Vilhelms Meisters

Attēlā saskatāmas desmitiem tūkstoši sejas- gan apmeklētāju, gan dalībnieku.

Darbs padarīts tiešām kvalitatīvi, ar apskati un ielādes ātrumu arī nav problēmu.

Jābilst, ka foto ir uzņemts nevis koncertā, bet gan ģenerālmēģinājumā.

Tiešais links uz attēlu.

Atradu arī pats sevi- te

Ja iepriekš mani māca zināmas šaubas par BarCamp apmeklēšanu, tad, pēc ši pasākuma izziņošanas- šaubu vairs nav.

Pasākums paredzēts kā BarCamp afterparty, ar saviem mash-upiem būs klausāms ģeniālais Toms Grēviņš (Pop Beats Poetry) un Artūrs Mednis, kas vasarā visai lieliski iesildīja Prāta Vētras tūres koncertus. Jāpiebilst, ka pēc Artūra teiktā, Grēviņš ieradīsies tikai ap pusdivpadsmitiem, jo līdz tam pilnā sparā ies Cīņas klubs.
Ja godīgi- vēl ģeniālāku kombināciju (manām ausīm) man ir grūti iedomāties. Prieks arī, ka liela daļa apmeklētāju būs vairāk vai mazāk pazīstami.
Vienīgais, kas žēl- vienlaikus ar PKI III albuma prezentāciju. Būtu gājis.

Norises vieta: Milk, A. Briāna 9.
Norises laiks: 07.02., sestdiena
Sākums: 22:00
Ieejas maksa: 10 Ls, BarCamp dalībniekiem- 5 Ls
Links- http://barcamp.lv/afterparty/

Uz tikšanos!

Nu tad tā.
Nepatika. Kamdēļ?
Sākšu ar to, ka jau sākotnēji biju ļoti skeptiski noskaņots dēļ pasākuma norises vietas- Prieka Vēsts uz Bērzaunes ielas. Nu nav tā baznīca. Kaut kā nepatika tas, lai gan- agrāk gāju uz baptistu baznīcu un būtībā bija maz atšķirību.

Kad mēs atnācām izdzirdēju kādu no organizatoriem sakām, ka pirmie hiphopa pārstāvji ir ieradušies. He he. Tas par mums laikam bija. Iesēdāmies ērtā dīvānā un ilgi un dikti gaidījām. Pa to laiku sāku krist histērijā, jo dižie organizatori pirms sākuma lika čupu kaut kādus kristiešu-emo klipus, kas vilka uz My Chemical Romance un vēl trakāk. Gandrīz nojūdzos.
Publika sākumā bija uz divu roku pirkstiem saskaitāma, bet (nez kāpēc) visi ieradās ~stundu vēlāk. Kāds simts kopā bija.

Pats Āķis sāka uzstāties pusotru stundu vēlāk nekā bija norādīts pasākuma sākums.
90% apmeklētāju bija kaut kādi regulārie uz draudzi nācēji, pārsvarā ~10-12 gadus veci, stāvēja pašā priekšā, daži viebās, citi ākstījās, vēl citi centās kustēties hiphopa ritmos. Nesanāca. Visvairāk mani uzjautrināja kaut kāds puika, kas izskatījās pēc Metallica solista..
Pats koncerts droši vien būtu bijis labs, tomēr- skaņa padrausmīga. Tehnika laikam nevilka to anormālo skaļumu (kāda velna pēc tas bija vajadzīgs??) un skaņa bija stipri čarkstīga.
Vēl nedaudz jocīgi izskatījās producents Domino, kas ik pa laikam iespraucās ar saviem ”Yo!”.

Vēl mums smiekīgi sanāca, ka mēs ieņēmām labas vietas pie skatuves t.i. aizstūmām tur krēslus, bet izrādījās, ka visa ievaddaļa bija paredzēta tur kur mēs sēdējām. Bet jautri. Mēs noteikti bijām pasākuma izlecošākās personas, bet nevarējām taču zināt.. Ilgi tajā vietā nosēdējām..

Un vispār- tas pasākums bija daudz reliģiskāks, nekā biju domājis. Viss ievads bija kristiešu dziesmas, sarunas par Dievu un tamlīdzīgi.

Izrādās, ka Džūle ar Archiju un Edavārdiem arī tur ir bijusi.. Nu ko, pēc izskata atpazītu tikai Edavārdus, viņu tur neredzēju..

Un vispār- sajutos tur šausmīgi neiederīgs. Visi tādi ūberticīgie.. Nu jā. Es neesmu neticīgs, bet tādā veidā.. Nē, paldies..