Esmu ļoti apmierināts ar lēmumu padzīvot Portugālē – lai gan šī nav ceļošana tās klasiskajā izpratnē un laiku pārsvarā pavadu darot vienu un to pašu vienās un tajās pašās vietās, pamainīt vidi ir ļoti vērtīgi. Šeit man ir laiks – daudz laika – lai lasītu, domātu un atpūstos.
Un viss ir pavisam savādāk kā mājās. Tu nedzīvo blokmājā, tu dzīvo teltī bambusu ielenkumā. Tu nesatiec draugus un ģimeni, tu satiec austrāļu sērfa instruktorus, beļģu skolotājus un kanādiešu juristus. Tu nerunā latviešu valodā dienām ilgi un saņemot telefona zvanu ir nepierasti atbildēt latviski. Tu pavadi 10 stundas dienā zvilnot pludmalē, mācoties sērfot un lasot, nevis sēžot birojā. Tu nelasi tviteri un nepublicē Instagram bildes katrā brīvā brīdī, jo esi pieradis, ka nav ne zonas, ne internetu.
Vienvārdsakot – viss ir pavisam savādāk.
Dažas pilnīgi nejaušas piezīmes:
- Šeit mani sauc par Will vai retu reizi – par “Vilems” (holandiešiem ir vārds Vilem). Reizēm arī par “Latvia”, haha (mums nometnē bija improvizētas olimpiskās spēles, kurās es, protams, biju vienīgais Latvijas pārstāvis.)
- Liela daļa cilvēku vārdu “Latvia” nav dzirdējuši, bet es viņiem arī īpaši nepārmetu. Tiesa, brīžiem tas ir nedaudz pārsteidzoši – no austrāļiem es neko tādu negaidu, bet briti, beļģi vai francūži nebūt nav tik tālu.
Kad Latvija uzvarēja ASV pludmales volejbolā, stāstīju par to meitenei no Nīderlandes un viņas pirmais jautājums bija: “Do you have beaches in Latvia?” – gluži kā apkārt klīstošajos amerikāņu tvītos pēc spēles.
Katrā ziņā es šeit jūtos kā pārstāvis no ļoti eksotiskas vietas.
- Es patiešām neko daudz nezināju par dzīvi Austrālijā, bet tā kā 4 no darbiniekiem ir austrāļi, varu uzzināt šo to interesantu. Piemēram – viņi paši sevi dēvē par “aussies”, bet džekam no Tasmānijas uz muguras ir uztetovēts “Tazzie”.
Vispār tagad man ir vēlme paviesoties Austrālijā. Tas gan ir sasodīti patālu.
- Lai varētu savu auto novietot Amsterdamā, jāgaida gads un 9 mēneši, lai iegūtu parkošanās atļauju. Mazākās pilsētās jāgaida pusgads vai vairāk.
Vispār Holandē ir milzīgs iedzīvotāju blīvums – tā valsts taču nav īpaši lielāka par Latviju, bet tur dzīvo 17 miljoni cilvēku. Kas ir tikai par nepilnu trešdaļu mazāk kā.. Austrālijā.
- Ceļot. Ceļot. Ceļot.
Liela daļa viesu ceļo daudz un nākas dzirdēt visai interesantus stāstus par gadu, kas nodzīvots Amerikā vai mēnešiem, kas pavadīti džungļos. Katrā ziņā – iedvesmojoši.
Tuvākajos gados es vēlos ceļot daudz. Mans utopiskais piecgades plāns ir aptvert visus kontinentus. Cerēsim, ka izdosies.
- Es dzīvoju nacionālajā parkā. Visapkārt ir bambusi un eikaliptu koki. Vispār es brīnos, kā augi spēj izdzīvot, jo šeit nelīst nekad. OK, es meloju. Brīdī, kad es šo rakstu, līst. Bet tā ir pirmā reize pēdējā pusgada laikā – vismaz tā man apgalvoja nometnes saimnieki.
Šeit klimats ir perfekts, ņemot vērā okeāna tuvumu, bet tālāk uz austrumiem gan Portugālē, gan Spānijā ir milzu karstums – bieži vien pāri 40 grādiem. Tā ka – mana atrašanās vieta nevarētu būt labāka.
Sausuma dēļ Portugāle šogad visai smagi cieš no mežu ugunsgrēkiem.
- Te ir visai daudz odu. Tieši tādu pašu, kā Latvijā. Bet odu kodumi tomēr kaut kādā veidā atšķiras – ja naktī tiec smagi sakosts, no rīta viss ir kārtībā. Man šķiet, ka Latvijas odi ir krietni grūtāk panesami.
- Kādu nakti līdz četriem rītā sēdējām ar medicīnas studenti Lilianu no Hamburgas, kam nākamajā rītā bija jādodas atpakaļ uz Vāciju. Izglītojos, klausīdamies visu iespējamo veidu vācu mūziku – no vācu regeja un hiphopa līdz elektronikai, klasiskajai mūzikai un šlāgeriem. Kad pienāca mana kārta rādīt Latvijas mūzikas pērles, sapratu, ka man telefonā praktiski nekāda derīga materiāla nav. Uzliku kaut ko no latviešu hiphopa, kaut ko no Dirty Deal Audio un tad ļāvu, lai skan Hospitāļu iela.
Laikam jāsamet telefonā Prāta Vētra un kormūzika šādiem gadījumiem.
Vēl es iemācījos, ka vācieši lieto vārdu “jein”, kas ir krustojums starp “ja” un “nein”.
- Dienvidportugāle atšķiras no Porto reģiona, kur esmu pavadījis visai daudz laika. Ja pārējai Portugālei ir raksturīgi, ka mājas ir noklātas ar apgleznotām flīzēm, reģionā, kur dzīvoju es, visām mājām jābūt baltām.
Un visas mājas arī ir pilnīgi vienādas – baltā krāsā ar ziliem elementiem un oranžsarkanu jumtu. Ja atļaujies nokrāsot māju citādi – maksā sodu un pārkrāso.
- Arī relatīvi tuvās pilsētās ir palieli kontrasti – dodoties šurp, pavadīju nakti Faro, kas man pirms tam šķita reģiona centrs un kas uzmanības vērts, bet patiesībā pilsēta ir visai nosņurkusi.
Savukārt, netālā Lagoša ir krietni citādāka – ļoti skaista, sakopta un tūristiska. Runā, ka tur notiekot labākās ballītes Eiropā. Vēl neesmu paspējis tur paviesoties – kad biedri devās uz Pendulum uzstāšanos, busiņš aizpildījās pārlieku ātri.
- Transports, dzīvojot šeit, ir paliela problēma. Maza pilsēta Aljezur ir apmēram 10 km attālumā, Lagos apmēram 20 km, bet ar kājām kaut kur aiziet ir praktiski neiespējami. Vienīgi līdz okeānam, kas ir 4 vai 5 km attālumā no nometnes.
Pietura ir 1.5 vai vairāk kilometru attālumā, bet brīvdienās sabiedriskais transports nekursē vispār. Un pieturai nav nosaukuma. Un autobusi mēdzot vienkārši nepienākt.
Mēneša laikā esmu bijis lielveikalā tieši vienu reizi un tā pati bija nejaušība. Bet tas ir ļoti labi, jo izslēdz iespējamību tērēt naudu. Un principā te viss pietiek.
- Portugālē eksistē tieši 2 alus šķirnes – Sagres un Super Bock. Jebkādi citi zīmoli nav manāmi vispār. Par laimi abi divi ir visai garšīgi un visai lēti.
- Te ir sasodīti skaistas pludmales. Man šķiet, ka mēneša laikā es pludmalē esmu pavadījis vairāk laika kā visā dzīvē kopā ņemot. Nu vismaz pēdējos gados – noteikti. Šķiet, ka Latvijā šogad vasarā jūru apmeklēju tieši vienu reizi.
Populārākā, skaistākā un tūristiskākā ir Arrifana, kur atrodams arī šeit iecienīts restorāns ar ekselentu skatu. Citā pludmalē – Amoreira – nometnes īpašniekam ir pludmales mājiņa ar sērfa inventāra nomu un apmācībām. Dodoties tur, es cenšos šo to pamācīties uz sērfa dēļa, bet īpaši tālu neesmu ticis.
- Ļoti abstrakti par cenām:
Smieklīgi lēti: ūdens, vīns, sangrija
Lēti: maize, siers un citi pārtikas izstrādājumi, alus
Dārgi: Snickers (1 eiro), saldējums (ap 1.5 eiro)
- Multikulturalitāte ir apbrīnojama. Piemērs: pāris, kas dzīvo Parīzē. Džeks ir marokānis, sieviete – lietuviete, kas gadiem dzīvojusi Ņujorkā, bet viņas ģimene mīt Londonā. Apbrīnojami. Bet, manuprāt, tas ir ļoti lieliski.
Tā lūk. Tālākais plāns – vēl 2 nedēļas padzīvot nometnē un tad paceļot – Seviļa, Granada, Malaga, aizlidot uz Barselonu, no Barselonas atpakaļ uz Porto, tad uz Coimbra un Lisabonu, tad atpakaļ uz Rīgu no Porto. Plānoju būt atpakaļ septembra beigās. Cheers.
