Vilhelms Meisters

Ilgu laiku par Apple produktiem īsti nespēju spriest, jo pats nebiju to lietotāju skaitā. Tagad neilgā laika posmā iegādājos gan Ipod Nano, gan Iphone (abus lietotus un vecās versijas) un sāku ļoti labi saprast Apple fanu apmātību ar Apple produktiem un vēlmi maksāt daudz vairāk par iekārtām ar sliktākiem tehniskiem parametriem.

Iphone/Ipod Touch/Ipad galvenā priekšrocība slēpjas aplikācijās. Vakar lasīju Lietišķajā Dienā viena no jaunajiem Sony Ericsson modeļu apskatiem, kurā tas tika ļoti slavēts un apskatnieks norādīja, ka SE neatpaliekot no Iphone, dēļ tā, ka arī Android ir liela aplikāciju izvēle. Ieinteresēts par šo spriedumu, apmeklēju Android Market un.. nu jā. Tieši tas pats ir ar Symbian telefoniem u.tml. Atrodiet normālu, ātru, ērtu, skaisti strādājošu bezmaksas Twitter klientu priekš megapopulārā Nokia 5800 vai kāda no tā līdziniekiem.

Tieši tāpat neviens planšetdators vismaz tuvākajā nākotnē nespēs nodrošināt šādas kvalitātes un baudījuma aplikāciju darbību (links uz Ipad aplikāciju piemēriem, atveram kaut pirmo video). Un nav tā, ka skaisti, ātri un kvalitatīvi strādātu tikai dažas reklāmaplikācijas, Itunes veikalā šobrīd ir 188,386 aplikāciju (Iphone/Ipod Touch pārsvarā) no kurām vismaz pāris tūkstoši pilnīgi noteikti ir lieliskas gan funkcionālā, gan vizuālā ziņā. Un nekādi analogi ar Windows 7/Android/ dajebkādu operētājsistēmu nespēj nodrošināt līdzvērtīgu funkcionalitāti- vismaz lietojamības ziņā (pats pirms neilga laika pie Kristapa rakstīju par HP Slate.

Līdz Mac datoram vēl nesniedzos, bet domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Nesen runāju ar vienu no Mac lietotājiem, kas stāstīja, ka nomainījis datoru ar Windows pret divreiz mazjaudīgāku Mac. Rezultātā ieguvis divreiz ātrāk strādājošu datoru.

Rīgas video- pieņemu, ka aktīvie interneta lietotāji šo jau būs redzējuši, bet video ir patiešām fantastisks un ir lielisks piemērs tam kā viens cilvēks ar savu uzņēmību spēj izveidot daudz efektīvāku un vizuāli skaistāku klipu kā n-tie par nemazām naudām veidotie Latvijas/Rīgas reklāmklipi. Katrā ziņā vismaz manī video pamodina zināmu mīlestību pret vidi, kurā dzīvoju.

Video 720p kvalitātē, zemākā neiesaku skatīties.

.

.

.

Par blogu- daudzi brīnās par ilgstošiem klusuma periodiem un tas, domājams, slikti ietekmē gan apmeklētāju skaitu, gan lojalitāti. Galvenā problēma ir neizpildāmas kvalitātes prasības pašam pret sevi. Es vairs nespēju ievietot ierakstu, kas sevī ietvertu tikai YouTube video, es nespēju rakstīt par tēmām, kurās nejūtos kompetents, es nespēju rakstīt par tēmu, kas jau iztirzāta 10 citos blogos.

Papildus tam nāk citi faktori kā slinkums un laika trūkums. Vēl ir arī citi gadījumi, piemēram- pēc vairāku Twitter lietotāju lūguma sāku veidot rakstu par situāciju Latvijas hiphopā- kas ir labs, kas nav utt. Iesāku rakstīt rakstu, pēc zināma laika aptvēru, ka esmu sarakstījis milzīgu informācijas apjomu un, ka raksts sanāks nepieklājīgi garš un nepateiks neko, turklāt būs pagalam subjektīvs. Varianti bija: publicēt draņķīgu rakstu, kas jau, būdams nepilnīgs, bija par garu lasītājam; veidot veselu rakstu sēriju vai pat atsevišķu resursu. Un šajā brīdī aptvēru savas kompetences trūkumu, t.i.- lai cik ilgi es neklausītos latviešu hiphopu un cik labi arī to nepārzinātu, es nevaru savu subjektīvo viedokli pasniegt kā absolūtu patiesību, turklāt pietiekamu informāciju īsti nav iespējams ietvert ne vienā rakstā, ne rakstu sērijā.

Tas, kas paliek pāri pēc šīs filtrācijas, pārsvarā tiek reducēts līdz 140 zīmēm un nonāk manā Twitter kontā, kurā es arī pēdējā laikā izturos ar daudz lielāku cieņu pret lasītājiem kā iepriekš- t.i. cenšos netvītot par to, ka man sāp galva vai dodos pusdienās (protams, bieži arī grēkoju). Twitter ziņu auditorija manā gadījumā parasti ir arī lielāka kā bloga ierakstiem.

/Jāpiebilst, ka arī šis ieraksts man pašam sevišķi nepatīk, bet tomēr vēlējos nedaudz izskaidrot lietas. Katrai no trim tēmām pa ierakstam veltīt nevēlējos, tāpēc vismaz sapludināju tēmas vienā.

Vispirms laikam būtu nepieciešams skaidri definēt to, ko vispār vēlos sagaidīt no datora. Man personīgi nav nepieciešama ne monstroza jauda, ne liels baterijas darbības laiks, nedz arī kompaktums (šajā gadījumā).

MSI CX600 būtībā bija ‘kaķis maisā’, jo dators ir tikko izlaists un nekur internetā nekādi joprojām apskati nav atrodami.
Man bija akūti nepieciešams ērts, smuks un daudz maz jaudīgs stacionārā datora aizvietotājs, tāpēc pēc nelielām diskusijām ar 1A Twitter kontu, nosliecos par labu šim variantam.

Tehniskie dati:

- 16” glancēts ekrāns, 16:9 ekrāna attiecība
- Divkodolu Intel T4200, 2.0 GHz procesors
- 4 GB operatīvā atmiņa
- 500 GB cietais disks
- ATI Mobility Radeon HD4330, līdz 512 MB atmiņa
- DVD-RW diskdzinis, pilnā tastatūra ar Numpad, webkamera, karšu lasītājs un citas standarta lietas
- Cena- 369 Ls

Read the rest of this entry »

Nesen tiku izveidojis visnotaļ veiksmīgu rakstu par Twitter lietotāju ieguvumiem. Šoreiz gribēju pievērsties nevis parastajiem lietotājiem, bet gan korporatīvajiem Twitter kontiem.

Korporatīvie konti iekš Twitter pēdējā laikā ir radušies milzīgos apjomos, taču pavērojot to izmantošanas stilu un efektivitāti, bieži atliek vien smagi nopūsties. Daži subjektīvi ieteikumi no manas puses Twitter kontu operatoriem-

- Izvēlēties pareizo sekošanas stratēģiju. Manī nerodas nekāda interese, ja man sāk sekot kāds uzņēmums ar 2000 sekojamajiem, bet tikai pārdesmit sekotājiem. Šāda masveida pieeja, pēc maniem novērojumiem, pilnīgi un galīgi nav efektīva. Arī nesekot nevienam un gaidīt, kad konts kļūs populārs, ir visai naivi, ja vien runa nav par lielu un atpazīstamu megakorporāciju.

Vispieklājīgais un efektīvākais veids- atsekot tiem, kas seko tev. Šādi konts ātrāk kļūs populārs un piesaistīs arī tos, kas gluži vienkārši paši vēlas palielināt sekotāju skaitu. Jebkurā gadījumā- par ļaunu šāda stratēģija nenāks.

- Nemaz neveidot Twitter kontu, ja nav definētas skaidras funkcijas priekš tā. Tendence šobrīd ir Twitter kontus atvērt visiem- gan tiem, kam vajag, gan tiem, kam nav ne jausmas, ko ar to iesākt un konts ir nepieciešams ķeksīša pēc. Ja kontā reizi mēnesī tiks ierakstīta kāda anekdote vai gluži vienkārši pārpublicēts portāla RSS fīds- labāk nevajag.

- Aktīvi komunicēt ar citiem Twitter lietotājiem. Jauno mediju, kā tādu, viens no lielākajiem plusiem ir atgriezeniskā saite. Twitter nav priekš monologiem. Atbildiet uz jautājumiem, iesakiet, konsultējiet, palīdziet.

Lielisks piemērs ir interneta veikala 1A Twitter konts, kurš mani ļoti veiksmīgi konsultēja un ieteica labākos variantus pēc ieraksta Twitter, ka grasos pirkt portatīvo datoru. Tas rezultējās pirkumā par vairākiem simtiem latu un abpusēju labumu, turklāt saņēmu patīkamu atlaidi (kaut kad drīzumā būs datora apskats no manas puses).

- Atbilstoši noformēt Twitter kontu. Šis gan manā uztverē nav pārāk svarīgs punkts, tomēr ir patīkami, ja pie dizaina kāds ir piestrādājis un Twitter kontā varam redzēt vismaz uzņēmuma logo.

- Piedāvāt unikālu saturu/piedāvājumus- ļoti svarīgs punkts, kas tiešām piesaista sekotājus (un attiecīgi- topošos klientus). Konkursi, atlaides, informācija, kas nav atrodama citur.

Veiksmīgi piemēri ir kaut vai LTV Panorāma, kas publicē ziņas Twitter daudz ātrāk kā tās nonāk TV, kā arī prasa Twitter lietotājiem viedokļus par dažādiem jautājumiem, kurus vēlāk TV tiešraidē redz desmitiem un simtiem tūkstošu TV skatītāju. Tāpat labs piemērs ir Forum Cinemas, no kuriem nesen dabūju bezmaksas biļeti uz kino.

Šādas lietas cilvēkus piesaista daudz vairāk kā vienkārša RSS lentes dublēšana vai garlaicīgi ieraksti par jaunām precēm noliktavā.

Kā jau vienmēr- droši papildiniet mani komentāros ar saviem novērojumiem, viedokļiem un ieteikumiem.
Un- droši sekojiet man iekš Twitter.

Lai arī ir krīze un viss šķietami kļūst lētāks- ne visās jomās vērojama deflācija. Ir jomas, kuras krīze vēl nav paspējusi nolikt savās īstajās vietās, bet ceru, ka tas ir tikai laika jautājums. Divi piemēri iz dzīves:

- Motoserviss.

Nepieciešams nomainīt riepu motorollerim (tiesa, ne manam). Lai nebūtu jāmaksā astronomiska summa, motorollers jau iepriekš ir izjaukts un servisā saplēstā riepa tiek dota uzmaukta uz diska, nevis atrodoties uz paša motorollera.
Sākotnēji servisa vadītājs paziņo, ka viņš to nedarīšot, jo neprotot un viegli varot saplēst riepu. Pēc tam, bez jebkādiem komentāriem, cits viņa kolēģis disku ar riepu kaut kur aizstiepj un pēc minūtēm 3 atgriežas ar jau nomainītu. Cena- 5 ls. Tagad nedaudz apstājamies un parēķinam-

/Pieņemsim, ka es neprotu noteikt laiku un darbiniekam darba paveikšanai pagāja veselas 5 minūtes. Nekādi čeki/rēķini piedāvāti netika, detaļas un elektrība nebija nepieciešami. tātad- tīri viena cilvēka darbs. /

Tātad- cilvēks uzskata, ka viņa darbs ir vērts latu minūtē jeb 60 ls/h.
Pieņemsim, ka darbinieks nostrādā tikai 8 h dienā (lai gan pieņemu, ka reāli ir vairāk). Tas būtu 60*8=480 ls/dienā.
Mēnesī ir vidēji 22 darbadienas- tātad šis darbinieks sav mēnešalgu iedomājas 10 560 latu apmērā. Neko sev.

Jautrākā daļa tikai sekoja- klients atteicās maksāt vairāk par 3 Ls un servisa darbinieks pēc gariem strīdiem, iztērējot dubultu laiku, noņēma veselo riepu nost un uzlika atpakaļ veco.

Tātad- labāk izvēlamies veikt darbu, ko paši novērtējam uz 10 ls (5 ls*2), nekā mierīgi saņemam 3 ls un priecājamies, ka neesam nosūdzēti VID par čeku/rēķinu neesamību. Absolūts debīlisms. Un kā vispār var pateikt pakalpojuma cenu PĒC tā veikšanas???

Jāpiebilst, ka šajā servisā pārsteigumi notiek ne pirmo reizi, tā, piemēram, ierobežotāja noņemšana manai Vespai pa nepilnu pusgadu bija kļuvusi divreiz dārgāka. Krīze, huh?

Normālos motoservisos ir deklarēts, ka darbs maksā 20 Ls/h (kas būtībā arī ir vājprātīga summa par viena cilvēka darbu, neticu, ka paši darbinieki saņem īpaši vairāk kā 20 ls/dienā), bet vismaz es saņemu rēķinu, kurā uzskatāmi redzu par ko maksāju un tiek maksāti arī nodokļi (kas mani būtībā neuztrauktu, bet labprātāk atdodu naudu nodokļos, nekā maksāju vājprātīgas summas bez jebkādas uzskaites).

————————

Otra situācija- medicīniskā izziņa priekš CSDD.

Nožēlojama formalitāte, kas pirms gadiem diviem vispār nebija nepieciešama (M kategorijas tiesībām).

Vislētāk un ātrāk varēja nokārtot vairākās vietās, bet minimālā summa visur bija 15 Ls. Citur summas svārstījās ap 25-30 Ls, bet ARS man paziņoja, ka jāmaksā katram ārstam atsevišķi un tas maksāšot apmēram 100 Ls.

Joks ir tāds, ka arī šajā gadījumā runa bija par apmēram 10-15 minūšu darbu. Savulaik to aprakstīju šeit , bet reāli, lai iegūtu izziņu bija jāpārbauda redze, skatoties uz plakātu, un jāsaka ārstam, ka nelieto narkotikas u.tml.

Situācija medicīnas nozarē vispār ir kropla, jo vizīte pie ārsta maksā vājprātīgas summas, itsevišķi- ja nav ģimenes ārsta nosūtījums, un- tas negarantē pilnīgi nekādu kvalitāti (tāpat kā servisos, arī slimnīcās mēdzu saskarties ar ārstiem, kas teju nepārvalda latviešu valodu. Tad par ko man vispār maksāt, ja viņš pat kārtīgi nespēj saprast, kāda problēma man ir???).

————————

Es pats bieži vien neciešu tik negatīvus rakstus kā šis, bet es rakstu ar cerību, ka krīze tomēr agrāk vai vēlāk liks mainīt cenu politiku daudzās sfērās.

Laipni lūgti komentāros mani papildināt par pakalpojumiem, kuru cenu tirgum vajadzētu krietni, krietni noregulēt.

Jau Twitterī ap to ņēmos, bet joprojām neizprotu- kāda velna pēc aiz burta ”t” ir izsaukuma zīme?!? Es neesmu dizaina eksperts, bet esmu visai pārliecināts, ka pamatojuma nav.

Normis izteica viedokli, ka runa iet par ālantiem (zivīm). ‘T’ veida ālantiem. Tas jau sāk kaut ko izskaidrot..

Sandis, savukārt: ”pamatojums saucas “LNT”. man šķiet, viņu dizaini pēdējā laikā apzināti ož (līdzīgi kā Ryanair lapa tīšām izskatās lēta).” Arī interesanta teorija, kam pat varētu piekrist.

Vēl es iesāku rakstīt pagaru rakstu par LNT hiperšovu ”Sapņu līgava”, bet nolēmu, ka nav ko sūdu bakstīt. Lai jau.

Tātad- iegādājos jaunu Piaggio Vespa un piepildīju senu sapni, kas šķiet radās ārzemēs lūkojot ģeniālā dizaina rollerus. Man pieder modelis LX 50- ar 50 kubu motoru.

Kāpēc es izvēlējos tieši Vespu? Man bieži jautā, kāpēc nepaņēmu, piemēram, Gilera Runner?

-Izcila kvalitāte. Vespas nāk no Itālijas, nevis no Ķīnas. Ar Vespu braucot tu vari būt pārliecināts, ka neapstāsies pusceļā.
-Ģeniāls dizains. Vespa ir stila ikona, simbols.
-Ilga vēsture. Vespa ir viens no pirmajiem (vai pirmais) no jebkad izlaistajiem motorolleriem. Pirmā Vespa parādījās 1946. gadā.
-Lieliska funkcionalitāte. Par katru sīkumu ir padomāts. Liels bagāžnieks, kurā iet lielā ķivere; slēdzams cimdu nodalījums; izbīdāms āķis pirkumu maisiņiem; āķis, pie bagāžnieka kurā iekārt ķiveri, nebaidoties, ka to nozags; liela benzīna tvertne, pulkstenis uz paneļa. Patīkami sīkumi.
-Materiāls. Virsbūve ir no metāla, nevis plastmasas kā gandrīz visiem motorolleriem.
-Ādas sēdeklis. Rada kvalitatīvu iespaidu.
-Atšķirīgums. Piemēram, pie skolas rindā stāv pieci Gilera Runner (jā, pieci). Man nav ne mazākās vēlmes pievienoties masai. Pa ielu braucot daudzi atskatās (neteikšu gan, ka man tas patīk braucot pa Maskačku.. :D ), laikam arī dzeltenā krāsa dara savu..
-Ērtums- sēdeklis ir nenormāli mīksts, liels un ērts. Vieta ar pietiek, lai gan Vespa pati šķiet maza.
-Milzīgs aksesuāru klāsts- piepirkt var vējstiklus, bagāžniekus, pārvalkus u.t.t.
-Visi plusi, kas vispārīgi ir rolleru īpašniekiem. Mazinās satrēgumu problēma, novietošanas problēma u.t.t.

Tehniskie dati-

-Šobrīd virsū ir ātruma ierobežotājs, iet uz ~50 km stundā. Servisā solījās, ka pēc noņemšanas iešot līdz 85, neticu gan īsti, bet nu- jācer..
-Divu taktu motors.
-Uzrāviens- lielisks. Pilsētā lieti noder.
-8,6 litru benzīnbākas tilpums. Ēd teorētiski 2-3 litrus, bet ar manu braukšanas stilu/pilsētā- vairāk.
-Svars- 96 kg.

Kopsavilkums- lielisks, bet sezonāls braucamais. Kā vienīgo trūkumu varu minēt nenormāli platos (bet funkcionālos) spoguļus, kuri smagi traucē lavierēt sastrēgumos.

/Bilde no tejienes- http://flickr.com/photos/mikee81/2659661629/

Tātad- visbiežāk sanāk iepirkties Rimi, pēdējā laikā- Stirnu ielas hiperveikalā. Rimi ir normālas cenas, normāla kvalitāte un normāla izvēle.
Interesanti, bet dažreiz kaitinoši ir tas, ka katram hiperveikalam ir savi speciālie produkti- piemēram, Stirnu ielā bieži ir lēti un garšigi sagriezti augļi, bet Olympija Rimi- liela izvēle ar izciliem saldajiem par nenormāli zemām cenām. Bet reizēm prasītos, lai šos produktus varētu nopirkt visos Rimi, ja parasti nav ērti braukt līdz Pārdaugavai. Uz mazajiem Rimi parasti neeju.
Plusi- Patīkami, ka pēdējā laikā Rimi ir nenormālas atlaides labiem produktiem.
Svaigi ceptā maize, bulciņas, kūkas, gaļa un salāti ir lieliski.
Ir visādas trauku akcijas u.t.t.

Maxima un Supernetto- šos salikšu vienā kategorijā. Supernetto mēnešus trīs neesmu bijis, nervi netur vecu vecenīšu alkas pēc barankām ar 2 santīmu atlaidi un grūstīšanās.
Viena Xa Maximās diemžēl sanāk ieskriet bieži, tuvu pie skolas un Siguldā tuvu pie mājām, tomēr- izņemot labas atlaides atsevišķiem produktiem (tikko sagrābos čupām Toblerone šokolāžu) neko labu es tur nesaskatu.
Lielās (XX un XXX) Maximas ir jau ciešamākas, bet nesanāk tur bieži iet. Pēdējoreiz ar lielu grozu pilnīgi nejauši iestājos kaut kādā Express kasē, kur uz mani nikni blenza līdz pamanīju savu kļūdu un aizgāju prom.
Abos šajos veikalos nelabprāt iegriežos dēļ pārdevējām. Vienkārši neciešu. Maximā pie skolas, pērkot dienišķos riekstu groziņus, vienmēr jācenšas iestāstīt pārdevējai, ka man viņus vajag atsevišķos maisiņos, bet viņa katrreiz atbild krieviski. Pēdējoreiz izdzirdēju frāzi:”Što takoje ”atseviskos”?” Nu jā. Neciešu.

Tad vēl ir Prisma un Elvi. Prismai nav ne vainas, labu maizi pārdod, sortiments pilnīgi savādāks (daudz somu preču). Elvi ir labs, tikai anormāli dārgs. Dārgāks par Sky un Stockmann noteikti. Pilnīgi noteikti. Saite

Un tomēr- vislabprātāk iepērkos Stockmann vai Sky. Lepni izklausās, bet tā nu tas ir. Vismaz pārdevējas pasaka ”Labdien!” latviešu valodā. Vismaz viss ir svaigs.
Un- piemēram Stockmann pamat produktiem maksimāli ir dažu santīmu starpība ar lētajiem veikaliem, taču vienmēr ir ievērojamas atlaides. Man patīk ņemt nevis ierasto jogurtu, bet kaut kādu it kā dārgu, bet ar milzīgu atlaidi un kvalitatīvu.
Sky ir milzīgs preču sortiments no Vācijas, Stockmann salīdzinoši- no ASV.