Vilhelms Meisters

Attēlā saskatāmas desmitiem tūkstoši sejas- gan apmeklētāju, gan dalībnieku.

Darbs padarīts tiešām kvalitatīvi, ar apskati un ielādes ātrumu arī nav problēmu.

Jābilst, ka foto ir uzņemts nevis koncertā, bet gan ģenerālmēģinājumā.

Tiešais links uz attēlu.

Atradu arī pats sevi- te

Grooveshark ir pārāk labs serviss, lai tas tiktu nepelnīti aizmirsts. Tas piedāvā daudz labāku funkcionalitāti kā last.fm, turklāt visas galvenās funkcijas ir pieejamas bez maksas, atšķirībā no last.fm.

Grooveshark ir pieejams milzīgs klāsts mūzikas, turklāt visas pamatfunkcijas ir pieejamas pat nereģistrētiem lietotājiem. Serviss ir vizuāli patīkams, ērts un funkcionāls. Dziesmas var brīvi pārtīt uz priekšu un atpakaļu, kārtot playlistos, mainīt to secību ar vienkāršu drag and drop. Mūzikai rādās albumu vāciņi, ir iespējams klausīties citu lietotāju izveidotos playlistus.

Tāpat var pievienot favorītdziesmas un arī pats augšupielādēt mūziku, ja kaut kas tomēr nav pieejams Grooveshark. Saglabājās arī klausīto dziesmu vēsture, Grooveshark piedāvā arī iegriežoties lapā turpināt klausīties jau iepriekš klausīto mūziku.

Grooveshark ir arī radio funkcija, kad atkarībā no izvēlētās mūzikas un to novērtējuma patīk/nepatīk, automātiski tiek atskaņotas atbilstošas nākamās dziesmas.

Neesmu pētījis kā ir ar servisa būšanu legālam, bet katrā ziņā Grooveshark ļauj izmantot savu servisu jebkur, ne tikai ASV, atšķirībā no Pandora un analogiem.

Pieejama arī samērā lēta VIP versija- bez reklāmām, ar dažādām pievienotām funkcionalitātēm, piemēram, mūzikas scrobblošanu uz last.fm, Desktop aplikāciju un citiem labumiem. Cena- 3$ mēnesī vai 30$ gadā.

Grooveshark ir arī ļoti ērta, funkcionāla un smuka mobilā versija, kas pieejama uz Android un Palm, kā arī atlauztiem Iphone un Blackberry telefoniem. Vakar testēju uz Iphone 2G, strīms gāja visai raiti, bet brīžiem tomēr bija gļuki, kad tiku mests ārā no aplikācijas.

Kopumā- lielisks, ērts un bezmaksas serviss, ko prieks lietot.

Beidzot esmu palaidis to, par ko runāju jau vairāk kā pirms pusgada- ārzemju internetveikalu katalogu.

Projektā tiek apkopoti tikai veikali, kas veic piegādes uz Latviju.

Pievienoto veikalu ir maz, bet idejiski- vēlos attīstīt kvalitāti, nevis kvantitāti. Visi pagaidām pievienotie veikali ir patiešām noderīgi un domāju, ka daļa no tiem noteikti nav plaši zināmi.

Ārzemju internetveikali

Komentāros varat padalīties ar internetveikaliem, kas jums bijuši noderīgi un, ko iesakat pievienot katalogam.

Ir daudzi gadījumi, kad šis var noderēt. Pāris gadus atpakaļ, piemēram, Rimi, iepērkoties virs noteiktas summas, tika dāļātas Toxic atjaunošanas kartes lata vērtībā. Bieži ir dažādas akcijas, kuru ietvaros var tikt pie kredīta. Tāpat tas var vienkārši iekrāties, ja telefons tiek lietots pārsvarā zvanu saņemšanas režīmā.

Šādos gadījumos, manuprāt, daudz izdevīgāk ir nevis kredītu notriekt vai neizmantot, bet gan pārvērst reālā naudā- par kuru var iegādāties pienu, maizi vai jebko vērtīgāku par virtuāliem pakalpojumiem.

Metode vienkārša, bet nepopulāra.

1. Reģistrējamies face.lv. Jā, tajā pašā bērnu iepazīšanās portālā.
2. Dodamies iegādāties face.lv virtuālo naudu- SOLus. Ir divu veidu SMS- viens par 95 santīmiem, kas iegādās 8,5 SOLus. Otrs par 35 santīmiem, kas nopirks 3 SOLus.
3. Ja ir lielāka naudas summa- apbruņojamies ar pacietību, jo jasūta daudz SMS. Mēneša limits no viena telefona numura ir 50 lati.
4. Dodamies uz sadaļu, kur face.lv virtuālo naudu var samainīt atpakaļ latos.
Summa, ko iegūsi ir apmēram puse no summas, kas bijusi priekšapmaksas kartes kontā. Attiecīgi- ja ir Zelta Zivtiņas kredīts 50 Ls, pārskaitījumā saņemsi aptuveni 25 Ls.
5. Aizpildam visas ailes, proti- vārds, uzvārds, konta numurs, banka, summa. Jārēķinās, ka 10% aizies par pakalpojumu, attiecīgi, ja face.lv kontā ir 10 Ls, ailē Summa jāraksta 9 Ls.
6. Šobrīd norādīts, ka samaksa tiek izdarīta 20 dienu laikā. Pieņemu, ka tas ir ar lielu rezervi, jo agrāk process aizņēma pāris dienas.

Piemērs- vakar konvertēju ~33 neizmantojamus latus 15 reālos latos.

Read the rest of this entry »

Uz Iphone/Ipod Touch pastāv pavisam vienkārša, atkarību radoša un ģeniāla spēlīte Doodle Jump. Pavisam nesen šī spēle ir pārsniegusi 4 miljonu lejupielāžu robežu- tas ir lejupielāžu rekords maksas aplikācijai.
Doodle Jump maksā 99 centus gabalā, attiecīgi- kopējā peļņa tuvojas 4 miljoniem no kuriem Apple patur 30 procentus. Jebkurā gadījumā- niecīgā spēlīte ir padarījusi tās izstrādātājus par miljonāriem.

Read the rest of this entry »

Ilgu laiku par Apple produktiem īsti nespēju spriest, jo pats nebiju to lietotāju skaitā. Tagad neilgā laika posmā iegādājos gan Ipod Nano, gan Iphone (abus lietotus un vecās versijas) un sāku ļoti labi saprast Apple fanu apmātību ar Apple produktiem un vēlmi maksāt daudz vairāk par iekārtām ar sliktākiem tehniskiem parametriem.

Iphone/Ipod Touch/Ipad galvenā priekšrocība slēpjas aplikācijās. Vakar lasīju Lietišķajā Dienā viena no jaunajiem Sony Ericsson modeļu apskatiem, kurā tas tika ļoti slavēts un apskatnieks norādīja, ka SE neatpaliekot no Iphone, dēļ tā, ka arī Android ir liela aplikāciju izvēle. Ieinteresēts par šo spriedumu, apmeklēju Android Market un.. nu jā. Tieši tas pats ir ar Symbian telefoniem u.tml. Atrodiet normālu, ātru, ērtu, skaisti strādājošu bezmaksas Twitter klientu priekš megapopulārā Nokia 5800 vai kāda no tā līdziniekiem.

Tieši tāpat neviens planšetdators vismaz tuvākajā nākotnē nespēs nodrošināt šādas kvalitātes un baudījuma aplikāciju darbību (links uz Ipad aplikāciju piemēriem, atveram kaut pirmo video). Un nav tā, ka skaisti, ātri un kvalitatīvi strādātu tikai dažas reklāmaplikācijas, Itunes veikalā šobrīd ir 188,386 aplikāciju (Iphone/Ipod Touch pārsvarā) no kurām vismaz pāris tūkstoši pilnīgi noteikti ir lieliskas gan funkcionālā, gan vizuālā ziņā. Un nekādi analogi ar Windows 7/Android/ dajebkādu operētājsistēmu nespēj nodrošināt līdzvērtīgu funkcionalitāti- vismaz lietojamības ziņā (pats pirms neilga laika pie Kristapa rakstīju par HP Slate.

Līdz Mac datoram vēl nesniedzos, bet domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Nesen runāju ar vienu no Mac lietotājiem, kas stāstīja, ka nomainījis datoru ar Windows pret divreiz mazjaudīgāku Mac. Rezultātā ieguvis divreiz ātrāk strādājošu datoru.

Rīgas video- pieņemu, ka aktīvie interneta lietotāji šo jau būs redzējuši, bet video ir patiešām fantastisks un ir lielisks piemērs tam kā viens cilvēks ar savu uzņēmību spēj izveidot daudz efektīvāku un vizuāli skaistāku klipu kā n-tie par nemazām naudām veidotie Latvijas/Rīgas reklāmklipi. Katrā ziņā vismaz manī video pamodina zināmu mīlestību pret vidi, kurā dzīvoju.

Video 720p kvalitātē, zemākā neiesaku skatīties.

.

.

.

Par blogu- daudzi brīnās par ilgstošiem klusuma periodiem un tas, domājams, slikti ietekmē gan apmeklētāju skaitu, gan lojalitāti. Galvenā problēma ir neizpildāmas kvalitātes prasības pašam pret sevi. Es vairs nespēju ievietot ierakstu, kas sevī ietvertu tikai YouTube video, es nespēju rakstīt par tēmām, kurās nejūtos kompetents, es nespēju rakstīt par tēmu, kas jau iztirzāta 10 citos blogos.

Papildus tam nāk citi faktori kā slinkums un laika trūkums. Vēl ir arī citi gadījumi, piemēram- pēc vairāku Twitter lietotāju lūguma sāku veidot rakstu par situāciju Latvijas hiphopā- kas ir labs, kas nav utt. Iesāku rakstīt rakstu, pēc zināma laika aptvēru, ka esmu sarakstījis milzīgu informācijas apjomu un, ka raksts sanāks nepieklājīgi garš un nepateiks neko, turklāt būs pagalam subjektīvs. Varianti bija: publicēt draņķīgu rakstu, kas jau, būdams nepilnīgs, bija par garu lasītājam; veidot veselu rakstu sēriju vai pat atsevišķu resursu. Un šajā brīdī aptvēru savas kompetences trūkumu, t.i.- lai cik ilgi es neklausītos latviešu hiphopu un cik labi arī to nepārzinātu, es nevaru savu subjektīvo viedokli pasniegt kā absolūtu patiesību, turklāt pietiekamu informāciju īsti nav iespējams ietvert ne vienā rakstā, ne rakstu sērijā.

Tas, kas paliek pāri pēc šīs filtrācijas, pārsvarā tiek reducēts līdz 140 zīmēm un nonāk manā Twitter kontā, kurā es arī pēdējā laikā izturos ar daudz lielāku cieņu pret lasītājiem kā iepriekš- t.i. cenšos netvītot par to, ka man sāp galva vai dodos pusdienās (protams, bieži arī grēkoju). Twitter ziņu auditorija manā gadījumā parasti ir arī lielāka kā bloga ierakstiem.

/Jāpiebilst, ka arī šis ieraksts man pašam sevišķi nepatīk, bet tomēr vēlējos nedaudz izskaidrot lietas. Katrai no trim tēmām pa ierakstam veltīt nevēlējos, tāpēc vismaz sapludināju tēmas vienā.

Ļoti reti pēc kādas vietas apmeklējuma izjūtu tik lielu lojalitāti un vēlmi to reklamēt, kur vien iespējams. Kur nu vēl, ja runa par virtuļu ēstuvi.
The Donuts nokļuvām pavisam nejauši, garāmejot (neesmu cilvēks, kas meklētu virtuļu ēstuves), bet bijām ļoti apmierināti ar nejaušo atradumu un pavadījām tur pāris stundas.
Ēstuve ir sadalīta divās daļās- viena ir +- parasta, bet dziļāk ir chillout zona, kurā mierīgi var atgulties dīvānos un, nošķirti no pārējiem apmeklētājiem, atpūsties.

Read the rest of this entry »

Šī tēma ir ne reizi vien apspriesta un iztirzāta, bet man šķita, ka vēl neliela diskusija nenāks par ļaunu.

Manā uztverē galvenā problēma ar autortiesībām ir tā, ka ir absolūti neiespējami noteikt robežu, kad tās sākās un beidzās.
-Es, svilpodams Prāta Vētras dziesmu, eju pa ielu un tieku nofilmēts, video parādās YouTube. Pārkāpums?
-Es šo pašu Prāta Vētras dziesmu nodziedu, pats spēlēdams ģitāru un ielieku video YouTube. Pārkāpums?
-Paša iedziedāto Prāta Vētras video es embedoju iekš bloga, kur blakus atrodas AdSense reklāmas un es no tā iegūstu peļņu. Pārkāpums?
-Pašas Prāta Vētras izpildītās dziesmas es, izmantojot YouTube jau esošus video, salieku lapā, kas pilna ar klipiem/reklāmām ar mērķi gūt peļņu. Pārkāpums?

Šādi varētu apskatīt ļoti daudzus un dažādus piemērus. Vai aizdot DVD filmu draugam ir pārkāpums? Vai aizdot DVD filmu 20 draugiem ir pārkāpums? Vai nokopēt avīzes rakstu un izdāļāt vairākiem cilvēkiem ir pārkāpums? Vai uztaisīt un publicēt ekrānšāviņu filmai ir pārkāpums? Vai kasetē/diskā/vienalga kur ierakstīt radio raidījumu ir pārkāpums? Vai ierakstīt TV pārraidītu filmu un vēl aizdot to draugiem ir pārkāpums?

Autortiesību jēdziens ir tik ļoti abstrakts un grūti definējams, ka es nesaredzu normālu veidu kā to kontrolēt.

Autortiesību aizstāvjiem patīk spēlēties ar jēdzienu “zagšana”, kad tiek runāts par ar autortiesībām aizsargātu materiālu lejuplādēšanu. Tā nav zagšana, tā ir kopēšana. Ja būtu iespējams klonēt maizes kukuli, vai tas netiktu darīts? Vai tā būtu zagšana?

Viedokļi?

Ēnu dienas ietvaros nolēmu viesoties pie Inspired. Es nepieteicos ēnot konkrētu Inspired darbinieku, apzinoties, ka ne visu darba dienas paiet pietiekami dinamiski, lai man būtu jēga tajās stundām ilgi iesaistīties. Veiksmīgi sagadījās, ka nonācu tieši Inspired Digital, kas nodarbojas pārsvarā ar interneta reklāmu un tās plānošanu.

Artūru Medni, kura ēna es biju, es pazīstu jau visai ilgi, dažādos laika posmos esmu gan piedalījies viņa veidotajā podkāstā kā viesis, apmeklējis daudzus viņa rīkotus pasākumus un vienubrīd, sensenos laikos, pat gandrīz nonācis darbaņēmēja statusā Jaffā. Tādejādi, vismaz man Ēnu diena bija vēl patīkamāka, jo zināju ar ko saskaršos.

Lai arī vēl mācos vidusskolā, sociālos medijus izmantoju relatīvi ilgi un zinu ar ko rēķināties interneta komunikācijā- blogs man tādā vai citādā paskatā ir jau vairāk kā divus gadus, Twitter konts- gandrīz divus un konti sociālajos tīklos- vēl daudz ilgāk.

Darbs mediju aģentūrā patiesībā izrādījās tieši tāds kā es iedomājos- dinamisks, interesants un radošs darbs ar ļoti lieliem tempiem, darba apjomiem un atbildību. Būtībā- tieši tas ir tas, ko es sagaidu no potenciālā darba un, vismaz pēc vienā darba dienā redzētā, es joprojām domāju savu nākotni saistīt ar darbību reklāmas/mediju/mārketinga nozarēs.

Visai interesanti pēc pāris sarunām bija secināt, ka Inspired kontā ir daudz vairāk redzētu reklāmas risinājumu kā es biju iedomājies. No reklāmas skatītāja viedokļa- es neredzu kāda aģentūra stāv zem katra projekta un bija interesanti uzzināt par Inspired Digital paveikto, viņu veikumā ir tiešām iespaidīgi projekti.

Vēl viena atziņa, kuru nostiprināju- darbs mediju aģentūrā ir krietni aizraujošāks un ar lielākām attīstības iespējām, nekā darbs kāda konkrēta uzņēmuma labā, jo klienti nemitīgi mainās un ir dažādība. Tai pat laikā tā ir stabilitāte, jo neesi atkarīgs no uzņēmuma veiksmēm/neveiksmēm.

Es apbrīnoju to, kā ir iespējams atrast laiku visam tam, ko Artūrs ikdienā dara (sākot ar visu, kas saistīts ar Inspired, beidzot ar pasākumu plānošanu un DJošanu). Es ar saviem relatīvi nelielajiem darāmā apjomiem un visai rūpīgu plānošanu bieži nonāku pie absolūta laika deficīta, bet Artūrs pamanās visu veiksmīgi apvienot.
No otras puses- tempi arī ir milzīgi, es visas dienas laikā, šķiet, neredzēju, ka Artūrs mierīgi ietu- nemitīgi kaut kas tiek kavēts vai ir akūti jādara, tādēļ burtiski jāskrien.

Ginta no Inspired norādīja, lai droši kritizēju- lielos vilcienos es patiešām neredzu, ko kritizēt. Iespējams, es varētu piesieties pie dažādām neprecizitātēm sarunās ar klientiem, bet pieņemu, ka tā tam jābūt. Detaļas iestāstīt cilvēkam, kurš nepārzin šo jomu, būtu vēl krietni sarežģītāk. Kā piemērs- apgalvot, ka “lūk, man ir 1000 Twitter sekotāju, līdz ar to katru manu ziņu izlasa 1000 cilvēki” ir vairāk kā neprecīzi. Ja runājam par šo piemēru- ir grūti aplēst reālo katra tvīta auditoriju, bet, kā jau minēju savā rakstā par Twitter attīstību un tendencēm, tie, atkarībā no laika un, protams, Twitter konta, ir daži desmiti procentu no sekotāju daudzuma.

Man palika ļoti daudz neatbildētu (t.i.- neuzdotu) jautājumu, bet es guvu ļoti konkrētu, reālu un neuzspēlētu priekšstatu par darbu Inspired. Iespaidu ir daudz vairāk kā es šeit uzskaitu, es novērtēju gan interesantās tikšanās ar klientiem, gan darba apstākļus, gan lielisko kolektīvu, bet pieņemu, ka to visu nebūtu jēgas smalkāk aprakstīt.

Liels paldies Inspired, īpaši Artūram, Igoram un Gintai. Bija prieks pie jums viesoties un ceru uz turpmāku sadarbību! :]

Neapšaubāmi ir visnotaļ ironiski blogot par Twitter un tvītot par blogiem, tomēr ir lietas, ko 140 zīmēs izteikt ir neiespējami, bet ar ko labprāt padalītos.
Twitter lietoju jau daudz ātrāk kā Latvijā un pasaulē tas kļuva populārs (kopš 2008. gada marta), tādēļ esmu uzkrājis zināmu pieredzi, to lietojot.

Twitter galvenā problēma manā uztverē šobrīd- satura pārbagātība un milzīgais apjoms.

Raksta veidošanas brīdī man ir 671 sekotājs. Skatoties uz publicēto saišu statistiku un paša ieradumiem, lēšu, ka katru manis rakstīto ziņu izlasa ~200 cilvēki (maksimālā atdeve no linkiem ir ap 100 klikšķu, ja manis teiktais netiek padots tālāk). Varbūt stipri kļūdos, bet tāds ir mans minējums.

Piemērs- es uzrakstu ziņu par hiphopu. Tas ir interesanti un noderīgi, piemēram, 10-20% manu sekotāju, to izlasa cilvēki, kam tas tiešām interesē, tai skaitā arī manis paša mīļākie mākslinieki. Bet- pārējiem 80-90% no šīs ziņas jēgas nav.
Piemērs 2- es uzrakstu, ka dodos uz Pulkvedi. 98% sekotāju tas ir pie vienas vietas, bet atlikušajiem, kas paši ir turienes apmeklētāji vai mani draugi, tas ir aktuāli.

Rakstot katru šo niecīgo ierakstu ir jāpārdomā tas, ka to lasīs ļoti daudzas personas, sākot no mediju cilvēkiem, žurnālistiem un blogeriem, un beidzot ar draugiem, paziņām. Katram no šiem cilvēkiem ir atšķirīgas interešu grupas.

Tas noved pie absolūti neracionāla laika patēriņa, jo ziņas, kas ir interesantas un derīgas bieži sastāda tikai nelielu daļu visa izlasītā.

Es prognozēju, ka Twitter vai nu visai radikāli mainīsies, vai nu palēnām mirs.

Read the rest of this entry »