Foursquare: 6 iemesli izmantot servisu + 6 padomi tā ikdienas lietošanā

decembris 22nd, 2013 § 4 comments § permalink

Pirmkārt, jāatzīst, ka šis raksts top ar pāris gadu aizkavēšanos, tomēr joprojām visai bieži saskaros ar ne visai pamatotu skepsi pret Foursquare. Apgalvot, ka Foursquare lietošana ir bezjēdzīga, ir tikpat absurdi, cik apgalvot, ka “nelietoju Twitter, jo man neinteresē, ko citi ēd pusdienās vai cikos mostas”. Ikviena servisa vērtība ir atkarīgi vienīgi no paša paradumiem, interesēm un tā, cik interesanti/neinteresanti ir Tavi draugi.

6 iemesli lietot Forsquare:

1) Iespēja momentāli novērtēt un iepazīt jaunas vietas

Foursquare Tips ir fantastiski laba un kvalitatīva iespēja, lai uzreiz uzzinātu visu svarīgāko par kādu vietu. 30 sekunžu laikā ir iespējams gūt iespaidu par ēdiena kvalitāti, apkalpošanas ātrumu, cenu līmeni utt. Ja kādā vietā ir labākie Cēzara salāti pilsētā, Foursquare tas būs uzzināms sekunžu laikā.

2) Kvalitatīvākā iespēja atrast jaunas vietas

Foursquare ir ārkārtīgi labi pārdomāti vietu meklēšanas algoritmi – atrodoties nepazīstamā pilsētā un meklējot “coffee”, “breakfast” vai “book store”, rezultāti visbiežām būs ļoti kvalitatīvi atšķirībā no jebkāda veida katalogiem/datubāzēm, kuros vietas gluži vienkārši apkopotas.

Kad šogad braucu pāris dienas pastaigāties pa Londonu, paliku ļoti interesantā, rūpnieciskā Londonas rajonā tuvu centram, nakšņojot pamestā rūpnīcā, dalot telpas ar ļaudīm no visas pasaules (Airbnb spēks). Tieši izmantojot Foursquare, atradu foršākās kafejnīcas un ballīšu vietas pārsimts metru attālumā no mājvietas.

3) Vērtīga informācija, kas nav pieejama cituviet/pieejama vieglāk

Wi-Fi paroles, restorānu galdiņi ar labāko skatu, lidostu stūri, kas aprīkoti ar elektrības rozetēm, īpašie piedāvājumi utt. – neskaitāmas reizes tieši Foursquare informācija ir palīdzējusi vairāk izbaudīt kādu vietu vai ietauīt naudu.

4) Iespēja momentāli uzzināt draugu atrašanās vietu

Pat, ja mums ikdienā neinteresē, kur paviršas paziņas ietur pusdienas vai cikos apmeklē sporta klubu, ir gana daudz situāciju, kad uzzināt draugu atrašanās vietu ir noderīgi.

Pirmais gadījums – kad atpūties centrā un vēlies uzzināt par  potenciāli sastopamo draugu gaitām, nerakstot neskaitāmas Facebook ziņas/SMS. Otrais gadījums – ierodoties kādā lielākā pasākumā (piemēram, koncertā Palladium vai festivālā), ir iespējams pamanīt, ka turpat atrodas kādi sen nesatikti draugi.

5) Lietojot Foursquare, veidojas gana aizraujošs dzīves arhīvs

Ir ļoti interesanti pavērot paradumu maiņu – kā mainās vietas, kur dodies pusdienot un atpūsties, ar kādiem cilvēkiem tiecies un kā mainās apmeklēto vietu katgorijas. Gan pašā Foursquare, gan gana daudzos ārējos rīkos ir iespējams ērti piekļūt Foursquare vēsturei un izmantot to, lai atskatītos pagātnē.

6) Iespēja ietaupīt un iegūt īpašos piedāvājumus

Lai gan Foursquare Specials Latvijā nav vērtējami kā ārkārtīgi populāri, iespēju Foursquare lietotājiem iegūt īpašos piedāvājumus netrūkst. Elementārs piemērs – abās labākajās Latvijas kebabnīcās FoodBox 4SQ mēram ir iespēja pusdienot par puscenu (turklāt, piemēram, šobrīd mēra statuss izskatās ļoti elementāri iegūstams).

Lai gan piedāvājumu varbūt nav ārkārtīgi daudz, labākajās vietās visai bieži var gadīties kādi patīkami pārsteigumi, kas paredzēti tieši Foursquare lietotājiem.

 

6 padomi, lietojot Foursquare:

1) Atslēgt notifikācijas par draugu atzīmēšanos vai ierobežot tās līdz minimumam

Man ir žēl visu to manu draugu, kuriem katru dienu notifikācijas formā pienāk ziņas par to, kur šodien esmu devies pusdienās. Ļoti liela daļa Foursquare lietotāju atstāj notifikācijas ieslēgtas, bet vairākumā gadījumu tas ir lieki – tas ir kaitinoši, nevajadzīgi un ne pārāk pozitīvi ietekmē telefona baterijas darbības laiku.

Pieļauju, ka pāris tuvāko draugu turēšana notifikācijas attālumā vēl ir saprotama, bet atstāt ieslēgtas ziņas par desmitiem vai simtiem paziņu ikdienas gaitām ir vienkārši nevajadzīgi.

2) Pārdomāt, kur atzīmēties ir vērts

Ikdienas iečekošanās piemājas Maxima X, trolejbusa pieturā vai piemineklī, kuram ej garām, visai reti kādam radīs jelkādu labumu. Nemaz nerunājot par fantastisku tendenci atzīmēties vietās, kam dodies garām, nevis reāli tur atrodies.

Foursquare gan pašam, gan draugiem būs vērtīgāks, ja tajā atrodamais saturs būs vairāk vai mazāk kvalitatīvs.

3) Ierobežot draugu apjomu Foursquare

Es nezinu, ko no manis vajag visiem tiem nepazīstamjaiem cilvēkiem, kas mani pievieno Foursquare – es nedomāju, ka viņiem varētu būt interesantas manas gaitas, tāpat kā man pilnīgi noteikti neinteresē, ko dara viņi.

Jo kvalitatīvāks būs Tavs Foursquare draugu saraksts, jo pozitīvāka būs servisa lietošanas pieredze.

Vēl viens aspekts par ko vērts padomāt – drošības jautājums. Foursquare draugiem ir redzams daudz par daudz, īpaši, ja regulāri mēdz čekoties mājās.

4) Atstāt Tips vietās, ko regulāri apmeklē

Lielākā Foursquare vērtība ir unikālais materiāls, kas atrodams gandrīz jebkurā lokācijā. Ieteiktu neskopoties ar recenzijām un bildēm – jo vairāk to izmantosim, jo vērtīgāks visiem (ieskaitot vietu īpašniekus/pārvaldniekus) kļūs serviss.

5) Ignorēt punktu sistēmu un Badges

Šai punktā liela daļa lietotāju man nepiekritīs, bet būsim godīgi – punktu un nozīmīšu krāšana, lai cik ļoti nepalīdzētu servisam būt aktīvāk pielietotam, katram individuāli nes tieši nekādu labumu. Dzīšanās pēc punktu skaita vai nozīmīšu apjoma visbiežāk nozīmēs vēlmi čekoties pēc iespējas biežāk un vairāk, un tam nav nekāda sakara ar servisa lietošanas kvalitāti (protams, ja nozīmīšu medīšana ir iemesls biežāk izkustēties no mājām, tas ir forši).

6) NELAIST KATRU CHECK-IN UZ TWITTER UN FACEBOOK

Lūdzu, nedariet tā. Lūdzu. It īpaši, ja dzīve sastāv no maršruta “mājas->skola->piemājas Maxima”.

Es nesaku, ka to nedrīkst darīt vispār (var un vajag), bet Twitter konti, kas sastāv tikai no 4SQ automātiskajām ziņām, ir Twitter konti, kas nevienam nepatīk.

Kopumā: lai Foursquare lietošana radītu labumu, es ieteiktu fokusēties uz kvalitāti, ne kvantitāti. Iespēju plašums, ko piedāvā platforma, ir visai nenovērtēts un, jo vairāk lietotāju servisu izmantos (un darīs to kvalitatīvi), jo lielāks labums no tā būs visiem.

 

 

10 ierastākās kļūdas zīmolu sociālo mediju komunikācijā

decembris 3rd, 2013 § 9 comments § permalink

3.5 gadus ikdienā strādājot ar ļoti dažādu izmēru un nozaru uzņēmumiem sociālajos medijos, veidojot komunikācijas stratēģijas un konsultējot, kā arī ikdienā sekojot līdzi tam, kas industrijā notiek, ir pagrūti diendienā skatīties uz to kļūdu bagātību, kas zīmolu kontos ikdienā mēdz parādīties. Nepretendējot uz pilnīgu un objektīvu viedokli, es vēlos padalīties ar būtiskākajām kļūdām manā skatījumā (nejaušā secībā). Ļoti iespējams, ka ko nozīmīgu raksta gaitā piemirsīšu – droši papildiniet un aizrādiet komentāros, tikai priecāšos uzklausīt.

#1 – #VAIRĀK #HAŠTAGU #VAIRĀK #ENGAGEMENT

Aizvien biežāk novēroju, ka sociālo mediju kontu pārziņi, nepārzinot lokālās komunikācijas īpatnības, ar visiem spēkiem cenšas pievienot haštagus visam – neatkarīgi no tā,  vai tas rada jelkādu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka varam salasīties rakstus, kas sludina “tweets with hashtags get 2x more engagement”, bet skarbā patiesība ir tāda, ka šeit nav Amerika un haštagi ikdienas komunikācijā visbiežāk ir pilnībā lieki. (Un es vispār ieteiktu būt ārkārtīgi piesardzīgiem pirms sludināt kādas pseidopatiesības, kas salasītas no ASV blogiem).

#2 – automātiski salinkotas ziņas starp vairākiem kontiem

Šī formula ir nepareiza gandrīz vienmēr un gandrīz jebkurā virzienā (Facebook->Twitter / Twitter->Facebook / Twitter ->Draugiem.lv / Instagram->Twitter un tā tālāk). Tā nevajag darīt. Nevajag.

Lai cik jaukas nebūtu ietaupītās 30 sekundes, ziņas ļoti bieži ir deformētas, neatbilstoša garuma, ar greizi vedošiem linkiem. Draugiem.lv ierakstos pēkšņi redzami Twitter lietotājvārdi (kas Draugiem.lv sekotājam neko neizsaka), teikums apraujas pusvārdā, jo neietilpst 140 zīmēs, un Facebook publicētajā ziņā redzama nevis bilde, bet neglīta saite uz Twitter.

Atslēdziet visus automātiskos servisus un sāciet lietot HootSuite, Prodesk, SproutSocial vai kādu no citiem 1000 rīkiem. Bet nekādas vainas nav arī ziņu publicēšanai manuāli – aiz rīkiem reizēm pazūd sasaiste ar reālo sociālo mediju vidi.

#3 – Facebook albumi bez ietagošanas iespējas

Šī ir visbrutālākā un izteiktākā kļūda bāru, klubu un citu vietu īpašniekiem, kā arī pasākumu rīkotājiem.

Ja jums ir bijis pasākums, kurā ir vairāk kā 5 cilvēki, ieslēdziet iespēju sekotājiem atzīmēt sevi. Priekš tiem resursiem, kas tiek patērēti, lai šīs bildes nogādātu sociālo mediju kontos, tā ir neiedomājama nolaidība, jo apmeklētāji sevi bildēs nepamana, tās ilgtermiņā nevienu neinteresē, jo nav atrodamas lietotāju profilos, netiek sharotas/uzstādītas kā profilbildes utt. utjp. Nemaz nerunājot par to, cik lieliski labas, satagotas fotogrāfijas ietekmē lapas Talking About This/pārējos rādītājus (turklāt ilgtermiņā).

#4 – runāšana runāšanas pēc

Šajā jautājumā es vēl esmu salīdzinoši demokrātiski noskaņots un nebūt neuzskatu, ka ikkatrs zīmola “Labrīt!’ vai “Veiksmīgu dienu!” būtu nevietā, bet laiku pa laikam cērtas acīs situācijas, kad zīmolam izteikti nav ko teikt (vai drīzāk – neprasmīgs konta uzturētājs nespēj izdomāt neko runāšanas vērtu) un publicētais saturs ir bez jelkādas vērtības. Esmu redzējis lielus globālus zīmolus, kuru vienīgā ziņa dienām no vietas ir “good morning” (bez lielajiem burtiem un garumzīmēm), esmu redzējis, kad zīmoli ilgtermiņā cenšas runāt par lietām, ar kurām tiem nav nekādas saistības. Ir ļoti jauki katru dienu publicēt smaidīgu kaķēnu bildes, saņemt tām simtiem ieteikumus un pēc tam priecāties par spožām atskaitēm, bet vajadzētu arī saprast atbildi: kāpēc šis saturs tiek publicēts un ko mums tas dod?

#5 – draņķīga valoda

Es nebūt neapgalvoju, ka mana valoda ir skaista, manas gramatikas zināšanas ir pielīdzināmas latvju literātiem un, visticamāk, lai saskaitītu drukas kļūdas šajā blograkstā, vajadzētu vairāk par pāris roku pirkstiem.

Un tomēr – visai bieži sociālo mediju kontos parādās traģiski slikta valoda. Es nerunāju par komatu kļūdām, retu pārrakstīšanos vai stila kļūdām, es runāju par 3. klases līmeņa valodu vai vājprātīgu paviršību, trijos vārdos pieļaujot piecas kļūdas. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir liels vai mazs, sociālo mediju ieraksti tomēr veido tā reputāciju – pat, ja ierakstu izlasa tikai daži cilvēki. Ja uzņēmumā nav iespējams atrast kādu, kas spēj savirknēt normālu teikumu, iespējams, labāk ir paklusēt.

Dislike

#6 – vizuālo materiālu trūkums

Šis vairāk ir raksturīgi mazajiem uzņēmumiem, organizācijām un citiem pašdarbniekiem, bet – jāņem vērā, ka sociālajos medijos karalis ir vizuāls saturs. Diemžēl (vai par laimi) esam prom no laikiem, kad bija iespējams sasniegt lieliskus rezultātus ar saitēm, teksta blāķiem un vienkāršiem ierakstiem. Ja ir kāda būtiska atziņa, ko vērts paņemt no štatu sociālo mediju blogiem, tad šī gan ir tā – vizuāls saturs strādā labāk (ja vien tekstus neraksta Edgars Bāliņš).

#7 – neklausīšanās

Sociālie mediji ir saruna,  nevis rupors kalna galā. Lielākā daļa zīmolu ar šo tiek galā gana labi, bet joprojām ir gana daudzi, kas neatbild uz jautājumiem vai kavējas ar atbildi nedēļām. Vēl vērts padomāt par Twitter monitoringu/notifikācijām uz savu zīmolu – tā var nodzēst gan briestošus ugunsgrēkus, gan uzzināt patiesu klientu viedokli.

#8 – nepareizo platformu izvēle

Visai bieži uzņēmumi nespēj atlasīt pareizo vietu, kur runāt vai, kas nav īpaši labāk, nolemj runāt visur.

Es nezinu, vai kiosku tīklam būtu jābūt Instagram, bet tam noteikti būtu jābūt Foursquare – vismaz puspasīvā režīmā. Neesmu pārliecināts, ka Kaņepes Kultūras Centram būtu jābūt Draugiem.lv vai Stilīgiem Apaviem – Instagram. Katram zīmolam ir sava vieta sociālo mediju pasaulē, un nepieciešams izlemt, uz kurām platformām koncentrēties visvairāk.

#9 – neesoša vai nepietiekama rezultātu mērīšana

Atruna: es uzskatu, ka lapaspusēm garas statistikas interpretācijas par to, cik unikālo impresiju ir katram ierakstam, atkarībā no mēness fāzes, “D” burta daudzuma tekstā un sabiedrības vispārējā noskaņojuma, mēdz būt ļoti demagoģiskas. Statistika ir statistika, un ļoti lielu daļu datu iespējams pagriezt ārkārtīgi dažādos skatpuntos. Lielos vilcienos es neesmu statistikas fans un vairāk ieteiktu fokusēties uz labu ikdienas darbu, nevis statistikas pētīšanu.

No otras puses – rezultātu mērīšana ir svarīga. Tādas elementāras lietas, kā Bit.ly statistika (trafiks uz lapu) vai (lielāku uzņēmumu gadījumā) vidējais atbildes ātrums uz ziņu ļauj padarīt komunikāciju daudz kvalitatīvāku un uzlabot efektivitāti.

#10 – nepietiekama reklāmas izmantošana

Ir fantastiski, ja saturs labi darbojas pats, bet reizēm gluži vienkārši racionālāk ir to atbalstīt ar nelielu reklāmas atbalstu. Līdz ar aizvien precīzākām un šaurākām reklāmas tārgetēšanas iespējām, es ieteiktu laiku pa laikam paeksperimentēt ar reklāmas atbalstu sociālajos medijos – galu galā budžetus iespējams uzstādīt ļoti mazus, lai pēcāk izskatītu atdevi. Citādi sanāk muļķīgi – ir investēts laba satura izstrādē, bet tas sasniedz nepietiekamu auditoriju.

Ceru, ka šis viedoklis noderēs kādam padarīt sociālajos medijos ieguldīto darbu vērtīgāku. Ko sarakstam pievienotu Tu?

 

3 noderīgākie mūzikas servisi, kuri jāzina katram

marts 30th, 2013 § 19 comments § permalink

Pēdējā laikā draugu un paziņu vidū manu tendenci no MP3 failiem un mūzikas glabāšanas savās ierīcēs pāriet uz mūziku mākonī – vienaga, vai tas ir kāds no daudzajiem streaming servisiem, vai iTunes Match. Esmu lietojis un testējus ļoti daudzus mūzikas servisus, un par trim no tiem man gribas pastāstīt vairāk.

Jāpiebilst, ka pozitīva tendence līdz ar šādu servisu popularitāti, ir mūzikas klausīšanās legalitāte – ja bez maksas vai par nelielu abonēšanas naudu pieejama visa pasaules mūzika, kādēļ lai pūlētos meklēt lejupielādējamas kopijas?

8tracks:

8tracks ir īstā vieta, kur doties jaunas mūzikas meklējumos. Koncepts vienkāršs – lietotāju pašu augšupielādētas pleilistes no ne mazāk kā 8 dziesmām, kuras sadalītas pēc dažādas tematikas – balkānu mūzika, vasaras dziesmu pleiliste vai 2012. gada klubu mūzikas top hiti.
Ņemot vērā, ka atšķirībā no Last.fm un Pandora robotiem, šeit par dziesmu izvēli lēmuši paši lietotāji – tas var sagādāt gan patīkamus, gan mazāk patīkamus pārsteigumus. Tieši 8tracks ir tā vieta, kur, klausoties vienu izpildītāju, stundas laikā atklāsi 10 jaunus un ne mazāk lieliskus.
» Read the rest of this entry «

Iepazīsties ar nākamo Instagram – video publicēšanas aplikāciju Vine

februāris 14th, 2013 § 4 comments § permalink

Twitter izstrādātā aplikācija strauji guvusi popularitāti sociālo tīklu lietotāju vidū – to aktīvi sākuši izmantot gan tehnoloģiju fani, gan video entuziasti un populāri zīmoli. Aplikācija ļauj dažu sekunžu laikā dalīties ar īsiem video, kuri ērti apskatāmi gan pašā aplikācijā, gan Twitter un Facebook.

Vine piedāvātās iespējas ir visai ierobežotas – maksimālais video ilgums ir 6 sekundes, turklāt video ir kvadrāta formā – līdzīgi kā Instagram bildes. Video uzņemšana notiek citādi kā ierasts – klips tiek uzņemts brīdī, kad pirksts atrodas uz ekrāna, veidojot dinamisku video no dažādiem īsiem fragmentiem. Noskatoties sevis vai cita uzņemto video tas neapstājas, bet turpina iet uz riņķi, atgādinot internetā tik populārās GIF animācijas.

Vine
» Read the rest of this entry «

10 iemesli, kāpēc Tev vajag Kindle e-grāmatu lasītāju

janvāris 2nd, 2013 § 27 comments § permalink

Es Kindle ieguvu pavisam nejaušā veidā, uzvarot kādā Facebook konkursā, bet manus lasīšanas paradumus tas mainīja neatgriezeniski. Es zinu daudzus cilvēkus, kuri pēc Kindle iegādes sāk lasīt daudz vairāk – un tam ir pamatoti iemesli.

Ari es biju to cilvēku lokā, kas ir skeptiski noskaņoti pret e-lasītājiem. Parastie argumenti – svaigas grāmatas smarža, sajūtas grāmatu paņemot rokās, labs interjera elements plauktā. Sākot lietot Kindle, sapratu, ka tas viss ir muļķības un nieki, ja salīdzina momentālos ieguvumus.

Arī šobrīd es turpinu lasīt papīra grāmatas, bet 80% laika lasāmvielu baudu Kindle. Ja man ir kādas grāmatas papīra versija un Kindle versija, nav divu domu par to, kuru no tām lasīt.

Laicīga atruna – lielākā daļa punktu attiecas uz jebkuru e-lasītāju – arī Nook, Sony un citiem. Jūsu pašu dēļ es iesaku iegādāties vai nu Kindle, vai nu kādu no citu lielo ražotāju ierīcēm, nevis tos mistiskos brīnumus, ko par neadekvātām cenām var iegādāties elektronikas veikalos un grāmatnīcās.

» Read the rest of this entry «

Piezīmes pēc Push To Add Drama veidotāja Džefrija Hantsona vieslekcijas

novembris 25th, 2012 § 2 comments § permalink

Pēdējo gadu laikā esmu apmeklējis kaudzīti reklāmas lekciju un pasākumu – gan Adwards un Golden Hammer ietvaros, gan citur. Līdz šim nekas uz mani nav atstājis tik spilgtu un paliekošu iespaidu kā LADC rīkotā Džefrija Hantsona 2 stundu vieslekcija 23. novembrī.

Jāatzīst, ka ne Hantsona vārdu, ne viņa pārstāvēto beļģu aģentūru Duval Guillaume Modem līdz šim nezināju, tomēr tam nav nekādas nozīmes – teju ikviens no mums ir redzējis Hantsona darbus:


TNT klips ar 38 miljoniem skatījumu. Otrā visu laiku visvairāk sharotā reklāma pasaules vēsturē (aiz Volkswagen – The Force).

Unlock the 007 in you. You have 70 seconds! – Coca-Cola Zero klips ar 8.8 miljoniem skatījumu
Amazing mind reader reveals his ‘gift’ – Safe Internet Banking, 6 miljoni skatījumu
Carlsberg stunts with bikers in cinema, Carlsberg klips ar 11.9 miljoniem skatījumu

Biju pārsteigts, ka visus šos klipus, kurus neskaitāmas reizes esmu redzējis visos iespējamos RSS fīdos, tvitera ierakstos un Facebook ziņās, ir radījis viens un tas pats cilvēks vienā un tai pašā aģentūrā.

Pēdējās Cannes Lions Duval Guillaume Modem saņēma 15 lauvas, 8 no tām – zelta. Pēc iegūto balvu skaita uz 1 iedzīvotāju, Beļģija ir lielvalsts. Dž. Hantsons norādīja, ka Beļģija ir ārkārtīgi pateicīga vide lieliskas reklāmas radīšanai, jo multikulturalitātes dēļ aģentūrai jārada reklāma, kas ir saprotama internacionāli – bez vārdu spēlēm vai specifiska humora.

Geoffrey Hantson in Riga
Bilde no @Rubins

Piezīmes un citāti no lekcijas:

- “Not having enough money leads to creative thinking”.
» Read the rest of this entry «

Personibas.lv – iedvesmojošas sarunas ar interesantiem cilvēkiem

septembris 29th, 2012 § 2 comments § permalink

Pirms dažiem gadiem man radās doma par interviju bloga/portāla radīšanu. Gan tolaik, gan tagad es ar milzu interesi lasu apjomīgas intervijas (piemēram, žurnālā Klubs) un uzskatu, ka veiksmīgu cilvēku pieredze ir daudz vairāk lasīšanas vērta, kā lielākā daļa pārējā mediju satura. Tieši tāpat mani iedvesmo biogrāfijas, ko var dēvēt par vienu no maniem mīļākajiem grāmatu žanriem. Tolaik ilgi prātoju par projekta izveidi, bet sapratu, ka intervijas nesasniegs paša gribēto kvalitātes latiņu – es neesmu žurnālists.

Ideju uz labu laiku piemirsu, bet tad, 2011. gada sākumā, es aizstāvēju savu zinātniski pētniecisko darbu par sociālajiem medijiem LU SZF. Toreiz socioloģijas fakultāte, tās telpas un pasniedzēji neradīja nebūt ne to labāko iespaidu, bet iepazinos ar šībrīža Personibas.lv otru autoru – Emīlu Kāli.

Aptuveni pēc gada, saliekot kopā manu ideju ar Emīla entuziasmu un prasmēm video uzņemšanā un montāžā, radās ideja par Personibas.lv – videointerviju sēriju, kurā iemūžinām sarunas ar iedvesmojošiem cilvēkiem. Personībām.

» Read the rest of this entry «

30 dienas Portugālē

augusts 23rd, 2012 § 3 comments § permalink

Esmu ļoti apmierināts ar lēmumu padzīvot Portugālē – lai gan šī nav ceļošana tās klasiskajā izpratnē un laiku pārsvarā pavadu darot vienu un to pašu vienās un tajās pašās vietās, pamainīt vidi ir ļoti vērtīgi. Šeit man ir laiks – daudz laika – lai lasītu, domātu un atpūstos.

Un viss ir pavisam savādāk kā mājās. Tu nedzīvo blokmājā, tu dzīvo teltī bambusu ielenkumā. Tu nesatiec draugus un ģimeni, tu satiec austrāļu sērfa instruktorus, beļģu skolotājus un kanādiešu juristus. Tu nerunā latviešu valodā dienām ilgi un saņemot telefona zvanu ir nepierasti atbildēt latviski. Tu pavadi 10 stundas dienā zvilnot pludmalē, mācoties sērfot un lasot, nevis sēžot birojā. Tu nelasi tviteri un nepublicē Instagram bildes katrā brīvā brīdī, jo esi pieradis, ka nav ne zonas, ne internetu.

Vienvārdsakot – viss ir pavisam savādāk.

Dažas pilnīgi nejaušas piezīmes:

- Šeit mani sauc par Will vai retu reizi – par “Vilems” (holandiešiem ir vārds Vilem). Reizēm arī par “Latvia”, haha (mums nometnē bija improvizētas olimpiskās spēles, kurās es, protams, biju vienīgais Latvijas pārstāvis.)

- Liela daļa cilvēku vārdu “Latvia” nav dzirdējuši, bet es viņiem arī īpaši nepārmetu. Tiesa, brīžiem tas ir nedaudz pārsteidzoši – no austrāļiem es neko tādu negaidu, bet briti, beļģi vai francūži nebūt nav tik tālu.

Kad Latvija uzvarēja ASV pludmales volejbolā, stāstīju par to meitenei no Nīderlandes un viņas pirmais jautājums bija: “Do you have beaches in Latvia?” – gluži kā apkārt klīstošajos amerikāņu tvītos pēc spēles.

Katrā ziņā es šeit jūtos kā pārstāvis no ļoti eksotiskas vietas.

- Es patiešām neko daudz nezināju par dzīvi Austrālijā, bet tā kā 4 no darbiniekiem ir austrāļi, varu uzzināt šo to interesantu. Piemēram – viņi paši sevi dēvē par “aussies”, bet džekam no Tasmānijas uz muguras ir uztetovēts “Tazzie”.

Vispār tagad man ir vēlme paviesoties Austrālijā. Tas gan ir sasodīti patālu.

- Lai varētu savu auto novietot Amsterdamā, jāgaida gads un 9 mēneši, lai iegūtu parkošanās atļauju. Mazākās pilsētās jāgaida pusgads vai vairāk.

Vispār Holandē ir milzīgs iedzīvotāju blīvums – tā valsts taču nav īpaši lielāka par Latviju, bet tur dzīvo 17 miljoni cilvēku. Kas ir tikai par nepilnu trešdaļu mazāk kā.. Austrālijā.

- Ceļot. Ceļot. Ceļot.

Liela daļa viesu ceļo daudz un nākas dzirdēt visai interesantus stāstus par gadu, kas nodzīvots Amerikā vai mēnešiem, kas pavadīti džungļos. Katrā ziņā – iedvesmojoši.

Tuvākajos gados es vēlos ceļot daudz. Mans utopiskais piecgades plāns ir aptvert visus kontinentus. Cerēsim, ka izdosies.

- Es dzīvoju nacionālajā parkā. Visapkārt ir bambusi un eikaliptu koki. Vispār es brīnos, kā augi spēj izdzīvot, jo šeit nelīst nekad. OK, es meloju. Brīdī, kad es šo rakstu, līst. Bet tā ir pirmā reize pēdējā pusgada laikā – vismaz tā man apgalvoja nometnes saimnieki.

Šeit klimats ir perfekts, ņemot vērā okeāna tuvumu, bet tālāk uz austrumiem gan Portugālē, gan Spānijā ir milzu karstums – bieži vien pāri 40 grādiem. Tā ka – mana atrašanās vieta nevarētu būt labāka.

Sausuma dēļ Portugāle šogad visai smagi cieš no mežu ugunsgrēkiem.

- Te ir visai daudz odu. Tieši tādu pašu, kā Latvijā. Bet odu kodumi tomēr kaut kādā veidā atšķiras – ja naktī tiec smagi sakosts, no rīta viss ir kārtībā. Man šķiet, ka Latvijas odi ir krietni grūtāk panesami.

- Kādu nakti līdz četriem rītā sēdējām ar medicīnas studenti Lilianu no Hamburgas, kam nākamajā rītā bija jādodas atpakaļ uz Vāciju. Izglītojos, klausīdamies visu iespējamo veidu vācu mūziku – no vācu regeja un hiphopa līdz elektronikai, klasiskajai mūzikai un šlāgeriem. Kad pienāca mana kārta rādīt Latvijas mūzikas pērles, sapratu, ka man telefonā praktiski nekāda derīga materiāla nav. Uzliku kaut ko no latviešu hiphopa, kaut ko no Dirty Deal Audio un tad ļāvu, lai skan Hospitāļu iela.

Laikam jāsamet telefonā Prāta Vētra un kormūzika šādiem gadījumiem.

Vēl es iemācījos, ka vācieši lieto vārdu “jein”, kas ir krustojums starp “ja” un “nein”.

- Dienvidportugāle atšķiras no Porto reģiona, kur esmu pavadījis visai daudz laika. Ja pārējai Portugālei ir raksturīgi, ka mājas ir noklātas ar apgleznotām flīzēm, reģionā, kur dzīvoju es, visām mājām jābūt baltām.

Un visas mājas arī ir pilnīgi vienādas – baltā krāsā ar ziliem elementiem un oranžsarkanu jumtu. Ja atļaujies nokrāsot māju citādi – maksā sodu un pārkrāso.

- Arī relatīvi tuvās pilsētās ir palieli kontrasti – dodoties šurp, pavadīju nakti Faro, kas man pirms tam šķita reģiona centrs un kas uzmanības vērts, bet patiesībā pilsēta ir visai nosņurkusi.

Savukārt, netālā Lagoša ir krietni citādāka – ļoti skaista, sakopta un tūristiska. Runā, ka tur notiekot labākās ballītes Eiropā. Vēl neesmu paspējis tur paviesoties – kad biedri devās uz Pendulum uzstāšanos, busiņš aizpildījās pārlieku ātri.

- Transports, dzīvojot šeit, ir paliela problēma. Maza pilsēta Aljezur ir apmēram 10 km attālumā, Lagos apmēram 20 km, bet ar kājām kaut kur aiziet ir praktiski neiespējami. Vienīgi līdz okeānam, kas ir 4 vai 5 km attālumā no nometnes.

Pietura ir 1.5 vai vairāk kilometru attālumā, bet brīvdienās sabiedriskais transports nekursē vispār. Un pieturai nav nosaukuma. Un autobusi mēdzot vienkārši nepienākt.

Mēneša laikā esmu bijis lielveikalā tieši vienu reizi un tā pati bija nejaušība. Bet tas ir ļoti labi, jo izslēdz iespējamību tērēt naudu. Un principā te viss pietiek.

- Portugālē eksistē tieši 2 alus šķirnes – Sagres un Super Bock. Jebkādi citi zīmoli nav manāmi vispār. Par laimi abi divi ir visai garšīgi un visai lēti.

- Te ir sasodīti skaistas pludmales. Man šķiet, ka mēneša laikā es pludmalē esmu pavadījis vairāk laika kā visā dzīvē kopā ņemot. Nu vismaz pēdējos gados – noteikti. Šķiet, ka Latvijā šogad vasarā jūru apmeklēju tieši vienu reizi.

Populārākā, skaistākā un tūristiskākā ir Arrifana, kur atrodams arī šeit iecienīts restorāns ar ekselentu skatu. Citā pludmalē – Amoreira – nometnes īpašniekam ir pludmales mājiņa ar sērfa inventāra nomu un apmācībām. Dodoties tur, es cenšos šo to pamācīties uz sērfa dēļa, bet īpaši tālu neesmu ticis.

- Ļoti abstrakti par cenām:
Smieklīgi lēti: ūdens, vīns, sangrija
Lēti: maize, siers un citi pārtikas izstrādājumi, alus
Dārgi: Snickers (1 eiro), saldējums (ap 1.5 eiro)

- Multikulturalitāte ir apbrīnojama. Piemērs: pāris, kas dzīvo Parīzē. Džeks ir marokānis, sieviete – lietuviete, kas gadiem dzīvojusi Ņujorkā, bet viņas ģimene mīt Londonā. Apbrīnojami. Bet, manuprāt, tas ir ļoti lieliski.

Tā lūk. Tālākais plāns – vēl 2 nedēļas padzīvot nometnē un tad paceļot – Seviļa, Granada, Malaga, aizlidot uz Barselonu, no Barselonas atpakaļ uz Porto, tad uz Coimbra un Lisabonu, tad atpakaļ uz Rīgu no Porto. Plānoju būt atpakaļ septembra beigās. Cheers.

Pirmās 12 dienas Portugālē

augusts 5th, 2012 § 4 comments § permalink

Kad martā biju Portugālē trešo reizi, sapratu, ka gribu šeit padzīvot nedaudz ilgāku laiku, nevis dažas dienas vai nedēļu. Sāku meklēt dažādas iespējas un variantus, un neko ilgi nebija jāmeklē – atradu lielisku iespēju doties šurp. Es dzīvoju sērfa nometnē pašos Portugāles dienvidos, netālu no Lagošas. Eiropas robežās nekur tālāk uz dienvidrietumu pusi tikt nav iespējams.

Šoreiz braucu bez mērķa ceļot, drīzāk izbaudīt to, kā ir dzīvot prom ilgāku laiku, iegūt laiku lasīšanai un prāta sakārtošanai, satikt daudzus jaunus cilvēkus no visas pasaules un vienkārši atpūsties.

Es joprojām mīlu Portugāli. Es dzīvoju džungļu vidū, 8 metrīgu bambusu ielenkumā. Naktīs visapkārt milzu skaļumā dzirdams sienāžu koris. Es nakšņoju teltī, bet šeit ir gan elektrība, gan tualetes/dušas/virtuve. Viesi dzīvo mājiņās, bet darbinieki kur nu kurais – cits treilerī, cits teltī.

Nekad neesmu tik koncentrēti saticis tik dažādus cilvēkus no visas pasaules. Nometnes īpašnieki ir holandieši, kas te mīt jau padsmit gadus, lielākā daļa darbinieku ir austrāļi (pagrūti pierast pie viņu akcenta). Viesi – vācieši, briti, bulgāri, beļģi, itāļi, francūži un vēl šis tas. Katrā ziņā par multikulturalitātes trūkumu sūdzēties nevarētu.

Es esmu ļoti izteikts pilsētas cilvēks un ilgstoša atrašanās ārpus civilizācijas man rada depresiju. Šeit, vismaz pagaidām, viss ir kā nākas – lai gan tuvākā pilsēta/veikals ir 10 km attālumā un sabiedriskais transports praktiski neeksistē (teiksim, brīvdienās tas šajā nomalē nekursē vispār), es jūtos lieliski. Internetu vairāk nav, nekā ir – ik pa laikam attopos, ka 10 minūtes cenšos atvērt Facebook. Rīgā man ir interneta ātrums ir 100 Mbit/s. Bet tas vairāk ir efekts, nevis defekts.
Arī telefona zona vairāk nav, nekā ir.

Ļoti daudz lasu un tas mani priecē. Pabeidzu Remarka “Trīs draugus”, dienas laikā tiku galā ar “Bada spēlēm”, izlasīju Edvarda de Bono pēdējo grāmatu “Think! Before It’s Too Late” un “Freakonomics”.
Kindle ir fantastiska lieta. Šobrīd man Kindle ir kādas 50 grāmatas, datorā vēl pāris simti/tūkstoši. Katrā ziņā – lasāmvielas netrūkst.

Apzināti datorā/iPad neņēmu līdzi filmas vai seriālus, lai vairāk būtu motivēts lasīt un darīt ko vērtīgāku. Tā gan bija neliela kļūda, jo brīžiem gribas vienkārši atpūsties un tad kāda The Office vai Mad Men sezona lieti noderētu.

Nebraucu šurp ar mērķi sērfot, bet, ja būtu to darījis, šī būtu absolūta paradīze. Sērfa inventāra noma/instruktāža ir pietiekami dārga, bet man šeit ir absolūti perfekti apstākļi, lai mācītos par velti. Lieta tāda, ka esmu ļoti, ļoti slikts peldētājs. Bet pamazām ķeros pie mācīšanās – pagājušonedēļ ņēmu hidru un sērfa dēli un devos ūdenī. Pagaidām tiku līdz “bodysurfing” – tas nozīmē, ka noķer vilni guļus uz krūtīm, bet neuzcelies kājās. Sajūtas fantastiskas. Domāju, ka līdz prombraukšanai gan jau šo to būšu iemācījies.

Esmu pārsteigts, ka okeāna ūdens galīgi nav silts. Nekad. Domāju, ka Baltijas jūra karstajās dienās ir krietni vien patīkamākā temperatūrā. Septembrī un oktobrī okeāns esot krietni siltāks un tad varot sērfot arī bez hidrām.

Klimats ir lielisks – līdz šim temperatūra turās 20-30 grādu robežās un nemitīgi ir saulains. Lietus nav bijis ne reizi. Vienīgais, kas pārsteidz – saule riet visai agri (vismaz man tā šķiet) un tad temperatūra krītas ļoti strauji. Naktis ir vēsas, bet gulēt ir komfortabli.
Braucot šurp, nedaudz uztraucos par karstumu, bet neizskatās, ka kļūs īpaši karstāks. Krietni citādāka situācija ir tālāk no okeāna – tur tiešām temperatūra iet līdz pat 40 grādiem.

Jo vairāk klausos cilvēku stāstos un uzzinu par viņu pieredzi, jo vairāk gribas ceļot. Cilvēki dzīvi šeit uztver kaut kā daudz vieglāk, nekā pierasts Latvijā – teiksim, austrāļu pāris plāno vasaru nostrādāt šeit, nedaudz paceļot pa labākajiem Portugāles sērfa spotiem un doties pavadīt ziemu Austrijā, strādājot bārā. Tā viņi darījuši jau pagājušogad – vakaros strādā bārā, bet pārējo laiku pavada snovojot.

Esmu patīkami pārsteigts par mūzikas gaumi, kas īpaši neatšķiras no tā, ko esmu pieradis klausīties ikdienā. Šeit skan The Beatles, Marks Ronsons, MGMT, Marks Ronsons un tamlīdzīga lieliska mūzika. Un es to nebūt neuztveru kā pašsaprotamu lietu, jo tikpat labi šeit varēja skanēt DJ Tiesto vai Shakira.

Nu jā, pirmās 10 dienas ir pagājušas sasodīti ātri. Vēl nezinu, cik ilgi šeit palikšu, bet, visticamāk, atgriezīšos septembrī. Varētu jau palikt arī ilgāk, bet šķiet, ka miers vienā brīdī tomēr apniks.

Apsveru domu nedaudz paceļot un atpakaļ doties caur Seviļu vai Madridi, jo Spānija ir tepat rokas stiepiena attālumā.

Visā visumā pagaidām esmu ļoti apmierināts un manas cerības ir pilnībā piepildītas.

P.S. Brauciet ciemos. Šobrīd nedēļa nometnē maksā 299 eiro (parasti 499 eiro, bet ir palikušas brīvas vietas) un tas iekļauj sērfa apmācību 2×2 stundas katru dienu, inventāru, nakšņošanu, ēšanu un transportus. Un tas ir sasodīti lēti, zinot, cik maksā inventārā noma, instruktāža un to, cik gards ēdiens šeit ir vakariņās.

Jālido ir uz Faro, tad ar vilcienu no Faro uz Lagos – tur atbrauks pakaļ uz vilciena staciju. Jauni viesi ierodas sestdienās un nedēļa no 11.-18. augustam ir pilna, tāpēc atliek peridods no 18.-25. augustam vai 25. augusts līdz 1. septembris.

Katrā ziņā, es jūsu vietā izmantotu iespēju. Nezinu, cik šobrīd maksā aviobiļetes, bet es ar Ryanair caur Frankfurti atlidoju par kādiem 70 Ls, kas ir samērā OK.

Ja ir kādi jautājumi, variet rakstīt Facebook vai vilhelmsm at gmail.com. 24h laikā, visticamāk, atbildēšu.

Cheers.

Par AB dambja potenciālu

maijs 7th, 2012 § 0 comments § permalink

Šī gada 1. janvārī es devos garā pastaigā pa Rīgu un nonācu AB dambī. Toreiz es sapratu, ka šai vietai vajadzētu būt daudz kam vairāk, nekā tā ir. Manā uztverē AB dambis ir viena no skaistākajām Rīgas vietām – no tā paveras skats uz Vecrīgas panorāmu, tas ir viegli pieejams un plašs.

» Read the rest of this entry «