no visiem iespējamiem pasaules resursiem, kas lasītāju varētu interesēt. Un Zite algoritmi ir fantastiski, aplikācija ņem vērā to, kurus resursus un rakstus esi ilgāk lasījis, pielāgojot nākamās ziņas aizvien precizāk Tavām interesēm. Man nav jāiet cauri miljons nelasītiem rakstiem RSS lasītājā, es varu relaksēti reizi dienā iziet cauri vislabākajiem no labākajiem rakstiem, nelasot pārējo drazu. Zite aplikācija ir unikāli uz iPad (tagad arī uz iPhone), tai ir arī konkurenti, bet Zite ir nenoliedzami labākā pieejamā.

Runājot par lasīšanu – galvenais, protams, ir ērtais iPad formāts. Lasīt iPad ir tikpat ērti vai ērtāk kā lasīt fizisku avīzi vai žurnālu. Ilgstoši lasīt datorā ir neērti, nejēdzīgi un nedabīgi.

- Piekļuve internetam sekundēs un datora aizstāšana gan ikdienā, gan ceļojumos

Darba dēļ man ir nepieciešams vienmēr varēt piekļūt internetam. Kad nebiju iegādājies iPad, uz skolu ikdienā līdzi nēsāju portatīvo datoru. Sākumā tas bija 2.5 kg smags 16″ laptops; kad nevarēju izturēt svaru un anormālo neērtumu, iegādājos netbuku (netbuki ir sātana izgudrojums), kad mani nervi vairs nespēja izturēt netbuku, no tā atbrīvojos un iegādājos 13″ Lenovo ThinkPad datoru. Lai cik viegls un plāns nebūtu dators, tas vienalga ir smags un neparocīgs ātrai piekļuvei internetam.

Ja es gribu atbildēt uz e-pastu, man iPad izņemšana no somas un piekļuve internetam aizņem apmēram 3 sekundes. Ja es gribu atbildēt uz e-pastu, izmantojot datoru, man datora izņemšana no somas, iziešana no Stand By, modema startēšana un pārlūka atvēršana aizņem vairākas minūtes. Un, ja tas un citas lietas internetā ir jādara daudzreiz dienā, tas ir SASODĪTI neērti.

Ar iPhone nepavisam nepietiek šādos gadījumos tīri izmēru dēļ. Ja uz e-pastu atbildi vēl var uzbakstīt no telefona, ir daudzas lietas, ko izdarīt telefonā ir neparocīgi vai pat neiespējami.

iPad sver tikpat, cik viena mana mācību grāmata, un aizņem mazāk vietas somā. Ņemot vērā milzīgo darbības laiku un niecīgos izmērus, man tas gandrīz vienmēr ir somā arī situācijās, kad datoru līdzi nestaipītu. Braucot ceļojumos iPad ir neaizvietojams – augustā braucu ar autobusu uz Horvātiju un varēju skatīties seriālus, spēlēt spēles, lasīt un sakarīgi pavadīt laiku, kamēr datoru līdzi nekad šādā braucienā neņemtu. Martā  lidošu uz Portugāli, un atkal – nekādā gadījumā neņemtu līdzi datoru, bet iPad būs perfekts šādam braucienam.

- Datora aizstāšana mājās

Dators nav ērta ierīce brīvā laika pavadīšanai. Dators ir lieliska ierīce radīšanai (teksta, videklipu utt.), darbam, programmēšanai un kam tik vēl ne. Bet dators nav ērts tām darbībām, kam vismaz es veltu lielāko daļu brīvā laika – lasīšana, video skatīšanās, Facebook+Twitter+Draugiem, mūzikas klausīšanās un tā tālāk.

Ar MacBook Air un citām ierīcēm ir drusku savādāka situācija, bet portatīvā datora lietošana pēc pieraduma pie iPad ir katastrofa. Tas ir milzīga izmēra, smags, neparocīgs, nenormāli skaļš, nenormāli uzkarstošs (klēpjdators, lol) un ar mirgojoši kaitinošām diodēm priekšpusē, kas novērš uzmanību. Es, protams, aprakstu pats savu primāro datoru, bet pieļauju, ka tādi datori ir lielākajai daļai vidusmēra cilvēku. 4 gigabaiti RAM un divkodolu procesors man neko nedod, ja ierīce ir nožēlojami nepraktiska.

Vēl viens negatīvi ietekmējošs faktors manā gadījumā, protams, ir lietošanas ērtums, ātrums un sistēmas interfeiss – visos datoros lietoju Windows. Jāatzīstās, ka vienīgais iemesls, kāpēc pagaidām lietoju datorus ar Windows, ir tas, ka Mac ir sasodīti dārgs. Ja varētu to atļauties, būtu aizmigrējis uz Mac jau sen.

Pastāstīšu tikai vienu piemēru. Situācija – gribu noskatīties YouTube mūzikas klipu, teiksim, Riekstu Armijas klipu “Mobilizācija”.

Process uz iPad: sēžu dīvānā, paņemu iPad, atveru YouTube Favourites, noskatos klipu perfektā kvalitātē ar normālu skaņu.

Process uz datora, ja tas ir izslēgts: sēžu dīvānā, paņemu datoru (kura baterija tur mazāk par stundu), ieslēdzu to (paiet ~3 minūtes līdz atveras Firefox), atveru YouTube Favourites, pagaidu līdz klips sāk lādēties, nomainu rezolūciju uz 720p, pagaidu vēl druciņ, sēžu ar ārā lādējošos, rūcošu, pārkarsušu un smagu ierīci ar čarkstošu/klusu skaļruni un skatos klipu.

Es, protams, pārspīlēju, bet domai jābūt skaidrai. Es pat nesākšu runāt par jaunu video meklēšanu vai video/bilžu pārlūkošanas ērtumu un ātrumu un tā tālāk.

Šeit varētu taisīt milzīgu atkāpi par iPad interfeisa pareizumu: par to, ka multitāskings un 17 atvērti logi ar mirgojošiem Skype mesidžiem, Twitter un Facebook ziņām, e-pastiem un 28 aktīviem tabiem pārlūkā, kā arī kaudzi widgetu uz desktopa nav īsti pareizais veids, kā pavadīt laiku. Īpaši, ja skaties filmu vai seriālu jeb centies koncentrēties darbam. Bet tad šis raksts kļūtu vēl garāks un to mēs negribam.

ŅEM VĒRĀ – iPad nav datora aizstājējs. Ja ir nepieciešams nopietni strādāt/rakstīt/darīt jebko advancētu, iPad datoru nevar aizstāt. Tas jāsaprot – normālam vidusmēra cilvēkam ar iPad vien nepietiks.

- Spēļu spēlēšana

Es nekad neesmu sevi uzskatījis par īpaši aktīvu geimeri un nevienā no datoriem man nav instalēta neviena spēle. Man riebjās spēļu dzenāšana uz datora kaut vai tāpēc, ka pieprasa nemitīgu iedziļināšanos datora parametros un kaudzi naudas, lai geiminga pieredze būtu iespējami laba. Pēc konsolēm arī pagaidām neredzu nekādu vajadzību – ne stacionārājām, ne pārnēsājamām.

iPad, savukārt, spēlēt spēlītes man ir milzīgs prieks. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par casual spēlītēm kā Fruit Ninja (visu laiku labākā spēle vispār) vai nopietnākiem šūteriem, braukšanas spēlēm vai, piemēram, Mirror’s Edge- geiminga pieredze uz iPad ir lieliska.

iPad paliekot populārākam un jaudīgākam, arī geimings iegūs ļoti daudz. Pāris dienas pirms šī raksta publicēšanas iznāca iPad un iPhone versija populārajam GTA III, kas ir teju identiska oriģinālam un maksā smieklīgu naudu (5$). Tas ir tikai laika jautājums līdz daudzas populāras spēles tiks portētas uz iPad, kaut gan jau šobrīd spēļu izvēle ir milzīga.

Turklāt spēlīšu dzenāšana iPad vismaz man šķiet daudz sociālāka un foršāka padarīšana kā nopietns geimings tīklā, naktīm ieslēdzoties savā istabā. Skolā esmu radījis Fruit Ninja atkarību kaudzei cilvēku un spēlēšanas process, līdzīgi Nintendo Wii vai Xbox Kinect, ir daudz draudzīgāks par nopietnu geimingu.

- iPad spēja pielāgoties jebkurām specifiskām vajadzībām un interesēm

Ja Tev patīk fotografēt, Tu vari lejupielādēt kādu no n-tajām lieliskajām foto apstrādes programmām, kas foto apstrādi padarīs ātru, ērtu un neticami vienkāršu. Turklāt iPad aplikācijas maksā salīdzinoši niecīgas summas (atceramies, cik maksā kaut vai primitīvākās Photoshop versijas). Iesaku aplikāciju Snapseed – izcila un vienkārša.

Ja Tev patīk ceļot, Tu vari atrast simtiem aplikāciju, kas palīdzēs saplānot maršrutu, atrast apskates objektus, saglabāt kartes, rezervēt viesnīcu.

Ja aizraujies ar mūzikas veidošanu, iPad par dažiem dolāriem Tev ļaus iespēlēt ritmus uz virtuālas bungmašīnas vai spēlēt klavieres. Jā, tas neaizstās fiziskas klavieres, bet, ja salīdzina ierīci Tavā somā un tūkstošiem latu vērtus instrumentus, kas sver simtiem kilogramu – iPad sniedz grūti aptveramu iespēju daudzumu jebkuram radošam cilvēkam. Par 5$ aplikācijā Garage Band varēsi izvēlēties starp dažnedažādiem instrumentiem un to variācijām. Un es esmu pilnīgi 100% pārliecināts, ka talantīgs un radošs cilvēks ar 5$ aplikācijas piedāvātajām iespējām varēs radīt ģeniālus, izcilus un leģendārus skaņdarbus, kamēr nīgri skeptiķi iegādāsies tūkstošiem latus vērtas klavieres un ļaus tām noputēt. (Starp citu, Gorillaz ir radījis veselu albumu vienīgi uz iPad).

Man šķiet, ka digitālās mūzikas radītājiem iPad sniedz īpaši lieliskas iespējas – uz iPad ir pieejams, piemēram, populārais Fruity Loops.

Šie ir tikai piemēri, pastāv neskaitāmas nozares, kurās iPad sniedz unikālas iespējas – tas ir izcils rīks, piemēram, pilotiem un mediķiem. Tāpat, domāju, ka arī matemātikas, fizikas, dabaszinību un citu eksaktu nozaru cienītājiem iPad rada milzumdaudz jaunu iespēju.

Kāpēc iPad, nevis citi planšetdatori?

Runājot par iPad konkurenci ar citiem planšetdatoriem – iPad joprojām 95% gadījumu būs labākā izvēle.

Es ļoti optimistiski skatos uz Windows 8 ierīču plāniem (mobilā Windows 7 OS ir lieliska un, atšķirībā no visiem pārējiem konkurentiem, tās interfeiss nav neveiksmīgi aizņemts no iOS). Tāpat man ļoti cerīgs liekas jaunais Asus EEE Pad Transformer montrs ar 4 kodolu procesoru, glītu dizainu un pievienojamu dokstaciju, kas to pārvērš nosacītā netbukā.

Bet citādi – iPad konkurenti pārsvarā ir smieklīgi un vienīgais iemesls tos izvēlēties varētu būt cena. Es saprotu vēlmi iegādāties 7″ ACME planšeti par 90 latiem, bet nebūt nesaprotu vēlmi iegādāties dažādas plastmasīgas grabažas par cenu, kas ir analoga iPad. Argumentācija? Paņemiet rokās tās ierīces un patestējiet. Galleria Riga augšējos stāvos ir elektronikas veikals ar visvisādām planšetēm, ko iespējams notestēt. Paspaidiet, paspēlējieties.

Ir jābūt anormālam Android vai Windows fanātam, lai nenovērtētu to, kā strādā iPad. Bez nevienas aiztures, ar līdz sīkākajām detaļām perfektu interfeisa dizainu, izcilu ātrdarbību, perfektu un intuītivu interfeisu utt.

Par cenu un “value for money”:
Var atrast neskaitāmu daudzumu ierīču, ko iPad spēj aizstāt – sākot no digitālajiem foto rāmjiem un pārnēsājamajiem DVD atskaņotājiem (tiešām kāds tādus vēl pērk?), beidzot ar radio un e-grāmatu lasītājiem. Un te vērts padomāt tieši izmaksu kontekstā – es zinu cilvēkus, kas par 100 Ls pērk pārnēsājamos DVD atskaņotājus un par 150 Ls e-grāmatu lasītājus. Vai netbukus par 250 Ls. Ņemot vērā, cik daudzas ierīces iPad var aizvietot, tā cena nebūt nav dārga. Vēl var uz tā cenu skatīties kontekstā ar iPhone cenām – ierīce, kas ir daudz lielāka izmēros un dod daudz vairāk iespēju, maksā krietni lētāk.

Papildus jāņem vērā, ka ir ļoti daudz veidu, kā iPad var palīdzēt sevi atpelnīt. Teiksim, žurnāla Wired elektroniskā, interaktīvā un iespaidīgā iPad versija maksā, šķiet, 2.99 eiro. Narvesen žurnāla papīra izdevums maksā ~5 Ls. Līdzīga situācija ir ar programmatūru un daudz ko citu.


iPad vai iPad2? Wi-Fi vai 3G?

Ļoti individuāla izvēle. Ja ierīci izmantosi lasīšanai, internetam un video un pārsvarā lietosi mājās, lētākā vecā iPad versija būs tieši laikā.
Atšķirība starp iPad un iPad 2 ir lietošanas ātrumā (visai būtiska), jaudā (spēlēm jāpērk iPad 2), svarā un plānumā (manāma) + kamerās (vismaz man kameras ir ļoti nebūtiskas).
Tā kā cenas atšķirība ir paliela, es, visticamāk, šobrīd iegādātos veco iPad ar 3G, bet, ja nav žēl piemaksāt – iPad 2 tomēr ir krietni pārāks. Turklāt, mobilie operatori piedāvā visai pieņemamus nomaksas piedāvājumus.


Par pārējo:

Es patiešām uzskatu, ka, jo lielāka būs iPad un līdzīgu ierīču izplatība, jo pasaule būs labāka. Sākot ar skolām un fantastiskām iespējām mācību procesā jau sākumskolas gados (nerunājot par ietaupītu skolas somas svaru), turpinot ar cilvēkiem, kas nedraudzējas ar datoriem. Mana vecmamma nelieto ne datoru, ne mobilo telefonu; datori viņu biedē. Ar iPad, savukārt, viņai nav nekādu problēmu un nedomāju, ka man būtu jelkādas grūtības viņu 5 minūtēs apmācīt, kā izlasīt jaunākās ziņas, paklausīties radio vai veikt videozvanu ar radiem Austrālijā. Tikmēr datorprasmes viņai un citiem veca gadagājuma cilvēkiem saistās ar mocībām.

Pirms iPad iegādes, jāapzinās, ka tā, lielākoties, ir ekstra, nevis nepieciešamība. Ar iPad daudz ko var darīt ērtāk, ātrāk un labāk, bet vidusmēra cilvēks var paveikt to pašu arī ar datoru. Ja galvenie laika kavēkļi internetā ir Spoki.lv pārskatīšana, Draugiem.lv galeriju komentēšana un Skype sarakstes, diez vai iPad būs prātīgs ieguldījums. Tāpat, arī tieši otrādi – ja esi programmētājs vai Linuxists, droši vien iPad nebūs Tavas dzīves svarīgākā vēlme. Bet citādi – iPad ir izcila ierīce, kas paver ļoti plašas iespējas. Turklāt, ja labi pameklē, pirmās paaudzes iPad labā stāvoklī var atrast par cenu zem 200 Ls.

Ja ir vēlme, lai iesaku noderīgākās iPad aplikācijas/spēles vai atbildu uz citiem jautājumiem par iPad – droši rakstiet komentāros. Iespēju robežās centīšos līdzēt.

P.S. Labākais raksts latviešu valodā, ko vērts palasīt par iPad, ir atrodams Reiņa blogā. Raksts gan ir gadu vecs un kopš tā laika daudz kas ir kļuvis vēl labāks, bet domai joprojām jābūt skaidrai. Pievienojos visam rakstītajam.

Tie, kas ir skeptiski par iPad, ir skeptiski par Apple vispār. Ir jābūt diezgan plānam, lai neredzētu to inženierijas un grafiskās saskarnes ģenialitāti, kas tur ir ielikta. iPad ir produktu produkts. Stikls, alumīnijs, ierastā recepte. Skaists ekrāns. Tā pati vide, kas iPhone. Iespējas ir tik ierobežotas, cik ierobežota ir aplikāciju izstrādātāju fantāzija. Jau no laika gala bija skaidrs, ka iOS pamatā ir ārkārtīgi pievilcīga platforma aplikāciju izstrādātājiem un tā arī piešķir iPad (un iPhone) tā unikālās iespējas. Dzelzis pats par sevi ir skaists, bet tas nebūtu nekas bez aplikācijām, kas uz tā ir pieejamas.

 

P.S.S. iPad ir fantastiska ierīce arī vienkārši muļķīgām un mazāk muļķīgām izklaidēm. Priecīgus svētkus, centīšos 2012. blogot vairāk, labāk un garāk kā 140 zīmēs.

Airbnb – izcila alternatīva viesnīcām

novembris 7th, 2011 § 10 comments § permalink

Airbnb es raksturotu kā perfektu servisu ceļotājiem, kas vēlas garantētu komfortu, tomēr nevēlas liekas izmaksas. Šis interneta serviss piedāvā gan sameklēt vietu, kur nakšņot, gan pašam izīrēt mājokli – sākot ar istabām un beidzot ar veselām pilīm un pat salām.
Airbnb varētu nosaukt par vidusvariantu starp nakšņošanu viesnīcās un couchsurfing.

Par Airbnb es uzzināju nepilnu gadu atpakaļ, kad par jauno un veiksmīgo interneta projektu bija atrodams raksts žurnālā Forbes. Toreiz būtiski ieinteresējos un laiku pa laikam ieklīstu lapā, lai patīksminātos par neticami plašo piedāvājumu.

Airbnb

Airbnb

 

Kādēļ es esmu milzīgā sajūsmā par Airbnb?

1) Milzīgais piedāvājums un iespējas – izīrēt iespējams gan veselu lidmašīnu-viesnīcu, gan mājiņas kokos, gan milzīgas villas, pilis un salas. Lielais vairums tomēr, protams, ir gluži vienkārši un normāli mājokļi, ko, atkarībā no piedāvājuma, iespējams noīrēt gan pilnībā, gan, piemēram, istabu.

2) Cenas – cenu līmenis ir daudz, daudz zemāks kā viesnīcām un iespējams atrast patiesas pērles. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz tādām metropolēm kā Londona, Berlīne vai Ņujorka, kurās iespējams atrast izcilus piedāvājumus pašos pilsētu centros.

3) Iespēja nopelnīt un padarīt dzīvi interesantāku, izīrējot savu mitekli – manuprāt, šī ir lieliska iespēja gan iegūt papildus ienākumus pavisam neparastā veidā, gan vienkārši padarīt dzīvi interesantāku, uzņemot cilvēkus no visām pasaules malām.

Pieļauju, ka pie perfektas apstākļu sakritības varētu pat atpelnīt dzīvokļa īri ar Airbnb.
Respektīvi, īrē smuku 2 vai vairāk dzīvokli centrā un piedāvā vienu no istabām iekš Airbnb. Interesantāka dzīve, daudz jaunu paziņu no visas pasaules, paplašināts redzesloks un papildus ienākumi. Pagaidām konkurence, piemēram, Rīgā nav liela, bet citu pilsētu iemītniekiem iespējas ir vēl plašākas – piemēram, Liepājā šobrīd piedāvāti tiek 3 mājokļi.

4) Izcila mājaslapas kvalitāte – kā ļoti jauns projekts, tas, manuprāt, ir uzskatāms par absolūtu paraugu, kādam būtu jāizskatās interneta servisam. Glīts dizains, viegli saprotams interfeiss, ērta pārskatāmība, visas nepieciešamās funkcijas, iespēja ielogoties ar Facebook utt.
Iesaku apskatīt sadaļu Collections – tajā atlasīti labākie mājokļi gan lielākajās pilsētās, gan, piemēram, sgatavota kolekcija piedzīvojumu meklētājiem Āfrikā. Vērts ieskatīties!

Papildus jāmin arī ekselenta iPhone aplikācija – gaidu arī iPad versiju.

Visiem mājokļiem ir pievienotas vairākas fotogrāfijas (daudziem par brīvu profesionālu fotogrāfu un arī papildus uzticamību nodrošinājis pats Airbnb), pievienoti sīki apraksti, redzamas atsauksmes, apskatāms izīrētāja profils, vieta kartē, daļai iespējams pat apskatīt māju un apkārtni ar Google Street View.

5) Uzticamība – pirmkārt, ir nodrošināta ļoti standartizēta un kvalitāti garantējoša mājokļu pievienošana – uzreiz iespējams mājokļus atlasīt pēc dažādiem parametriem, piemēram, vai tajos ir Wi-Fi/gaisa kondicionieris utt.
Tu redzi, ja ar Londonas dzīvokļa izīrētāju tev ir kopīgi draugi Facebook, tāpat tu vari atlasīt mājokļus, kuros jau ir mitinājušies tavi Facebook draugi.

6) Kvalitātes un drošības garantijas – Airbnb tomēr ir daudz ērtāks un drošāks variants par couchsurfing. Man nav pilnīgi nekādu iebildumu pret couchsurfing, bet Airbnb tomēr būs daudz draudzīgāks variants, ja meklē garantijas vai vēlies ceļot ar ģimeni. Turklāt – nekādu pienākumu uzņemt kādu savā mājoklī.

Neesmu sīkāk iedziļinājies, bet lielākajās valstīs Airbnb piedāvā “Airbnb Host Guarantee” līdz pat $50,000 , kas darbojas kā apdrošināšana. Latvijā pagaidām gan nē.

Tāpat tiek piedāvāti Airbnb telefona numuri, kam zvanīt vajadzības gadījumā, un citi drošību garantējoši līdzekļi.

7) Dažāda veida bonusu sistēmas. Pievienojot savu mājokli Airbnb, Tu saņemsi 50$ savam nākamajam braucienam. Piesaistot servisam draugu, Tu saņemsi 25$. Visiem labi.

Daži no piedāvājumiem:

 

Airbnb ir izcils gan tad, ja zini kurp doties un meklē lētu istabu Londonas centrā par 40$ vai māju Madeirā, gan arī tad, ja nezini un ļauj sevi pārsteigt.
Par 400 dolāriem, piemēram, ir iespējams izīrēt pašam savu salu Fidži. Salu. Jā, par 400$. Ar palmām un kokosriekstu kokiem un personīgo pavāru un apkopēju.

Airbnb, manuprāt, ir izcils piemērs arī kā stārtaps un interneta projekts – tā izaugsmes tempi un servisa piedāvātā kvalitāte ir aprīnojami. Vērts noskatīties pusstundu garo Bran Chesky runu par to, kā Airbnb radies – video.

Tā kā pašam diemžēl vēl nav sanācis pārbaudīt to, kā serviss darbojas praksē, aicināju izteikt savu viedokli sociālo mediju un interneta pārzinātājam Artūram Mednim:

Kopš to atklāju, vairs nedzīvoju viesnīcās, tikai lielos dzīvokļos lielpilsētu centros, maksājot mazāk kā par mazu viesnīcas istabiņu nomalē. Ļoti labs serviss, patīk, visiem iesaku.

Bloga Onkulis.com autors Miks, kurš patlaban dzīvo Kambodžā, savukārt, raksta:

Airbnb ir nācies izmantot jau divas reizes, vienu reizi Londonā un pēc tam Kuala Lumpurā. Manuprāt, viesnīcās tagad ir vērts dzīvot tikai tad, ja tam ir kāds īpašs iemesls, visādi citādi sāku meklējumus Airbnb un tikai tad, ja nekā nav skatos uz hoteļiem.

Ļoti priecāšos, ja komentāros padalīsieties ar savu pieredzi, izmantojot Airbnb – galu galā, man pašam vēl priekšā pirmā rezervācija šajā servisā un labprāt uzzinātu, kā veicies Jums.

P.S. Reģistrējoties Airbnb caur rakstā izvietotajām saitēm, pirkuma gadījumā arī man tiks labums.
Mans šī brīža mērķis ir pavasarī aizdoties uz Londonu, tāpēc būšu tikai priecīgs, ja reģistrēsieties, izmantosiet šo lielisko servisu un padosiet rakstu tālāk draugiem. :)

Iespaidi par Samsung Galaxy S II

oktobris 28th, 2011 § 3 comments § permalink

Laikam jāsāk ar atzīšanos.
Neslēpšu, ka esmu visai skeptisks attiecībā pret Android operētājsistēmu, tādēļ kādu laiku atpakaļ nolēmu, ka tā īsti pilnvērtīgi to varēšu kritizēt tikai tad, kad būšu palietojis pašu jaudīgāko un spējīgāko, ko šī platforma var piedāvāt – Samsung Galaxy S II.
Iepriekš no Android viedtālruņiem esmu testējis HTC Legend, kas manu sajūsmu nebūt neizraisīja, tomēr ļāva saprast, kas Android ir par zvēru.

Vēl jāatzīstās, ka man ir Apple sabojāts prāts un visus telefonus, lai kā arī negribētu, salīdzinu ar iPhone. Agrāk lietoju iPhone 2G, tagad man ir iPhone 3GS un iPad 2, tādēļ pie Apple produkcijas esmu paspējis ļoti pierast.

Šis nebūs tālruņa apskats. Apskatu, kuros salīdzinātas fotogrāfijas, benčmārku testi, ātrdarbība un citas būtiskas lietas, ir pilni interneti. Šoreiz es centīšos vairāk vērtēt telefonu no vienkārša lietojamības viedokļa, nevis tehniskajiem parametriem.

Plusi:

- Telefons ir neticami viegls un plāns. Neticami. Sajūta tāda, ka no tā būtu izņemta baterija.
- Ļoti liels un spilgts ekrāns (4.3 collas). Man patiktu ikdienā lietot tālruni ar tik lielu ekrānu.
- Jauda. Divkodolu 1.2 Ghz procesors un 1 GB operatīvās atmiņas nav tikai skaitļi.
- Vēlreiz – jauda. HD video ies griezdamies, jaudīgas spēles darbosies bez aizķeršanās.
- Fotokamera un videokamera. 8 megapikseļu kamera uzņem lieliskus attēlus, video iespējams uzņemt līdz pat Full HD kvalitātei. Ārkārtīgi plašas iebūvēto iestatījumu iespējas.
- Jaudīga iebūvētā zibspuldze, kas lieti noderēs arī kā lukturītis (it kā sīkums, tomēr – man tas ir visai svarīgi).
- Divu megapikseļu priekšējā kamera ir patīkams pluss – kaut gan video zvanus ikdienā neveicu, neredzu iemeslu, kādēļ gan to nedarīt, ja tas ir tik ērti izdarāms.
- Iekļautas foto un video apstrādes programmas – pozitīvi.
- 16 GB iebūvēta atmiņa, kā arī iespēja to papildināt ar microSD karti – visnotaļ patīkami, ņemot vērā kā mainās, piemēram, iPhone cena tikai dēļ iebūvētās atmiņas apjoma.
- Android piedāvātās iespējas un atvērtība. Visu ir iespējams kontrolēt un mainīt. Uz telefona Tu vari lejupielādēt torrentus un atarhivēt .rar failus. Ar attiecīgu pāreju telefonam iespējams pat piespraust USB atmiņu, ja ir tāda vajadzība. Principā, ierobežojumu nav – telefons piedāvā tādas pašas iespējas kā dators.
- Ērta failu nogādāšana telefonā. Drag and drop, met visu, ko gribi un tas strādās. Ja nestrādās, tam būs attiecīga programma.
(Neliela atkāpe – visvairāk nikns par iPhone mazspēju es esmu bijis situācijā, kad vēlējos iekopēt vienu MP3 failu savā telefonā, bet tas nebija izdarāms, neizdzēšot visu esošo mūziku. Telefons bija sasinhronizēts ar citu datoru. Tieši tāpēc es “drag and drop” tomēr vērtēju kā milzīgu, milzīgu plusu.)
- Video atskaņošana – nekas nav jākonvertē, viss tiek saprasts. Nav pat jāmeklē īpašas programmas, kas atskaņotu visu, jo iebūvētais atskaņotājs tiek galā ar svarīgāko.
- FM radio. Sīkums, bet patīkami. Es gan radio neklausos, bet citiem noteikti patiks.
- Iespēja uzlabot to, kas nepatīk. Nepatīk iebūvētais mūzikas atskaņotājs? Lejupielādē citu. Nepatīk virtuālā klaviatūra? Sameklē citu.
- Widgeti un tas, ka vari pielāgot sākumekrānus kā vien vēlies. Widgetu izvēle pārsteidza, vari uzstādīt, piemēram, widgetu, kurā vienmēr rādās tuvākā Foursquare vieta, kur iečekoties.
- Kustīgie fona attēli – tā nav nepieciešamība un es tādus visticamāk neizmantotu, tomēr man patīk, ka ir iespējams ko tādu uzstādīt uz telefona – izskatās pat ļoti labi.
- Viegli nomaināma baterija. Ja vēlies vari nēsāt līdzi kaut 10 liekas baterijas, ko momentā varēsi nomainīt.
- Iebūvētais rīks Kies Air, kas ļauj kontrolēt visus telefona failus, izmanotojot Wi-Fi un pārlūkprogrammu, ir ļoti noderīgs. Varbūt ne pārāk izskatīgs, bet ļoti funkcionāls gan.
- Android Market telefonā nonoliedzami izskatās daudz pievilcīgāk kā agrāk. Aplikāciju un atjauninājumu lejupielādēšana ir ļoti ātrs, ērts un nesāpīgs process. Īpaši patīkami, ka aplikācijas iespējams instalēt no datora pārlūkprogrammas un tās pavisam maģiski un ātri nonāk telefonā.
- Android aplikāciju straujā izaugsme – biju pārsteigts, ka tādas aplikācijas kā Evernote, Wunderlist un Picplz ir tādā pašā vai pat labākā kvalitātē kā uz iOS. Kopumā – Android Market izvēle kļūst daudz lielāka, labu aplikāciju ir salidzinoši daudz.
- Augšējā joslā netiek rādīts operatora nosaukums, bet vieta aizpildīta ar noderīgāku informāciju. Sīkums, tomēr citos telefonos traucējošs – es taču zinu, kādu operatoru lietoju.
- Ārkārtīgi ērta kontaktu integrācija, kurā telefons pats māk apvienot visu vajadzīgo zem viena kontakta – piemēram, numurus, e-pastu, WhatsApp kontu un Facebook profilu.
- Tādas aplikācijas kā Skype un WhatsApp uz Android ir daudz, daudz ērtāk lietojamas un ieintegrētas kā, piemēram, uz iPhone.

Mīnusi:

- Vieglums un plānums rada trausluma sajūtu, tomēr tas ir mānīgi. Pēc internetos atrodamiem testiem, mešanu zemē S II pārcieš daudz labāk par jaunāko iPhone.
- Metālisku elementu trūkums tālruņa dizainā. Tas īsti nav mīnuss, bet es tomēr izvēlētos smagāku un pamatīgāku tālruni.
- Nav fiziskas kameras pogas – tas ļoti pietrūks, ja vēlēsies izmantot telefonu kā pilnvērtīgu ziepju trauku.
- Palēna kameras darbība. Pēc kameras taustiņa nospiešanas ir vairāku sekunžu aizture, līdz iespējams uzņemt nākamo fotogrāfiju.
- Interneta lapas un aplikācijas lielā daļā gadījumu nav pielāgotas tik lielam ekrānam. Atverot, piemēram, TVNET mobilo versiju vai pārlūkojot galerijas Draugiem.lv aplikācijā, bildes izskatās graudainas.
- Android. Pat uz šāda līmeņa tālruņa Android mīnusi nekur nezūd. Man radās sajūta, ka Android ir sasodīti nestabils un laiku pa laikam krešo viss, kas vien var nokrešot (tas gan laikam vairāk uz aplikāciju izstrādātāju sirdsapziņas). Bez pārtraukuma nākas saskarties ar mistiskiem Licence Agreement logiem. Ar visu manu nosacīti geekisko dabu – man patiešām neinteresē, cik daudz operatīvās atmiņas patērē konkrēta aplikācija un, cik ļoti procesoru noslogo skatītais video. Man vajag, lai viss strādā un nebremzē. Es nevēlos uz telefona instalēt antivīrusu. Es nevēlos uz telefona instalēt citu klaviatūru vai citu ikonu dizainu.
- Interfeisa dizains. Standarta dizains varbūt nav saucams par briesmīgu (salīdzinājumā ar citu ražotāju Android telefoniem), bet par īpaši askētisku arī ne. Pirmā lieta, ko, paņemot rokās S II, jautāja mans kolēģis – kāpēc sākumekrānā ir izmantoti 3 dažādi fonti?
Te gan jāpiebilst, ka telefona interfeisu ir iespējams mainīt (cik noprotu, atlaužot programmatūru). Kolēģim redzēju pat ļoti glītu modifikāciju.
- Problēmas ar aplikācijām. Situācija ļoti, ļoti strauji uzlabojas un aplikācijas parādās aizvien vairāk un labākas, tomēr – aplikāciju ziņā Android noteikti zaudē iPhone.
Papildus jāmin kaitinošās Google reklāmas, ko par absolūti nepieciešamām uzskata, šķiet, katrs aplikācijas izstrādātājs. Kāda jēga no Angry Birds bez maksas, ja man jāskatās uz milzīgu AdSense baneri visas spēles garumā? Turklāt, reklāmas nav glīti ieintegrētas, bet gluži vienkārši uzmestas pa virsu gatavām aplikācijām, tādējādi bojājot kopskatu.
- Cena. Tā diemžēl nav visai draudzīga, bet tomēr – atbilstoša šāda līmeņa telefonam. Turklāt – mobilie operatori S II piedāvā visai izdevīgus nomaksas nosacījumus.

Piezīmes, kas nav ne plusi, ne mīnusi:

- Baterija – šķiet, ka telefonam ar šādu ekrāna izmēru un jaudu, baterija ir atbilstoša. Man šķita, ka tā īpaši daudz netur, tomēr – biju sākumekrānu apkrāvis ar Twitter un Foursquare widgetiem, tāpec tas nav uzskatāms par īpašu pārsteigumu. Sanāca parunāt ar Tomu no Boot.lv, kas jau ilgāku laiku ir S II īpašnieks – viņs bateriju min kā galveno telefona trūkumu, tomēr līdzi gluži vienkārši nēsā vēl vienu rezerves bateriju.
(Taisnības labad jāsaka, ka, piemēram, geokešinga tūrēs vai uz festivāliem es braucu pat ar divām ārējām baterijām savam iPhone.)
- Ekrāna (un vispār telefona) izmērs – daudziem tas būs par lielu. Tas ir ļoti individuāls jautājums – man personīgi tik liels ekrāns visnotaļ labi patīk, bet pāris kolēģes nebija ar mani vienisprātis.

Verdikts:

Ļoti, ļoti spēcīgs telefons ar ārkārtīgi plašām piedāvātajām iespējām. Man personīgi būtu jāiemācās sadzīvot ar Android, par kuru man joprojām ir iespaids, ka tas ir negatavs produkts – tomēr daudzi Android uzskatīs par būtisku plusu, jo tas piedāvā salīdzinoši atvērtu operētājsistēmu un daudzas funkcijas, ko nespēj piedāvāt konkurenti.

Es personīgi ļoti ticu Windows Phone 7 attīstībai – ar šo platformu sanāca iepazīties tikko tā tika globāli prezentēta un, sekojot līdzi, platformas atīstībai – es uz to lieku ļoti lielas cerības. Būtu interesanti, ja Samsung Galaxy S II būtu pieejams arī ar Windows Phone 7 operētājsistēmu – šādas runas vienubrīd pavīdēja, tomēr izskatās, ka konkrētais modelis gan pie Windows netiks.

Paldies @SamsungLV par doto iespēju izmēģināt telefonu! Ceru, ka manas testētāja piezīmes būs noderīgas, lemjot par telefona izvēli.

Ieskats izglītības kvalitātē – informātika vidusskolā

maijs 20th, 2011 § 8 comments § permalink

Es mācos vidusskolā un man paliek aizvien grūtāk un grūtāk sevi motivēt mācībām, jo es aizvien vairāk saskatu, cik ļoti mācību process ir bezjēdzīgs. Man sāp anormālais laika daudzums, ko būtībā izmetu miskastē. Šoreiz es nerunāšu par to, ka piecus gadus mācos vācu valodu ar labām atzīmēm, bet nemāku tajā savirknēt normālu teikumu, vai to, ka man, mācoties vidusskolā, jātaisa plastilīna dzīvnieki, saņemot par to atzīmi. Mana kompetence nesniedzas tiktāl, lai kritizētu katra priekšmeta apguves principus, tāpēc sākšu ar vienu, kurā manas zināšanas uz vispārējā līmeņa varētu uzskatīt par padziļinātām. Turklāt esmu iepazinies ar visu, ko informātikas stundas man šo daudzu gadu laikā varējušas piedāvāt – informātiku man vairāk nemācīs.

Izglītības sistēma man ir ļoti sasāpējusies tēma un, lai cik pretrunīgi netiktu vērtēti Viestura Dūles “Intelektuālās apokalipses” raidījumi un radītā kustība, man ir prieks, ka kāds atļaujās par to konstruktīvi runāt.

Pirms pāris dienām man bija jāliek eksāmens informātikā. Vispārībā tam negatavojos, tikai ātri iemetu aci pagājušā gada eksāmenā.

eksamenam.JPG

To, kas īsti ir personālais ciparasistents, es meklēju caur Ipad. Man tiešām nebija ne jausmas, kas tas tāds ir un, kāpēc man tas šobrīd jāzin.
Informātika nav tas priekšmets, kurā 10 vai 15 gadus mācīt vienu un to pašu. Pietiek jau ar to, ka lietojam un apgūstam 10 gadus vecu operētājsistēmu, kaut Google radās pirms 7 gadiem un YouTube pirms 6.

Te var apskatīt 2010. gada eksāmenu – .pdf fails

Arī šī gada eksāmens izcēlās ar absurdi noformulētiem jautājumiem un definīcijām no 90to gadu sākuma.

Es gan strīdētos arī par to, bet nu labi. Pieņemsim, ka Microsoft Office zināšanas (Word, Excel, Power Point, Access) ir ļoti nepieciešamas un ir svarīgi gadiem tās apgūt. Bet tas noteikti neizslēdz normālu prasmju un zināšanu iekļaušanu mācību programmā.

Manā pirmajā vidusskolas informātikas stundā mums tika iedots tests, lai novērtētu mūsu zināšanas. Ja jautājumus par diskešu formatēšanu vēl varētu pieciest, tad jautājums “Cik daudz operatīvās atmiņas ir modernam datoram?” ar pareizo atbildi “64 Mb” gan manī raisīja visai lielas dusmas. Šķiet, toreiz atķeksēju kā absurdu domāto variantu “32 Gb”, jo tas bija tuvāk reālajai atbildei uz jautājumu.

Problēma ir tāda, ka vidusmēra jaunieša zināšanas par megabaitiem, datu pārnēsāšanas ierīcēm un citām ar IT saistītām lietām, kas nav draugiem.lv slepenie smaidiņi, ir vājas. Un, ja skolā iemāca, ka 64 megabaiti operatīvās atmiņas ir kruti, man bail, ka tas tā arī tiek uztverts.

Vēl mēs informātikā vidusskolā taisījām kustīgas .gif animācijas iekš Paint. Šī temata apguvi, manuprāt varētu reducēt, uzrakstot uz tāfeles ar sarkanu marķieri: “Nekad netaisiet kustīgus .gif attēlus Paint!“.

Lai izvairītos no tukšas kritizēšanas, uzskaitīšu dažus tematus, ko, manuprāt, obligāti vajadzētu apgūt -

- Varbūt vērtīgāk būtu iemācīt skolēniem apieties ar Google Docs, ko varētu izmantot ērtai projektu vai mājasdarbu veidošanai kopā ar citiem, vai kā informācijas apmaiņas rīku par stundām un mājasdarbiem (jau labu laiku izdevies šo ieviest savā klasē, ļoti ērti)?
- Varbūt vērtīgāk būtu parādīt skolēniem, kas ir Dropbox un kā apstrādāt bildes Picasa?
- Varbūt vērtīgāk būtu mācīt par operētājsistēmām un to atšķirībām un sniegt ieskatu dažādās OS vidēs, tā vietā, lai radītu no Microsoft atkarīgus cilvēkus?
- Varbūt vērtīgāk būtu mācīt interneta etiķeti un to, ka anonīmi un naidīgi komentāri nav OK?
- Varbūt vērtīgāk būtu sniegt īsu ieskatu sociālajos medijos?
- Varbūt censties iemācīt kā reāli taisīt prezentācijas, kas skolēniem vairumā gadījumu ir traģiski noformētas un man uz tām skatoties ir kauns, ne tikai iemācīt Power Point iespējas?
- Varbūt centies iemācīt elementāru gaumi, kaut tajā apstāklī, ka Clip Art attēlus NEVAJAG izmantot prezentācijās un Word dokumentos, nevis rādīt kā tas darāms?

Problēma lielā mērā slēpjas skolotājos, tomēr viņi pat gribēdami nevar apiet sistēmu, ja eksāmenos parādās šādi jautājumi. Es noņemu cepuri Rīgas 6. vidusskolas informātikas skolotāja priekšā – skolai un skolēniem vajadzētu ļoti lepoties. Viņa gatavotos un brīvi pieejamos materiālus es, mācoties citā skolā, izmantoju noformējot ZPD (ar kuru ieguvu atzinību valsts mērogā) un tas ir lielisks piemērs tam, kādi līdzekļi jāizmanto.

Redzot, cik aktīvi skola iesaistās sociālajos medijos, man prieks, ka vismaz kaut kur kaut ko dara pareizi. Zinu, ka šis nav vienīgais pozitīvais piemērs – situācija kļūst labāka un, piemēram, manai skolai ir lielisks Twitter konts, kas gan, protams, ir skolēnu iniciēts un apsaimniekots.

Novirzoties nedaudz prom no informātikas kā priekšmeta, jāatzīmē vēl pāris faktori saistībā ar interneta un tehnoloģiju izmantošanu skolu kontekstā (kas gan ir atkarīgi no skolas un skolotājiem).

Greizi sakonfigurēti datortīkli, kas katrā ielogošanās reizē uzmet vienu un to pašu Tildes Biroja jauninājumu (visticamāk – gadiem vecu) un katrā Firefox palaišanas reizē uzmet Skype plug-in logu gan ir skolas problēma, bet ticu, ka tā ir daudz kur.

Tāpat – kāda jēga lepoties ar nenormāli dārgām elektroniskajām tāfelēm, ja skolotāji tās izmanto tikai kā projektoru vai vienkārši uz tām rakstot (kas noteikti nav racionālāk kā izmantot marķieri un tāfeli)?

Varbūt skolotājiem vajadzētu iziet absolūti elementārus interneta un tehnoloģiju lietošanas kursus, lai mājasdarbam paredzētais .doc fails neatrastos šī viena faila izvietošanai izveidotā speciālā e-pastā, bet gan, piemēram, Dropbox vai Google Docs un saīsināts ar saišu īsinātāju, piemēram, ej.uz/majasdarbs1234

Kā pozitīvu piemēru varu minēt skolvadības sistēmu “E-klase”, kam ļoti veiksmīgi daudz kur ir izdevies izkonkurēt klašu žurnālus un citus neērtus dokumentācijas veidus. Protams, servisam ir trūkumi un skolotāji joprojām nemāk vai nevēlas to pilnvērtīgi izmantot, tomēr pati sistēma ir vērtējama kā ļoti ērta un funkcionāla.

Es nevēlos šo ierakstu publicēt, lai pasūdzētos. Šeit minētais ir niecīga daļa no tā, kas manī krājies gadiem un licis zaudēt jelkādu cerību par to, ka izglītība varētu būt vajadzīga un noderīga.

Dzīve izmācīs.

P.S. Ļoti iesaku noskatīties šo lielisko video. Par izglītības sistēmu globālā līmenī.

Vieta #1 – MiiT

marts 11th, 2011 § 0 comments § permalink

Man ar rakstu sērijām ir kā ir – publicēju pirmo ierakstu un neturpinu. Tomēr – gribu aizsākt jaunu rakstu sēriju ar vietām, ko vēlos ieteikt. Vietām, kur jūtos labi un, kur vērts atgriezties. Populārākām un mazāk populārām, vecām un tikko atvērtām, manis paša ļoti iepazītām un mazāk iepazītām. Vairāk mērķējot uz bāriem un kafejnīcām, bet neizslēdzot arī citus variantus.

Es ceru, ka ar rakstiem izdosies gan ierādīt ko jaunu saviem lasītājiem, gan nedaudz atsvaidzināt blogu, gan nedaudz pareklamēt aprakstītās vietas. Tāpat, ceru, ka tas būs iemesls man pašam iepazīt jaunas vietas, jo foršu vietu apmeklēšana manā pārbāztajā ikdienā ir palikusi kā viens no retajiem atpūtas līdzekļiem.

-

img_2475.jpg

MiiT pats sevi definē šādi – “veikals | kafejnīca | atpūtas stūrītis | darbnīca | dizaina studija | novietne”. Es MiiT definētu kā ap velosipēdiem (un ar tiem saistīto) radītu atpūtas vietu, kur pašiem trim īpašniekiem Vaitekūniem justies maksimāli labi, darot savu sirds lietu.
MiiT nosaukums ir vārdu spēle – latviski “mīt” saistās ar pedāļu mīšanu, angliski – ar tikšanos, no otra gala MiiT ir TiiM jeb “komanda”. Un galu galā – nosaukums ir saistīts ar Jelgavas, no kurienes nāk īpašnieki, seno nosaukumu – “Mītava”.

Ar katru apmeklējuma reizi es Miit iemīlu aizvien vairāk. Es centos saprast, kādēļ un galu galā arī sapratu. Miit ir perfekts. Tajā ir lielisks interjers, pietiekams, bet ne pārlieks plašums, lieliska un neuzbāzīga mūzika, lieliski cilvēki, lieliski ēdieni un dzērieni, perfekta atrašanās vieta, ērti dīvāni, labākā un svaigākā prese, foršs iekšpagalms, kur vasarā noteikti būs terase. Un smaidīgi, draudzīgi un runātīgi īpašnieki aiz letes.

Turklāt Miit nav kārtējais vienkāršais bārs vai kafejnīca, tā koncentrēšanās uz velosipēdiem padara to gan foršāku, gan funkcionālāku. Turpat blakus ērtajiem dīvāniem, aiz stikla durvīm atrodas darbnīca, kur tiek skrūvēti un laboti riteņi. Citi velosipēdi sakārti pie sienām vai nolikti pie ieejas. Miit atvērās rudenī, jau uz velosezonas pašām beigām – ticu, ka sākoties siltākam laikam šī būs riteņotāju paradīze.

Ja sākotnēji Miit piedāvāja tikai dzērienus, tad nu jau šeit iespējams arī paēst. Darbdienās darbojas virtuve, piedāvājot zupu un maizītes (nav vēl sanācis notestēt). Miit pārdod arī lieliskos mafinus no kaimiņos esošā Muffins & More un manis sen slavētos virtuļus no cita kaimiņa – The Donuts. Lielisks sadarbības piemērs, ko derētu pārņemt daudzām vietām.

Vēl – patīkami sīkumi. Ātrs Wi-Fi, galda hokejs (šķiet, bija arī futbols), labākā prese (Ir, Klubs, Veto, Playboy), foršas grāmatas. Smuki apzīmēta siena un citi patīkami interjera elementi. Milzīga siena – tāfele priekš labiem vārdiem. Zīmuļi un uzlīmes ar Miit apdruku.

Un – sasodīti gaumīga vizuālā identitāte. Viss noformējums ir maksimāli baudāms, plakāti ir lieliski. Visi vizuāļi nāk no šī talantīgā cilvēka – rodins.lv.

Papildus tam visam, Miit notiek arī pasākumi. Akustiskie koncerti, svinības, tvītapi, ikvīkenda ballītes, ruļļu cīņas (kurš ātrāk nomīs 500 m uz stendam pieskrūvēta Ērenpreisa) un viss kas cits. No pēdējā laika koncertētājiem atceros Imantu Daksi un Goran Gora, kas arī ir perfekti piemēroti Miit pievakares mierīgumam.

Miit ir vieta, kas tapusi no sirds. Prieks par to, ka kas tāds Latvijā top. Veiksmes visiem trim Vaitekūniem!

Lai mana bloga lasītājiem būtu foršāks pirmais apmeklējums un lielāka motivācija aiziet uz Miit, ja tas vēl nav izdarīts – sarunāju, ka īpaši jums, dārgie lasītāji, pasakot paroli “meisters.lv jebkura kafija maksās par 50% lētāk. Atlaide spēkā līdz mēneša beigām (2011. gada marts).

Tiekamies Miit!

Kontakti un informācija:
Adrese: Lāčplēša iela 10 (netālu no Brīvības)
Mājaslapa: miit.lv
Twitter: @miit_tiim
Foursquare: šeit
Facebook: šeit

P.S. Bildes es sazagos no miit.lv, ceru, ka netiks ņemts ļaunā.

Kas ir hipsters? Hipsteru lokālās iezīmes

janvāris 14th, 2011 § 31 comments § permalink

Kā izrādās, daudzi cilvēki nezin, kas ir hipsteri.
Nesen skatījos divus video, kas to ļoti ironiski izskaidro ( viens un divi ) un būtiski ieinteresējos par hipsterismu un tā lokālajām izpausmēm.

Tikko kā (šodien) parādījās arī Martas tulkotais, ironiskais, apjomīgais (un jau ~3 gadus vecais) raksts par hipsteriem.

Lai arī hipsterisms tiek apsmiets ļoti daudz, tā katrā ziņā ir interesantāka un neparastāka subkultūra kā pierastās. Jo vairāk lasu par hipsteriem un to iezīmēm, jo vairāk saredzu tās draugos, kolēģos un pats sevī.

Hipsteru kultūras pirmssākumi jāmeklē jau 40.-50. gados, bet pēdējos gados tā ir reinkarnējusies. Vairāk iekš Wiki.

Ja kļūdos, labojiet, bet – hipsterismam raksturīgas iezīmes (vairāk lokāli). Protams, tas nenozīmē, ka katram hipsteram piemīt tās visas.  -

  • hipsteri neatzīst sevi par hipsteriem
  • vizuāli – nēsā Wayfarer vai citas brilles ar clear lens lēcām – t.i. bez optiskām lēcām, flaneļa kreklus, slim fit un skinny fit bikses  utt.
  • mīl vintage – Retrospectro, Pērle utt.
  • ballīšu vietas – Pērle, Piens, Miit utt.
  • mūzika – Radio 101, mūzika Grēviņa gaumē  (britu independent mūzika utt.), vecā mūzika (Bītli utt.)
  • lieto Iphone, Ipod, Mac u.c. Apple produkciju
  • smēķē tinamo tabaku vai Parliament cigaretes (lokālie hipsteri tā nedarot)
  • mīl lomo fotografēšanu, kā arī Iphone aplikācijas, kas to imitē (Hipstamatic u.c.), arī Polaroid, Zenit u.c.
  • brauc ar fixie riteņiem vai citiem veciem (vintage) velo
  • Tumblr – cieņā
  • ciena filozofiju un labas grāmatas
  • atklāti vai paslepus nicina sabiedrību, tās vērtības; nodala sevi no tās
  • nepatika pret popkultūru, tās iezīmēm
  • kafija, kafijotavas un pasēdētavas – globāli tas būs Starbucks, lokāli – kaut vai Coffee Inn, es nezinu
  • tieši tāpat – mīl arī tējnīcas
  • ironija – hipsteri mīl ironiju un sarkasmu
  • lieto Moleskine plānotājus
  • atbalsta zaļo domāšanu, eko šmeko

Brīnišķīgas pazīmes. Es nezinu, kas tieši Jums no tā nepatīk, bet es parakstos teju zem visiem punktiem.

Man šķiet, ka vairāk trendīgi par pašu hipsterismu, ir to nolikt. Es domāju, ka vienkāršāk ir paņemt gatavu viedokli un tam pielāgoties, nekā radīt savu. Kā Liepnieks saka – stulbeņi dzīvo baros. Es domāju, ka būs krietni grūti atrast kādu, kurš atzīs – jā, hipsteri ir forši.

Es nesaku, ka hipsteri ir trends, kam jāseko. Es nesaku, ka hipsteru vizuālais tēls nevar tikt dēvēts par muļķīgu (kaut tas ir būtiski pārspīlēts, jebkurā subkultūrā var sameklēt komiskus indivīdus no kuriem veidot tāda veida video kā šī ieraksta sākumā).
Plus vēl – Latvijā hipsteru kultūra ir transformēta un savādāka kā ārzemēs. Es neredzu ārzemju hipsterus un neko par viņiem nezinu. Varbūt ārzemēs izpausmes arī ir krietni vairāk apsmiešanas vērtas.

Papildiniet mani. Apstrīdiet mani.

P.S. Es šo ierakstu iesāku jau novembra beigās, ļāvu apputēt ar putekļiem, bet tad, redzot, cik lielu diskusiju izraisīja viens nieka tvīts, sapratu, ka jāizmanto šī brīnišķīgā iespēja sadzīt uz blogu trafiku, indīgus komentārus un ar dzīvi neapmierinātus cilvēkus. Flame on!

iCheckMovies.com – labākā lapa, kur atzīmēt noskatītās filmas un atrast jaunas

novembris 29th, 2010 § 3 comments § permalink

Man vienmēr paticis atzīmēt noskatītās filmas. Jau kādu laiku es to daru IMDB, kur man ir sakrājušies 300 novērtēti nosaukumi (ieskaitot seriālus).
Esmu testējis dažādas lapas un to funkcionalitāti. iCheckMovies ir izrādījusies interesantākā un labākā.

iCheckMovies princips ir pavisam vienkāršs – viss balstās uz dažādiem filmu sarakstiem -

- pēc visiem iespējamiem žanriem (no IMDB datiem) – visu laiku labākās komēdijas, trilleri, šausmu filmas u.c.
- pēc desmitgadēm (no IMDB datiem)
- visu laiku pelnošākās filmas
- dažādu kritiķu veidoti filmu saraksti ( NY Times 1000 labākās filmas utt.)
- pēc apbalvojumiem – visas ar Oskaru godalgotās filmas, Kannu festivāla balvu ieguvējas utt.
nekas nav jāvērtē, tikai jāatzīmē noskatītās filmas
- dažādu kino portālu un to apmeklētāju veidoti saraksti
- u.c.

icheckmovies.JPG

Filmas ir tikai jāatzīmē ar ķeksi kā noskatītas – tās nav jāvērtē.

Iespējams ļoti labi redzēt, cik filmas no dažādām kategorijām esi redzējis, kuri žanri un gadi ir visvairāk pārstāvēti.

Katras filmas profilā ir informācija par to, redzams, kādās listēs tā iekļauta.

Lieliska ir iespēja importēt vērtējumus no IMDB – man nebija visi simti filmu manuāli jāpievieno.

Jāatzīmē, ka daudzas filmas iCheckMovies nebūs atrodamas – tādēļ, ka acīmredzot neatrodas nevienā no sarakstiem – ne labāko, ne pelnošāko. Tiesa, vismaz manā gadījumā, vairāk kā divas trešdaļas filmu tur ir.

Lapā pastāv arī dažādas citas iespējas, bet tās man ir nebūtiskas – galvenais ir tas, cik vienkārši notiek filmu atzīmēšana un, cik vienkārši redzamas labākās filmas dažādās kategorijās.

icheckmovies.com

P.S. Piedod, Arti! Es dažreiz mēdzu lietot arī manskino.lv.

Seriāli #1

augusts 6th, 2010 § 3 comments § permalink

Pēdējos mēnešos laika trūkuma dēļ seriālus skatos daudz mazāk kā agrāk, bet vienalga manis skatīto seriālu saraksts apjoma ziņā ir biedējošs. Ļoti cenšos neuzsākt skatīties vēl jaunus seriālus, it īpaši tos, kam ir n-tās sezonas un garš formāts (kā CSI, Dr. House u.tml.).

Mūžīgi atceros Māra sensenos laikos publicēto bezgalīgo seriālu listi un lakonisko komentāru pie tā: “un pa kuru laiku tu dzīvo?”. Taisnība.

Ir vairāki būtiski iemesli, kāpēc aizraujos ar seriāliem- pirmkārt, ja man ir nedaudz brīva laika, 20 minūšu komēdijseriāls ir vienkāršākais un ne sliktākais veids kā izklaidēties. Otrs būtisks iemesls ir tas, ka, vismaz manā uztverē, lieliski komēdijseriāli ir daudz biežāk sastopami kā smieklīgas un gaumīgas komēdijfilmas. Pēdējos gados tapušas labas komēdijas ir ļoti maz, vismaz man zināmas.

Jebkurā gadījumā- ir seriāli ar kuriem es vēlos padalīties, jo tie ir nenoliedzami lieliski. Šajā ierakstā sākšu ar tiem iepazīstināt.

That 70′s Show

Ļoti ilgi šis bija seriāls, ko saucu par visu laiku mīļāko. 20 minūšu formāts, 8 sezonas, pats vēl neesmu noskatījies divas.

Argumentācija, kāpēc man seriāls tik ļoti patīk- pirms The Office atklāšanas šis bija vienīgais seriāls, ko vienatnē skatoties nevaldāmi smējos.

Sižets īsumā- 6 spilgtu, dažādu jauniešu ikdiena 70tajos gados. Viņiem apkārt draugi, radi un dažādas ļoti smieklīgas situācijas.

Seriāls tika sākts filmēt 1998. gadā (līdz pat 2006.), pāris no galvenajiem aktieriem tagad ir ļoti/samērā populāri (Eštons Kačers, Mila Kunis).

Latvijā seriāls, manuprāt, nekad nav rādīts un ir visai mazpopulārs. Ar iegādi ‘internetveikalos’ var būt problēmas, līdz ar nelielo popularitāti tas ir pieejams visai ilgi gaidot un sliktā kvalitātē. Bet- vienalga ģeniāli.

IMDB (8,5/10)

Arrested Development

Šo seriālu atklāju pilnīgi nejauši- ieraugot IMDB visu laiku labāko seriālu TOP 5 relatīvi svaigu komēdijseriālu, radās neviltota interese.Seriāls pilnībā attaisnoja uz to liktās cerības un ir tiešām lielisks.

Seriālam ir 3 sezonas un 20 minūšu formāts. Esmu noskatījies tikai 1. sezonu, bet nākamās esot vēl labākas.

Situācijkomēdija par dīvainu un bagātu ģimeni, kuras vienīgie normālie locekļi- tēvs un dēls ir spiesti samierināties ar saviem radiniekiem.

IMDB (9,7/10)

Trust Me

Baudāms seriāls par reklāmas nozares ikdienu. Dēļ zemiem reitingiem, tas tika pārtraukts pēc pirmās sezonas. Atšķirībā no populārā Mad Men, kas arī ir aktuāls reklāmistiem, Trust Me ir par mūsdienām un vismaz šķietami pietuvināts reālajai nozares ikdienai.

Arī ar šī seriāla ‘iegādi’ dēļ relatīvi zemās popularitātes var būt problēmas.

IMDB (7,4/10)

Dziesmu svētku 360 grādu attēls

jūlijs 15th, 2010 § 0 comments § permalink

Attēlā saskatāmas desmitiem tūkstoši sejas- gan apmeklētāju, gan dalībnieku.

Darbs padarīts tiešām kvalitatīvi, ar apskati un ielādes ātrumu arī nav problēmu.

Jābilst, ka foto ir uzņemts nevis koncertā, bet gan ģenerālmēģinājumā.

dziesmu svetki.JPG

Tiešais links uz attēlu.

Atradu arī pats sevi- te

Grooveshark- ērts bezmaksas risinājums mūzikas klausīšanai tiešsaistē

jūlijs 15th, 2010 § 0 comments § permalink

grooveshark_logo_vertical.jpg

Grooveshark ir pārāk labs serviss, lai tas tiktu nepelnīti aizmirsts. Tas piedāvā daudz labāku funkcionalitāti kā last.fm, turklāt visas galvenās funkcijas ir pieejamas bez maksas, atšķirībā no last.fm.

Grooveshark ir pieejams milzīgs klāsts mūzikas, turklāt visas pamatfunkcijas ir pieejamas pat nereģistrētiem lietotājiem. Serviss ir vizuāli patīkams, ērts un funkcionāls. Dziesmas var brīvi pārtīt uz priekšu un atpakaļu, kārtot playlistos, mainīt to secību ar vienkāršu drag and drop. Mūzikai rādās albumu vāciņi, ir iespējams klausīties citu lietotāju izveidotos playlistus.

Tāpat var pievienot favorītdziesmas un arī pats augšupielādēt mūziku, ja kaut kas tomēr nav pieejams Grooveshark. Saglabājās arī klausīto dziesmu vēsture, Grooveshark piedāvā arī iegriežoties lapā turpināt klausīties jau iepriekš klausīto mūziku.

Grooveshark ir arī radio funkcija, kad atkarībā no izvēlētās mūzikas un to novērtējuma patīk/nepatīk, automātiski tiek atskaņotas atbilstošas nākamās dziesmas.

Neesmu pētījis kā ir ar servisa būšanu legālam, bet katrā ziņā Grooveshark ļauj izmantot savu servisu jebkur, ne tikai ASV, atšķirībā no Pandora un analogiem.

Pieejama arī samērā lēta VIP versija- bez reklāmām, ar dažādām pievienotām funkcionalitātēm, piemēram, mūzikas scrobblošanu uz last.fm, Desktop aplikāciju un citiem labumiem. Cena- 3$ mēnesī vai 30$ gadā.

Grooveshark ir arī ļoti ērta, funkcionāla un smuka mobilā versija, kas pieejama uz Android un Palm, kā arī atlauztiem Iphone un Blackberry telefoniem. Vakar testēju uz Iphone 2G, strīms gāja visai raiti, bet brīžiem tomēr bija gļuki, kad tiku mests ārā no aplikācijas.

Kopumā- lielisks, ērts un bezmaksas serviss, ko prieks lietot.

grooveshark.JPG