Vilhelms Meisters

Pēdējos mēnešos laika trūkuma dēļ seriālus skatos daudz mazāk kā agrāk, bet vienalga manis skatīto seriālu saraksts apjoma ziņā ir biedējošs. Ļoti cenšos neuzsākt skatīties vēl jaunus seriālus, it īpaši tos, kam ir n-tās sezonas un garš formāts (kā CSI, Dr. House u.tml.).

Mūžīgi atceros Māra sensenos laikos publicēto bezgalīgo seriālu listi un lakonisko komentāru pie tā: “un pa kuru laiku tu dzīvo?”. Taisnība.

Ir vairāki būtiski iemesli, kāpēc aizraujos ar seriāliem- pirmkārt, ja man ir nedaudz brīva laika, 20 minūšu komēdijseriāls ir vienkāršākais un ne sliktākais veids kā izklaidēties. Otrs būtisks iemesls ir tas, ka, vismaz manā uztverē, lieliski komēdijseriāli ir daudz biežāk sastopami kā smieklīgas un gaumīgas komēdijfilmas. Pēdējos gados tapušas labas komēdijas ir ļoti maz, vismaz man zināmas.

Jebkurā gadījumā- ir seriāli ar kuriem es vēlos padalīties, jo tie ir nenoliedzami lieliski. Šajā ierakstā sākšu ar tiem iepazīstināt.

That 70’s Show

Ļoti ilgi šis bija seriāls, ko saucu par visu laiku mīļāko. 20 minūšu formāts, 8 sezonas, pats vēl neesmu noskatījies divas.

Argumentācija, kāpēc man seriāls tik ļoti patīk- pirms The Office atklāšanas šis bija vienīgais seriāls, ko vienatnē skatoties nevaldāmi smējos.

Sižets īsumā- 6 spilgtu, dažādu jauniešu ikdiena 70tajos gados. Viņiem apkārt draugi, radi un dažādas ļoti smieklīgas situācijas.

Seriāls tika sākts filmēt 1998. gadā (līdz pat 2006.), pāris no galvenajiem aktieriem tagad ir ļoti/samērā populāri (Eštons Kačers, Mila Kunis).

Latvijā seriāls, manuprāt, nekad nav rādīts un ir visai mazpopulārs. Ar iegādi ‘internetveikalos’ var būt problēmas, līdz ar nelielo popularitāti tas ir pieejams visai ilgi gaidot un sliktā kvalitātē. Bet- vienalga ģeniāli.

IMDB (8,5/10)

Arrested Development

Šo seriālu atklāju pilnīgi nejauši- ieraugot IMDB visu laiku labāko seriālu TOP 5 relatīvi svaigu komēdijseriālu, radās neviltota interese.Seriāls pilnībā attaisnoja uz to liktās cerības un ir tiešām lielisks.

Seriālam ir 3 sezonas un 20 minūšu formāts. Esmu noskatījies tikai 1. sezonu, bet nākamās esot vēl labākas.

Situācijkomēdija par dīvainu un bagātu ģimeni, kuras vienīgie normālie locekļi- tēvs un dēls ir spiesti samierināties ar saviem radiniekiem.

IMDB (9,7/10)

Trust Me

Baudāms seriāls par reklāmas nozares ikdienu. Dēļ zemiem reitingiem, tas tika pārtraukts pēc pirmās sezonas. Atšķirībā no populārā Mad Men, kas arī ir aktuāls reklāmistiem, Trust Me ir par mūsdienām un vismaz šķietami pietuvināts reālajai nozares ikdienai.

Arī ar šī seriāla ‘iegādi’ dēļ relatīvi zemās popularitātes var būt problēmas.

IMDB (7,4/10)

Nekur internetā nav atrodama nekāda informācija par stāvvietu cenām motorolleriem, tāpēc varbūt informācija noderēs. Man tas ir aktuāli, jo, sezonai sākoties, kaut kur jāatstāj Vespa.

Apstaigāju tuvākā rādiusa visas stāvvietas (Purvciemā, uz Dominas pusi), cenas nebūt nav iepriecinošas. Ja pagājušogad motorolleru turēju par 10 ls/mēnesī, tad tagad man piedāvāja šādus variantus:

- 35 ls (nē, paldies)
- 18 ls (cena vēl runājama)
- 20 ls ( šis laikam būs jāņem, jo ideāli ērta atrašanās vieta)
- virs 20 ls (nē)
- 30 ls (arī nē)

Prieks vismaz, ka cenas ir pietiekami atšķirīgas un nav uzstādīts kaut kāds ~30 ls slieksnis, tomēr neredzu par ko man būtu jāmaksā pat 18 ls. Atbildību stāvvieta tāpat neuzņemas; vietu motorollers neaizņem necik, jo to var iestumt katrā sīkākajā spraugā; nekāds darbs sargam arī nenotiek, jo es varu šlagbaumus apbraukt bez atvēršanas. Vienvārdsakot- naudas kāšana. Bet izvēles variantu īsti nav.

Nejauši piefiksēju, ka sākotnēji šķietami sezonālās atlaides un izpārdošanas pat netaisās beigties.

Atceros, ka 2. janvārī, tūlīt pēc Jaunā gada iestāšanās devos pastaigāt pa veikaliem. Nobrīnījos par milzīgajām atlaidēm. Šobrīd ir marts. Atlaides nav kļuvušas mazāk apjomīgas.

Piemēri:

- Ir bijušas lielas atlaides tehnikai tīklos Euronics un Elkor. Euronics, piemēram, par pusvelti dāļāja lielizmēra plazmas un LCD televizorus. Elkorā, savukārt, kā spilgtāko atceros mazo EEE PC par 99 Ls- funkcionāls portatīvais dators par šādu cenu.. bez komentāriem.

- Pārtika- šobrīd jebkurā lielajā pārtikas veikalu ķēdē jūs atradīsiet Latvijā ražotu dažādu firmu sieru ar ~50% atlaidi un cenu zem 3 Ls kilogramā. Pirms krīzes sākšanās sieru zem 5 Ls/kg bija grūti atrast. Citādāk kā par deflāciju to grūti nosaukt.

- Apģērbi/apavi- joprojām izpārdod kravām apģērbu par smeiklīgām cenām. Piemēram, Boards.lv gada sākumā izsludināja grandiozu izpārdošanu, pēc kuras solījās būt parastās cenas. Nekā. Šodien tur biju, džinsi, apavi, u.t.t. dabūjami salīdzinoši smieklīgās cenās. Bet tāpat nepērk. Vidēji smukiem Nixon pulksteņiem cenas nokritušas zem 20 Ls robežai- un tāpat tie tur stāv ilgi, jo ilgi.

Sportlandā / 100 % sportā, kurus abus vienmēr esmu uzskatījis par draņķīgiem un pārcenotiem veikaliem, tagad var dabūt normālus apavus gan skriešanai pat zem 20 Ls robežas. Brendotos, pie tam.

Varētu nosaukt simtiem citu piemēru, bet tas ir fakts, ka cenas ir krietni kritušās un netaisās atgriezties iepriekšējā līmenī. Tas, ka cilvēki neprot iepirkties, ir cits jautājums.

Kā pirmo vēlējos uzsvērt ļoti, ļoti interesantu jaunumu no Pārcēlājiem (Ainara Mielava), Žaka un Armanda. Šķietami neiespējamā komplektācija ir izveidojusi ko patiesi lielisku. Jo vairāk klausos, jo vairāk patīk.

Klausāms šeit
Teksts šeit

Ar e-biļeti pār tiltu drīz
varēsiet braukt uz pili visi kopā

Tālāk- jaunumi no Gustava- drīz ārā nākošais albums ”3. elpa” un pirmais singls ”Plus, Mīnus”.

Par singlu- noskaņa varbūt ir smuka, bet tas nav tas, ko gaidu no Gustava. Laikam gan arī nekad vairs nesagaidīšu, teiksim to, kas bija dziesmā ”Nē un nē” no pirmā Gustava albuma. Pirmais albums bija ģeniāls, otrais jau vilka uz popsu, ar visiem 1001 latviski nerunājošajiem viesmāksliniekiem. (Miljons cilvēku šobrīd man nepiekrīt.). Lai gan, arī tas albums bija lielisks.
Protams, Gustavs attīstās un iekaro nenormāli lielas masas, bet varbūt tajā procesā kaut kas tomēr arī zūd. Bet tas ir tikai viedoklis.
Jaunais singls ir smuks, labs, bet ne izcils. Vienkārši vārdi, vienkāršs temats, nekas no elpu aizraujošajām metaforām pirmssākumos. Lieliski piemērots lielam ļaužu pūlim.
Bet Gustavs kā personība joprojām ir lielisks. Tāds patiess, vienkāršs džeks.

Dziesma novelkama/noklausāma šeit.
Links uz videokomentāru Jūtūbā.
Lirikas šeit.

Tālāk- kas ir gaidāms drīzumā.

-PKI Vol. 3.- Gan būs lieliskas dziesmas jaunajā albumā. PKI ir ”Pagrīdes Karaļvalsts ieraksti”. Daudz nestāstīšu, sapratst ar ko darīšana var šeit , kur arī divas dziesmas no gaidāmā albuma. Būs ļoti drīz, proti, janvārī.

-Sekktas Mixtape Vol. 2.- ļoti divdomīga relīze būs, kaut paklausoties sampleri. Domājiet paši, vai labs vai nē- gaumes ir dažādas. Kurts bliež labi. Klausīties var šeit.

-Tad vēl, runājot krietni nekonkrētāk, šogad mēs relīzes varam gaidīt arī no Āķa, R-visa, sen nedzirdētā Pikaso, Anša un daudziem citiem. Tā ka- gaidam.

Tātad- iegādājos jaunu Piaggio Vespa un piepildīju senu sapni, kas šķiet radās ārzemēs lūkojot ģeniālā dizaina rollerus. Man pieder modelis LX 50- ar 50 kubu motoru.

Kāpēc es izvēlējos tieši Vespu? Man bieži jautā, kāpēc nepaņēmu, piemēram, Gilera Runner?

-Izcila kvalitāte. Vespas nāk no Itālijas, nevis no Ķīnas. Ar Vespu braucot tu vari būt pārliecināts, ka neapstāsies pusceļā.
-Ģeniāls dizains. Vespa ir stila ikona, simbols.
-Ilga vēsture. Vespa ir viens no pirmajiem (vai pirmais) no jebkad izlaistajiem motorolleriem. Pirmā Vespa parādījās 1946. gadā.
-Lieliska funkcionalitāte. Par katru sīkumu ir padomāts. Liels bagāžnieks, kurā iet lielā ķivere; slēdzams cimdu nodalījums; izbīdāms āķis pirkumu maisiņiem; āķis, pie bagāžnieka kurā iekārt ķiveri, nebaidoties, ka to nozags; liela benzīna tvertne, pulkstenis uz paneļa. Patīkami sīkumi.
-Materiāls. Virsbūve ir no metāla, nevis plastmasas kā gandrīz visiem motorolleriem.
-Ādas sēdeklis. Rada kvalitatīvu iespaidu.
-Atšķirīgums. Piemēram, pie skolas rindā stāv pieci Gilera Runner (jā, pieci). Man nav ne mazākās vēlmes pievienoties masai. Pa ielu braucot daudzi atskatās (neteikšu gan, ka man tas patīk braucot pa Maskačku.. :D ), laikam arī dzeltenā krāsa dara savu..
-Ērtums- sēdeklis ir nenormāli mīksts, liels un ērts. Vieta ar pietiek, lai gan Vespa pati šķiet maza.
-Milzīgs aksesuāru klāsts- piepirkt var vējstiklus, bagāžniekus, pārvalkus u.t.t.
-Visi plusi, kas vispārīgi ir rolleru īpašniekiem. Mazinās satrēgumu problēma, novietošanas problēma u.t.t.

Tehniskie dati-

-Šobrīd virsū ir ātruma ierobežotājs, iet uz ~50 km stundā. Servisā solījās, ka pēc noņemšanas iešot līdz 85, neticu gan īsti, bet nu- jācer..
-Divu taktu motors.
-Uzrāviens- lielisks. Pilsētā lieti noder.
-8,6 litru benzīnbākas tilpums. Ēd teorētiski 2-3 litrus, bet ar manu braukšanas stilu/pilsētā- vairāk.
-Svars- 96 kg.

Kopsavilkums- lielisks, bet sezonāls braucamais. Kā vienīgo trūkumu varu minēt nenormāli platos (bet funkcionālos) spoguļus, kuri smagi traucē lavierēt sastrēgumos.

/Bilde no tejienes- http://flickr.com/photos/mikee81/2659661629/

Trīs mēnešus esmu nostrādājis par kurjeru. Strādāju lielā internetveikalā, vadāju preces klientiem, uz servisiem, dokumentus pa bankām un tamlīdzīgi.
Darbs nedaudz atšķirās no standarta dokumentu kurjeru darba- sanāca vazāt līdzi daudz naudas, bet braukt, manuprāt, mazāk.
Manis lielākais trūkums šajā darbā- neprotu krievu valodu. Traucēja, bet ļoti reti.
Paralēli strādāju arī ar veikala datubāzēm, t.i.- ievietoju jaunus preču aprakstus.

Plusi:
-Darbs ir ļoti interesants. Nemonotons, dažāds.
-Smaga fiziska slodze. Pa vasaru nomesti 5 kilogrami.
- Vairāk vai mazāk brīvs režīms- nav jāceļas agri no rīta.
-Jo vairāk tu strādā, jo vairāk nopelni. Slinkot nav motivācijas..
-Ātrums. Netraucē sastrēgumi.
- Jaunu vietu iepazīšana (šis nu ir milzonīgs pluss, pēc vasaras Rīgu pazīstu desmitiem reižu labāk, nekā agrāk)
-Daudz laika domāšanai (braucot tu (nosacīti) esi viens pats. Tu vari domāt un domāt, un klausīties mūziku. Daudzi to uztvertu kā mīnusu, bet man patīk..)
- Pieklājīga samaksa. Brīdī, kad domāju sākt strādāt, cerēju uz stipri vien mazāku algu. Bet samaksa motivē.
-Kurjeru solidaritāte. Ieraugot dzelteno, lielo Ortlieb firmas ”mesindžer begu” uzreiz gandrīz visi kurjeri māj un smaida. Nāk pļāpāt.
-Iegūta milzīga pieredze. Tagad zinu, kā strādā veikali, kas ir pavadzīmes, kuri servisi ir mēsli, no kuriem izplatītājiem telefonu labāk nepirkt. Braukt ar esmu iemācījies labāk.
-Dzeramnaudas. Maz un mazas, bet patīkami.
-Šķietami uztrenēta imunitāte. Cik neesmu salis un mircis un sapūsts, bet neesmu slimojis visu šo laiku (tfu,tfu,tfu). Parasti tāds slimstošs biju..

Mīnusi:
-Jāstrādā jebkādos laika apstākļos. Varat iedomāties, cik patīkami ir vēsā laikā izmirkt līdz ādai. Vairāk pat traucē nevis no gaisa nākošais ūdens, bet gan peļķūdens, ko es pats/priekšābraucošās mašīnas sit tev sejā (ta arī visu vasaru nobraukāju bez dubļubleķiem).
-Tā pati fiziskā slodze. Kājas vakaros mēdza sāpēt/
-Vairāk vai mazāk nenormētais darbalaiks. Kopumā pieklājīgi, bet reizēm gadījās 10-11 stundas nostrādāt. Man, kas vispār nekad nav strādājis, tas nelikās maz.
-Milzonīga materiālā atbildība. Cik nu kurjera somā var sabāzt, bet dārgas preces sanāca vadāt daudz un dikti. Un arī skaidro naudu.
-Riskanti darba apstākļi. Pati lavierēšana starp mašīnām jau ir samērā pašnāvnieciska. Kā trakāko atceros gadījumu, kad padusē iespiedis (somā negāja), ar vāji strādājošām bremzēm vedu padārgu portatīvo datoru no Centra uz Ķengaragu. Steidzami, tā teikt, bija. Vēlāk gan tā vairs nejokoju.
-Traki klienti. Reti gan, bet jautri. Teiksim, aizvedu pulksteni. Zvanu pie durvīm, iznāk pārdzēries vīrelis, uzguļās uz pleca, izvelk summu, ar kuru pietiek pulkstenim un pasaka, ka viņam nav naudas. Es viņam parādu, ka tur pietiek, dodu lata atlikumu, garantiju un čeku, a šis sāk brēkt, ka viņam nevajag nekādu atlikumu. Gandrīz neiesmērēju viņam čeku un garantiju ar toreiz, bet kaut kā tomēr paņēma. Vai arī- kliente, kas krieviski ilgi uz mani brēca, lai es atdodot viņai telefona sertifikātu”. Pēc ilgas taujāšanas, kas tas tāds ir, viņa aizgāja, un atgriezās ar Elkor garantijas talonu. Izbolīju acis un teicu, ka tas ir garantijas talons, kādu es viņai jau iedevu. Traki.
-Velo plīšana. Dārgi. Neilgā laika posmā nomainīju 5 kameras. Tur gan vaina bija riepā. To ar nomainīju. Sēdeklis pārlūza pirmajā darba dienā. Bremzes pēc katra lietus nebija derīgas. Tikai vasaras pašās beigās iemācījos pats pieregulēt.. Un – kad kamera pārplīst kaut kādā Pārdaugavas čuhņā, ar nav patīkami. Tādi izteikti smagi gadījumi negadījās, bet ne visur ir servisi. Pēdējā darba dienā ar pārsitu riepu Pārdaugavā (dzīvoju Purvciemā).

Pagaidām viss. Zinu, ka daudz ko aizmirsu piebilst. Komentāros variet droši jautāt.

Ilustrācijai- Ortlieb kurjera soma, par kuru es tik tikko noskaidroju, ka tāda maksā 64 latus. Dīvaini, dīvaini. Nedomāju, ka tāda vērtība..

P.S. Nav ne jausmas, cik šāds ieraksts būs interesants lasītājiem, bet gan jau, ka kādam noderēs. Pašam trūka līdzīgas info pirms darba sākšanas. Plus- šis ieraksts noderēs vēsturei, t.i. pēc gadiem man pašam būs interesanti.. :D

Tātad- visbiežāk sanāk iepirkties Rimi, pēdējā laikā- Stirnu ielas hiperveikalā. Rimi ir normālas cenas, normāla kvalitāte un normāla izvēle.
Interesanti, bet dažreiz kaitinoši ir tas, ka katram hiperveikalam ir savi speciālie produkti- piemēram, Stirnu ielā bieži ir lēti un garšigi sagriezti augļi, bet Olympija Rimi- liela izvēle ar izciliem saldajiem par nenormāli zemām cenām. Bet reizēm prasītos, lai šos produktus varētu nopirkt visos Rimi, ja parasti nav ērti braukt līdz Pārdaugavai. Uz mazajiem Rimi parasti neeju.
Plusi- Patīkami, ka pēdējā laikā Rimi ir nenormālas atlaides labiem produktiem.
Svaigi ceptā maize, bulciņas, kūkas, gaļa un salāti ir lieliski.
Ir visādas trauku akcijas u.t.t.

Maxima un Supernetto- šos salikšu vienā kategorijā. Supernetto mēnešus trīs neesmu bijis, nervi netur vecu vecenīšu alkas pēc barankām ar 2 santīmu atlaidi un grūstīšanās.
Viena Xa Maximās diemžēl sanāk ieskriet bieži, tuvu pie skolas un Siguldā tuvu pie mājām, tomēr- izņemot labas atlaides atsevišķiem produktiem (tikko sagrābos čupām Toblerone šokolāžu) neko labu es tur nesaskatu.
Lielās (XX un XXX) Maximas ir jau ciešamākas, bet nesanāk tur bieži iet. Pēdējoreiz ar lielu grozu pilnīgi nejauši iestājos kaut kādā Express kasē, kur uz mani nikni blenza līdz pamanīju savu kļūdu un aizgāju prom.
Abos šajos veikalos nelabprāt iegriežos dēļ pārdevējām. Vienkārši neciešu. Maximā pie skolas, pērkot dienišķos riekstu groziņus, vienmēr jācenšas iestāstīt pārdevējai, ka man viņus vajag atsevišķos maisiņos, bet viņa katrreiz atbild krieviski. Pēdējoreiz izdzirdēju frāzi:”Što takoje ”atseviskos”?” Nu jā. Neciešu.

Tad vēl ir Prisma un Elvi. Prismai nav ne vainas, labu maizi pārdod, sortiments pilnīgi savādāks (daudz somu preču). Elvi ir labs, tikai anormāli dārgs. Dārgāks par Sky un Stockmann noteikti. Pilnīgi noteikti. Saite

Un tomēr- vislabprātāk iepērkos Stockmann vai Sky. Lepni izklausās, bet tā nu tas ir. Vismaz pārdevējas pasaka ”Labdien!” latviešu valodā. Vismaz viss ir svaigs.
Un- piemēram Stockmann pamat produktiem maksimāli ir dažu santīmu starpība ar lētajiem veikaliem, taču vienmēr ir ievērojamas atlaides. Man patīk ņemt nevis ierasto jogurtu, bet kaut kādu it kā dārgu, bet ar milzīgu atlaidi un kvalitatīvu.
Sky ir milzīgs preču sortiments no Vācijas, Stockmann salīdzinoši- no ASV.

Heh..
Nu jau jūtos kā sirms večuks- tieši šis ir man 100. raksts. Sava veida jubileja.

Manā blogā ir 324 komentāri, tātad- vidēji 3,24 katram rakstam. Neslikts rādītājs.

Statistika nav diez ko liela, apmeklējuma rekords ir bijis ~190 dienā.

Nezinu cik šī GA statistika ir ticama, bet-

vidējais lapu apmeklējums vienā reizē- 2.19
Bounce Rate- 60.41%
vidējais laiks, kuru viens lasītājs uzturās blogā- 04:34 minūtes

Spams uzbrūk joprojām.

Google Analytics mani informē, ka kopš bloga atvēršanas te ir iegriezušies pusotrs tūkstotis unikālo lasītāju. Un tas mani ļoti priecē, jo viens no maniem galvenajiem mērķiem, izveidojot šo bloga, bija gūt atpazīstamību. Tagad šis pusotrs tūkstotis ir redzējis manu vārdu, un noteikti daudziem es esmu palicis arī atmiņā.

Cits mans mērķis bija iegūt jaunas paziņas. Un tas nu ir izdevies ļoti lieliski.

Esmu izveidojis podkāstu, t.i. izmēģinājis kā tas ir. Ja būs idejas- gaidiet jaunus podkāstus.

Radikāli ir mainīts dizains, kas tuvākajā laikā netiks būtiski mainīts. Šis dizains ar maniem uzlabojumiem šķiet pārskatāms, gaišs, funkcionāls un galvenais- viegli personalizējams.

Kā blogginga veterāns (he, he) varu teikt, ka ir interesanti. Un grūti. Bet ar laiku var piešauties. Biju spiests nedaudz, ļoti nedaudz pamācīties HTML pamatus. Noderīgi.

Ko no šī bloga var gaidīt nākotnē? Jaunus, labus rakstus. Vasarā centīšos daudz fotografēt ar savu ziepjutrauku, tad arī nopublicēšu bildes šeit. Vēl- centīšos podkāstot. Pirkšu domēnu.

Paldies lasītājiem, it īpaši RSS. Prieks, ka darbu novērtē.

Un- vēlreiz milzonīgs paldies Tomam. Nekādi bez viņa. :)

Laipni lūdzu aplūkot mana bloga jauno izskatu!

Dizains vēl tiks uzlabots. Prieks, ka šis ir tikpat funkcionāls kā iepriekšējais.

Un- milzīgs paldies Tomam.

P.S. Dabūju attiecīgo plug-inu, drīz varēšu sākt podcastot. Vēl tikai jāizdomā kā to tehniski nodrošināt.
P.P.S. Interesanta šķita Onkuļa un Artūra podkāstā pieminētā publiskā podkāstu ierakstīšanas vieta. Būs jāseko jaunumiem.
P.P.P.S. Ja kādam ir idejas par domēna pirkšanu- uz priekšu. Šobrīd kā reālākais variants tiek izskatīts vmd.lv, proti Vilhelma Meistera Dižpieraksti. Gribētos īsu un smuku domēnu..

Laikam pirmo reizi mūžā kaut ko tik pamatīgu un nopietnu uzrakstīju (ja neskaita skolas vajadzībām).

Mans apskats

Nedaudz nobrīnījos, ka administratori neļāva raksta beigās pievienot vārdu, uzvārdu un bloga adresi. Nu nekas. Bet nepatīkami.