Vilhelms Meisters

Ilgu laiku par Apple produktiem īsti nespēju spriest, jo pats nebiju to lietotāju skaitā. Tagad neilgā laika posmā iegādājos gan Ipod Nano, gan Iphone (abus lietotus un vecās versijas) un sāku ļoti labi saprast Apple fanu apmātību ar Apple produktiem un vēlmi maksāt daudz vairāk par iekārtām ar sliktākiem tehniskiem parametriem.

Iphone/Ipod Touch/Ipad galvenā priekšrocība slēpjas aplikācijās. Vakar lasīju Lietišķajā Dienā viena no jaunajiem Sony Ericsson modeļu apskatiem, kurā tas tika ļoti slavēts un apskatnieks norādīja, ka SE neatpaliekot no Iphone, dēļ tā, ka arī Android ir liela aplikāciju izvēle. Ieinteresēts par šo spriedumu, apmeklēju Android Market un.. nu jā. Tieši tas pats ir ar Symbian telefoniem u.tml. Atrodiet normālu, ātru, ērtu, skaisti strādājošu bezmaksas Twitter klientu priekš megapopulārā Nokia 5800 vai kāda no tā līdziniekiem.

Tieši tāpat neviens planšetdators vismaz tuvākajā nākotnē nespēs nodrošināt šādas kvalitātes un baudījuma aplikāciju darbību (links uz Ipad aplikāciju piemēriem, atveram kaut pirmo video). Un nav tā, ka skaisti, ātri un kvalitatīvi strādātu tikai dažas reklāmaplikācijas, Itunes veikalā šobrīd ir 188,386 aplikāciju (Iphone/Ipod Touch pārsvarā) no kurām vismaz pāris tūkstoši pilnīgi noteikti ir lieliskas gan funkcionālā, gan vizuālā ziņā. Un nekādi analogi ar Windows 7/Android/ dajebkādu operētājsistēmu nespēj nodrošināt līdzvērtīgu funkcionalitāti- vismaz lietojamības ziņā (pats pirms neilga laika pie Kristapa rakstīju par HP Slate.

Līdz Mac datoram vēl nesniedzos, bet domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Nesen runāju ar vienu no Mac lietotājiem, kas stāstīja, ka nomainījis datoru ar Windows pret divreiz mazjaudīgāku Mac. Rezultātā ieguvis divreiz ātrāk strādājošu datoru.

Rīgas video- pieņemu, ka aktīvie interneta lietotāji šo jau būs redzējuši, bet video ir patiešām fantastisks un ir lielisks piemērs tam kā viens cilvēks ar savu uzņēmību spēj izveidot daudz efektīvāku un vizuāli skaistāku klipu kā n-tie par nemazām naudām veidotie Latvijas/Rīgas reklāmklipi. Katrā ziņā vismaz manī video pamodina zināmu mīlestību pret vidi, kurā dzīvoju.

Video 720p kvalitātē, zemākā neiesaku skatīties.

.

.

.

Par blogu- daudzi brīnās par ilgstošiem klusuma periodiem un tas, domājams, slikti ietekmē gan apmeklētāju skaitu, gan lojalitāti. Galvenā problēma ir neizpildāmas kvalitātes prasības pašam pret sevi. Es vairs nespēju ievietot ierakstu, kas sevī ietvertu tikai YouTube video, es nespēju rakstīt par tēmām, kurās nejūtos kompetents, es nespēju rakstīt par tēmu, kas jau iztirzāta 10 citos blogos.

Papildus tam nāk citi faktori kā slinkums un laika trūkums. Vēl ir arī citi gadījumi, piemēram- pēc vairāku Twitter lietotāju lūguma sāku veidot rakstu par situāciju Latvijas hiphopā- kas ir labs, kas nav utt. Iesāku rakstīt rakstu, pēc zināma laika aptvēru, ka esmu sarakstījis milzīgu informācijas apjomu un, ka raksts sanāks nepieklājīgi garš un nepateiks neko, turklāt būs pagalam subjektīvs. Varianti bija: publicēt draņķīgu rakstu, kas jau, būdams nepilnīgs, bija par garu lasītājam; veidot veselu rakstu sēriju vai pat atsevišķu resursu. Un šajā brīdī aptvēru savas kompetences trūkumu, t.i.- lai cik ilgi es neklausītos latviešu hiphopu un cik labi arī to nepārzinātu, es nevaru savu subjektīvo viedokli pasniegt kā absolūtu patiesību, turklāt pietiekamu informāciju īsti nav iespējams ietvert ne vienā rakstā, ne rakstu sērijā.

Tas, kas paliek pāri pēc šīs filtrācijas, pārsvarā tiek reducēts līdz 140 zīmēm un nonāk manā Twitter kontā, kurā es arī pēdējā laikā izturos ar daudz lielāku cieņu pret lasītājiem kā iepriekš- t.i. cenšos netvītot par to, ka man sāp galva vai dodos pusdienās (protams, bieži arī grēkoju). Twitter ziņu auditorija manā gadījumā parasti ir arī lielāka kā bloga ierakstiem.

/Jāpiebilst, ka arī šis ieraksts man pašam sevišķi nepatīk, bet tomēr vēlējos nedaudz izskaidrot lietas. Katrai no trim tēmām pa ierakstam veltīt nevēlējos, tāpēc vismaz sapludināju tēmas vienā.

Šī tēma ir ne reizi vien apspriesta un iztirzāta, bet man šķita, ka vēl neliela diskusija nenāks par ļaunu.

Manā uztverē galvenā problēma ar autortiesībām ir tā, ka ir absolūti neiespējami noteikt robežu, kad tās sākās un beidzās.
-Es, svilpodams Prāta Vētras dziesmu, eju pa ielu un tieku nofilmēts, video parādās YouTube. Pārkāpums?
-Es šo pašu Prāta Vētras dziesmu nodziedu, pats spēlēdams ģitāru un ielieku video YouTube. Pārkāpums?
-Paša iedziedāto Prāta Vētras video es embedoju iekš bloga, kur blakus atrodas AdSense reklāmas un es no tā iegūstu peļņu. Pārkāpums?
-Pašas Prāta Vētras izpildītās dziesmas es, izmantojot YouTube jau esošus video, salieku lapā, kas pilna ar klipiem/reklāmām ar mērķi gūt peļņu. Pārkāpums?

Šādi varētu apskatīt ļoti daudzus un dažādus piemērus. Vai aizdot DVD filmu draugam ir pārkāpums? Vai aizdot DVD filmu 20 draugiem ir pārkāpums? Vai nokopēt avīzes rakstu un izdāļāt vairākiem cilvēkiem ir pārkāpums? Vai uztaisīt un publicēt ekrānšāviņu filmai ir pārkāpums? Vai kasetē/diskā/vienalga kur ierakstīt radio raidījumu ir pārkāpums? Vai ierakstīt TV pārraidītu filmu un vēl aizdot to draugiem ir pārkāpums?

Autortiesību jēdziens ir tik ļoti abstrakts un grūti definējams, ka es nesaredzu normālu veidu kā to kontrolēt.

Autortiesību aizstāvjiem patīk spēlēties ar jēdzienu “zagšana”, kad tiek runāts par ar autortiesībām aizsargātu materiālu lejuplādēšanu. Tā nav zagšana, tā ir kopēšana. Ja būtu iespējams klonēt maizes kukuli, vai tas netiktu darīts? Vai tā būtu zagšana?

Viedokļi?

Neapšaubāmi ir visnotaļ ironiski blogot par Twitter un tvītot par blogiem, tomēr ir lietas, ko 140 zīmēs izteikt ir neiespējami, bet ar ko labprāt padalītos.
Twitter lietoju jau daudz ātrāk kā Latvijā un pasaulē tas kļuva populārs (kopš 2008. gada marta), tādēļ esmu uzkrājis zināmu pieredzi, to lietojot.

Twitter galvenā problēma manā uztverē šobrīd- satura pārbagātība un milzīgais apjoms.

Raksta veidošanas brīdī man ir 671 sekotājs. Skatoties uz publicēto saišu statistiku un paša ieradumiem, lēšu, ka katru manis rakstīto ziņu izlasa ~200 cilvēki (maksimālā atdeve no linkiem ir ap 100 klikšķu, ja manis teiktais netiek padots tālāk). Varbūt stipri kļūdos, bet tāds ir mans minējums.

Piemērs- es uzrakstu ziņu par hiphopu. Tas ir interesanti un noderīgi, piemēram, 10-20% manu sekotāju, to izlasa cilvēki, kam tas tiešām interesē, tai skaitā arī manis paša mīļākie mākslinieki. Bet- pārējiem 80-90% no šīs ziņas jēgas nav.
Piemērs 2- es uzrakstu, ka dodos uz Pulkvedi. 98% sekotāju tas ir pie vienas vietas, bet atlikušajiem, kas paši ir turienes apmeklētāji vai mani draugi, tas ir aktuāli.

Rakstot katru šo niecīgo ierakstu ir jāpārdomā tas, ka to lasīs ļoti daudzas personas, sākot no mediju cilvēkiem, žurnālistiem un blogeriem, un beidzot ar draugiem, paziņām. Katram no šiem cilvēkiem ir atšķirīgas interešu grupas.

Tas noved pie absolūti neracionāla laika patēriņa, jo ziņas, kas ir interesantas un derīgas bieži sastāda tikai nelielu daļu visa izlasītā.

Es prognozēju, ka Twitter vai nu visai radikāli mainīsies, vai nu palēnām mirs.

Read the rest of this entry »

Par visu pēc kārtas.

Pirms pāris dienām man notika pirmā informātikas stunda manā jaunajā skolā. Stundas beigās tika iedots tests ar 30 jautājumiem, kas mani visnotaļ sajūsmināja.

Piemēram, jautājums “Moderna datora operatīvās atmiņas apjoms visticamāk ir- 64 MB/1024 B/32 GB/640 KB.”
Ņemot vērā, ka šobrīd standarts ir 2-4 GB, prātīgāk būtu atzīmēt variantu 32 GB, jo gan jau, ka šādi apjomi ir tikai laika jautājums.
Cits jautājums bija par diskešu formatēšanu. Vēl kādi pārdesmit jautājumi bija pilnīgi nelietderīgi priekš vidusskolas skolnieka.

Par ko es vispār cepjos? Par to, ka vismaz 90% skolnieku tiešām no tā neko nesaprot. Pilnīgi neko. Un tas var rezultēties tajā, ka viņiem iesmērē ”modernu datoru” par vājprātīgu cenu.

Iepriekšējā raksta daļa tapa pirms mēneša, tagad mēs pirmo reizi visu stundu laikā ieslēdzām datorus. Un- ziniet, ko mēs mācamies? Iekš Paint izveidot kustīgu .gif animāciju ar dažnedažādiem ķēmiņiem. Uz atzīmi, protams. Un- to mēs darīsim vairāku stundu garumā.

Un tas ir sīkums, ka iekš Word ir plašākas zīmēšanas iespējas kā iekš Paint; tāpat- kustīgas .gif bildītes ir ārkārtīgi aktuālas un vērtīgas.

Domāju, ka beidzot spēšu izveidot savam blogam jaunu, kustīgu logo. Un obligāti to darīšu Paintā.

–

Par otro virsrakstā minēto daļu- lai runā bildes. Komentāri no manas puses būtu pārāk gari un naidpilni.
Jāpiezīmē tikai tas, ka internetu, domājams, lieto iedzīvotāju materiāli nodrošinātākais un intelektuālākais slānis. Bail par to, kas notiek tajā daļā, ar kuru es nesaskaros.
Divi dažādi laiki, lai jūs nedomātu, ka tā tikai sakritība.

Lai arī ir krīze un viss šķietami kļūst lētāks- ne visās jomās vērojama deflācija. Ir jomas, kuras krīze vēl nav paspējusi nolikt savās īstajās vietās, bet ceru, ka tas ir tikai laika jautājums. Divi piemēri iz dzīves:

- Motoserviss.

Nepieciešams nomainīt riepu motorollerim (tiesa, ne manam). Lai nebūtu jāmaksā astronomiska summa, motorollers jau iepriekš ir izjaukts un servisā saplēstā riepa tiek dota uzmaukta uz diska, nevis atrodoties uz paša motorollera.
Sākotnēji servisa vadītājs paziņo, ka viņš to nedarīšot, jo neprotot un viegli varot saplēst riepu. Pēc tam, bez jebkādiem komentāriem, cits viņa kolēģis disku ar riepu kaut kur aizstiepj un pēc minūtēm 3 atgriežas ar jau nomainītu. Cena- 5 ls. Tagad nedaudz apstājamies un parēķinam-

/Pieņemsim, ka es neprotu noteikt laiku un darbiniekam darba paveikšanai pagāja veselas 5 minūtes. Nekādi čeki/rēķini piedāvāti netika, detaļas un elektrība nebija nepieciešami. tātad- tīri viena cilvēka darbs. /

Tātad- cilvēks uzskata, ka viņa darbs ir vērts latu minūtē jeb 60 ls/h.
Pieņemsim, ka darbinieks nostrādā tikai 8 h dienā (lai gan pieņemu, ka reāli ir vairāk). Tas būtu 60*8=480 ls/dienā.
Mēnesī ir vidēji 22 darbadienas- tātad šis darbinieks sav mēnešalgu iedomājas 10 560 latu apmērā. Neko sev.

Jautrākā daļa tikai sekoja- klients atteicās maksāt vairāk par 3 Ls un servisa darbinieks pēc gariem strīdiem, iztērējot dubultu laiku, noņēma veselo riepu nost un uzlika atpakaļ veco.

Tātad- labāk izvēlamies veikt darbu, ko paši novērtējam uz 10 ls (5 ls*2), nekā mierīgi saņemam 3 ls un priecājamies, ka neesam nosūdzēti VID par čeku/rēķinu neesamību. Absolūts debīlisms. Un kā vispār var pateikt pakalpojuma cenu PĒC tā veikšanas???

Jāpiebilst, ka šajā servisā pārsteigumi notiek ne pirmo reizi, tā, piemēram, ierobežotāja noņemšana manai Vespai pa nepilnu pusgadu bija kļuvusi divreiz dārgāka. Krīze, huh?

Normālos motoservisos ir deklarēts, ka darbs maksā 20 Ls/h (kas būtībā arī ir vājprātīga summa par viena cilvēka darbu, neticu, ka paši darbinieki saņem īpaši vairāk kā 20 ls/dienā), bet vismaz es saņemu rēķinu, kurā uzskatāmi redzu par ko maksāju un tiek maksāti arī nodokļi (kas mani būtībā neuztrauktu, bet labprātāk atdodu naudu nodokļos, nekā maksāju vājprātīgas summas bez jebkādas uzskaites).

————————

Otra situācija- medicīniskā izziņa priekš CSDD.

Nožēlojama formalitāte, kas pirms gadiem diviem vispār nebija nepieciešama (M kategorijas tiesībām).

Vislētāk un ātrāk varēja nokārtot vairākās vietās, bet minimālā summa visur bija 15 Ls. Citur summas svārstījās ap 25-30 Ls, bet ARS man paziņoja, ka jāmaksā katram ārstam atsevišķi un tas maksāšot apmēram 100 Ls.

Joks ir tāds, ka arī šajā gadījumā runa bija par apmēram 10-15 minūšu darbu. Savulaik to aprakstīju šeit , bet reāli, lai iegūtu izziņu bija jāpārbauda redze, skatoties uz plakātu, un jāsaka ārstam, ka nelieto narkotikas u.tml.

Situācija medicīnas nozarē vispār ir kropla, jo vizīte pie ārsta maksā vājprātīgas summas, itsevišķi- ja nav ģimenes ārsta nosūtījums, un- tas negarantē pilnīgi nekādu kvalitāti (tāpat kā servisos, arī slimnīcās mēdzu saskarties ar ārstiem, kas teju nepārvalda latviešu valodu. Tad par ko man vispār maksāt, ja viņš pat kārtīgi nespēj saprast, kāda problēma man ir???).

————————

Es pats bieži vien neciešu tik negatīvus rakstus kā šis, bet es rakstu ar cerību, ka krīze tomēr agrāk vai vēlāk liks mainīt cenu politiku daudzās sfērās.

Laipni lūgti komentāros mani papildināt par pakalpojumiem, kuru cenu tirgum vajadzētu krietni, krietni noregulēt.

Kad apmēram pirms gada sāku lietot Twitter, mana attieksme nebija īpaši pozitīva. Es tiešām tolaik nespēju saskatīt, kāpēc parastam, mirstīgam cilvēkam būtu nemitīgi kāds jāinformā par to, ko viņš ēd, kurp brauc un kādi raksti viņam liekas interesanti. Pagāja laiks un sāka izkristalizēties Twitter spēks.

Joprojām ļoti daudziem ir viedoklis, ka Twitter ir tukša laika šķiešana (var palasīt kaut vai Arčija raksta komentārus ).
Mani ļoti sajūsmināja Reiņa Zitmaņa raksts Dienā, kas būtībā pozicionēja Twitter kā ļaunumu, jo tas radot milzīgus informācijas terabaitus un elektropatēriņu (tad jau YouTube ir pats sātans).
Divi ģeniāli citāti no raksta, no kuru publicēšanas nespēju atturēties-
- ”..pats ļaunākais ir neiedomājami milzīgais elektroenerģijas patēriņš visā pasaulē”
- ”Tās ir īstu cilvēku pilnīgi īstas stundas lietām, kas pašam un citiem nesniedz nekādu kontribūciju pašu radīta un noderīga formā.”

Nu lūk. Bet es Reinim pilnīgi un galīgi nepiekrītu, tāpēc vēlējos uzskatām parādīt, kāda jēga ir lietot Twitter parastam cilvēkam.
Tātad, subjektīvā skatījumā- plusi, ko gūst Twitter lietotājs apmaiņā pret savu laiku. Rakstam ir 11 punkti.

Read the rest of this entry »

Brauciena maršruts bija sekojošs- Rīga-Tallina-Helsinki-Tampere-Rīga.

Transports starp pilsētām

Līdz Tallinai braucām ar Eurolines Lux Express busu. Cenas starpība ir visai mikroskopiska, bet Lux Express ir pieejama bezmaksas prese (Dienas Bizness, Kapitāls, Latvijas Avīze u.c.), bezmaksas Wi-fi (nenotestēju, bet blakussēdētājs aktīvi izmantoja), liela karsto dzērienu izvēle, parastā kontaktligzda pie krēsliem (lādēju telefonu). Arī braukšanas laks ir visai neliels, jo autobuss pietur tikai Pērnavā. Visnotaļ iesaku.

Maršrutā Tallina-Helsinki iet daudzi prāmji, bet vislabākais piedāvājums pēc cenas un ātruma bija Linda Line. Brauciens ātrs un mierīgs, atgādināja braukšanu lidmašīnā.

No Helsinkiem uz Tamperi iet vilciens, kas, savukārt, pārsteidza ar ātrumu. Monitorā nepārtraukti rādījās braukšanas ātrums, kas pārsvarā svārstījās ap 150-160 km/h. Patīkami, salīdzinot ar mūsu vilcienu gliemeziskajiem tempiem.

Tampere-Rīga, braucot ar Ryanair lidmašīnu, izmaksāja 3,5 Ls diviem cilvēkiem, ieskaitot visus nodokļus un komisijas. Maziņa lidosta, normāla izmēra Boeing lidmašīna, reiss pārpildīts.

Pašās pilsētās pārsvarā nav problēmu pārvietoties ar kājām, bet ir nopērkamas arī transorta kartes vienai vai vairākām dienām par normālām cenām. Helsinkos ~trīsreiz dārgāk kā Tallinā.

Viesnīcas

Tallinā nakšņojām Reval, kurā kvalitāte bija visnotaļ laba, turklāt (laikam jau- pateicoties krīzei) numuru dabūjām ~trīsreiz lētāk kā vajadzētu pēc standartcenas.
Helsinkos bija līdzīgi, nakšņojām labā četrzvaigžņu viesnīcā (Sokos Presidentti) ar ~50% atlaidi.
Piedāvājumi ir daudz, tieši šobrīd var ļoti paveikties ar cenām.

Apskates objekti

Tallinā nedaudz vīlos, jo skatāmā ir maz. Vecpilsētā ir divi lieliski skatu laukumi, Piritā ir ūdeņi un jahtas, ļoti skaisti izskatās Kadriorgā. Visai relaksējošs ir Zoo, kurā var barot putnus ar automātos nopērkamu barību, vai apskatīt Latvijā neesošos degunradžus.

Helsinkos ļoti iespaidīga (bet tūristu apsēsta) ir milzīgā, baltā katedrāle, kas atrodas tieši pie ostas. Vēl var aizdoties līdz Sibēliusa piemineklim, kas ir visai savdabīgs un interesants veidojums.

Tamperē apskatīju visai maz, jo diena pagāja Sarkanniemi atrakciju parkā. Tā centrā atrodas Ziemeļeiropā augstākais tornis no kura paverās tiešām iespaidīgs skats visos virzienos. Apkārt ir ļoti daudzi ezeri. Pašā parkā ir pieejama ļoti daudzveidīga atpūta, sākot ar nervus bendējošiem amerikāņu kalniņiem ar vairākiem salto, horizontālām cilpām un asām virāžām un beidzot ar karuseļiem maziem bērniem, delfināriju un citām izklaides iespējām. Tiesa- jārēķinās ar lielām rindām.

Cenas

Tallinā cenas, protams, ir ļoti līdzīgas Latvijas cenām. Tomēr, gan apģērbi, gan pārtika šķita nedaudz dārgāki. Piemēram, T-krekls, kas Latvijas Pull&Bear maksā 6 ls, tur bija par 150 kronām, kas ir 6.82 lati. Cenas tiek rēķinātas pēc neizdevīga kursa, vispārinot.

Somija cenu ziņā bija krietni nepatīkamāka, bet tā arī neizpratu cenu dīvainības. Ļoti dārgi, salīdzinoši, ir dzērieni, gatavie produkti, saldējums, kamēr citas preces kā jogurti vai saldumi bija pat izdevīgāk.

Kopsavilkums

Ekonomiski un ātri apbraukājums maršruts. Virspusēji raugoties, tas nenodrošina ar īpašiem pārsteigumiem, bet tas protams atkarīgs no braucēja vēlmēm, maršruta un naudas daudzuma. Kā jau visur.
Jāpiebilst, ka angļu valodā sazināties nebija nekādu problēmu, bet ar krievu valodu varbūt būtu diezgan grūti iztikt Helsinkos.

/Laikam beigt bez nelielas atkāpes par rakstu biežumu būtu nepieklājīgi.
Tātad, skaidrībai- neesmu Delfi, rakstu intensitāte man nav stingri noteikta. Īsas domas pārsvarā plūst iekš Twitter, garas domas paliek pie manis, vai nu dēļ laika trūkuma/slinkuma, vai nu dēļ tā, ka nespēju tās pasniegt pietiekami kvalitatīvi.
Joprojām netrūkst blogu, kuru autori lepojās ar ierakstu skaitu, lai gan rakstu vietā, viņu lapās var aplūkot YouTube klipus vai n-tās reizes atražotas tēmas. Man to nevajag, bet nekur netaisos pazust.

Dažas, ko esmu piefiksējis, un, ko šķiet neviens netaisās labot.

- Dzēšanas/labošanas funkcijas trūkums ‘Runā’ sadaļā. Tieši tāpēc īpaši neizmantoju sadaļu- negribu, lai manus neapdomībā rakstītos tekstus kāds pēc gadiem velk ārā un ķidā. Vēl ir pārrakstīšanās iespējamība.

Visinteresantākais, ka tas ir apzināti- sazinājos ar viņu administrāciju.
”šajā sadļā dzēst funkcija apzināti nav paredzēta. tas ir kā dzīvē – kas pateikts, tas pateikts… pareizi, nepareizi, ar kļūdām, vai dzērumā..”.
Savdabīgi.

-Tieši tas pats ir ar ‘Viedokļi’ sadaļu. Es šodien ierakstu ”Tu esi draza.”, bet rīt es to nevaru nekādi atsaukt. Labi, es tikai ņirgājos. Bet arī nepatīkami.

-Meklēšanas funkcionalitātes trūkums ‘Pasākumi’ sadaļā. Līdz ar šo, sadaļa ir praktiski nelietojama, jo jāiet cauri desmitiem lapu, lai nonāktu pie vajadzīgā, turklāt- precīzi jāzin pasākuma norises vieta un laiks (līdz ar ko zūd sadaļas jēga).
Par šo esmu viņiem centies aizrādīt, bet- bez rezultāta.

Komentāros uzskaitījumu varat papildināt.

..ir augsts.

Pēc šī (sludinājums dzēsts) sludinājuma ievietošanas, esmu saņēmis 2 e-pastus ar jautājumiem: ”Kapeec Ipod tik lets?1?1?” un 2 zvanus.
Es vēl spētu saprast, ja būtu norādījis paša Toucha bildi, tas varētu cilvēkos zināmas šaubas radīt, bet šis ir.. debīlisms.

Ja pret e-pastiem man īpašu pretenziju nav, tad ar zvaniem ir citādāk. Tikko pa galvu pa kaklu lecu ārā no dušas, lai nomestu telefonu. Pēc pusminūtes zvanīja tas pats numurs atkal, divreiz. Biju spiests pacelt.

-Jā.
-(ar akcentu, sieviete) Vai jūs pārdodat MP3?
-(negribēdams skaidrot viņai neko) Pārdots.
- Ā. Bet cik vecs?
- Kas cik vecs?
- Cik vecs MP3?
- Nezinu. (nometu)

Kāda velna pēc viņai būtu jāzin pārdota pleijera vecums- arī nezinu. Tas vēl neņemot vērā, ka es nekādu pleijeri nepārdodu.

Skumji.

UPD: šodien tieši stāstu draugam par to gadījumu un zvana nepazīstams numurs, bet cits. Paceļu, tāda pati balss (sievietes, ar krievu akcentu):

- Jūs pārdodat Ipod Touch?
- Nē, laimīgu jums dzīvi.

Jau 5 analfabēti. Interesanti, ka SSā mans nr. jau kādu laiku vairs nerādās, laikam visi pierakstījuši.. :D

Jau Twitterī ap to ņēmos, bet joprojām neizprotu- kāda velna pēc aiz burta ”t” ir izsaukuma zīme?!? Es neesmu dizaina eksperts, bet esmu visai pārliecināts, ka pamatojuma nav.

Normis izteica viedokli, ka runa iet par ālantiem (zivīm). ‘T’ veida ālantiem. Tas jau sāk kaut ko izskaidrot..

Sandis, savukārt: ”pamatojums saucas “LNT”. man šķiet, viņu dizaini pēdējā laikā apzināti ož (līdzīgi kā Ryanair lapa tīšām izskatās lēta).” Arī interesanta teorija, kam pat varētu piekrist.

Vēl es iesāku rakstīt pagaru rakstu par LNT hiperšovu ”Sapņu līgava”, bet nolēmu, ka nav ko sūdu bakstīt. Lai jau.