Mūžīgi atceros Māra sensenos laikos publicēto bezgalīgo seriālu listi un lakonisko komentāru pie tā: “un pa kuru laiku tu dzīvo?”. Taisnība.

Ir vairāki būtiski iemesli, kāpēc aizraujos ar seriāliem- pirmkārt, ja man ir nedaudz brīva laika, 20 minūšu komēdijseriāls ir vienkāršākais un ne sliktākais veids kā izklaidēties. Otrs būtisks iemesls ir tas, ka, vismaz manā uztverē, lieliski komēdijseriāli ir daudz biežāk sastopami kā smieklīgas un gaumīgas komēdijfilmas. Pēdējos gados tapušas labas komēdijas ir ļoti maz, vismaz man zināmas.

Jebkurā gadījumā- ir seriāli ar kuriem es vēlos padalīties, jo tie ir nenoliedzami lieliski. Šajā ierakstā sākšu ar tiem iepazīstināt.

That 70’s Show

Ļoti ilgi šis bija seriāls, ko saucu par visu laiku mīļāko. 20 minūšu formāts, 8 sezonas, pats vēl neesmu noskatījies divas.

Argumentācija, kāpēc man seriāls tik ļoti patīk- pirms The Office atklāšanas šis bija vienīgais seriāls, ko vienatnē skatoties nevaldāmi smējos.

Sižets īsumā- 6 spilgtu, dažādu jauniešu ikdiena 70tajos gados. Viņiem apkārt draugi, radi un dažādas ļoti smieklīgas situācijas.

Seriāls tika sākts filmēt 1998. gadā (līdz pat 2006.), pāris no galvenajiem aktieriem tagad ir ļoti/samērā populāri (Eštons Kačers, Mila Kunis).

Latvijā seriāls, manuprāt, nekad nav rādīts un ir visai mazpopulārs. Ar iegādi ‘internetveikalos’ var būt problēmas, līdz ar nelielo popularitāti tas ir pieejams visai ilgi gaidot un sliktā kvalitātē. Bet- vienalga ģeniāli.

IMDB (8,5/10)

Arrested Development

Šo seriālu atklāju pilnīgi nejauši- ieraugot IMDB visu laiku labāko seriālu TOP 5 relatīvi svaigu komēdijseriālu, radās neviltota interese.Seriāls pilnībā attaisnoja uz to liktās cerības un ir tiešām lielisks.

Seriālam ir 3 sezonas un 20 minūšu formāts. Esmu noskatījies tikai 1. sezonu, bet nākamās esot vēl labākas.

Situācijkomēdija par dīvainu un bagātu ģimeni, kuras vienīgie normālie locekļi- tēvs un dēls ir spiesti samierināties ar saviem radiniekiem.

IMDB (9,7/10)

Trust Me

Baudāms seriāls par reklāmas nozares ikdienu. Dēļ zemiem reitingiem, tas tika pārtraukts pēc pirmās sezonas. Atšķirībā no populārā Mad Men, kas arī ir aktuāls reklāmistiem, Trust Me ir par mūsdienām un vismaz šķietami pietuvināts reālajai nozares ikdienai.

Arī ar šī seriāla ‘iegādi’ dēļ relatīvi zemās popularitātes var būt problēmas.

IMDB (7,4/10)

Darbs padarīts tiešām kvalitatīvi, ar apskati un ielādes ātrumu arī nav problēmu.

Jābilst, ka foto ir uzņemts nevis koncertā, bet gan ģenerālmēģinājumā.

Tiešais links uz attēlu.

Atradu arī pats sevi- te

Grooveshark ir pārāk labs serviss, lai tas tiktu nepelnīti aizmirsts. Tas piedāvā daudz labāku funkcionalitāti kā last.fm, turklāt visas galvenās funkcijas ir pieejamas bez maksas, atšķirībā no last.fm.

Grooveshark ir pieejams milzīgs klāsts mūzikas, turklāt visas pamatfunkcijas ir pieejamas pat nereģistrētiem lietotājiem. Serviss ir vizuāli patīkams, ērts un funkcionāls. Dziesmas var brīvi pārtīt uz priekšu un atpakaļu, kārtot playlistos, mainīt to secību ar vienkāršu drag and drop. Mūzikai rādās albumu vāciņi, ir iespējams klausīties citu lietotāju izveidotos playlistus.

Tāpat var pievienot favorītdziesmas un arī pats augšupielādēt mūziku, ja kaut kas tomēr nav pieejams Grooveshark. Saglabājās arī klausīto dziesmu vēsture, Grooveshark piedāvā arī iegriežoties lapā turpināt klausīties jau iepriekš klausīto mūziku.

Grooveshark ir arī radio funkcija, kad atkarībā no izvēlētās mūzikas un to novērtējuma patīk/nepatīk, automātiski tiek atskaņotas atbilstošas nākamās dziesmas.

Neesmu pētījis kā ir ar servisa būšanu legālam, bet katrā ziņā Grooveshark ļauj izmantot savu servisu jebkur, ne tikai ASV, atšķirībā no Pandora un analogiem.

Pieejama arī samērā lēta VIP versija- bez reklāmām, ar dažādām pievienotām funkcionalitātēm, piemēram, mūzikas scrobblošanu uz last.fm, Desktop aplikāciju un citiem labumiem. Cena- 3$ mēnesī vai 30$ gadā.

Grooveshark ir arī ļoti ērta, funkcionāla un smuka mobilā versija, kas pieejama uz Android un Palm, kā arī atlauztiem Iphone un Blackberry telefoniem. Vakar testēju uz Iphone 2G, strīms gāja visai raiti, bet brīžiem tomēr bija gļuki, kad tiku mests ārā no aplikācijas.

Kopumā- lielisks, ērts un bezmaksas serviss, ko prieks lietot.

Projektā tiek apkopoti tikai veikali, kas veic piegādes uz Latviju.

Pievienoto veikalu ir maz, bet idejiski- vēlos attīstīt kvalitāti, nevis kvantitāti. Visi pagaidām pievienotie veikali ir patiešām noderīgi un domāju, ka daļa no tiem noteikti nav plaši zināmi.

Ārzemju internetveikali

Komentāros varat padalīties ar internetveikaliem, kas jums bijuši noderīgi un, ko iesakat pievienot katalogam.

Šādos gadījumos, manuprāt, daudz izdevīgāk ir nevis kredītu notriekt vai neizmantot, bet gan pārvērst reālā naudā- par kuru var iegādāties pienu, maizi vai jebko vērtīgāku par virtuāliem pakalpojumiem.

Metode vienkārša, bet nepopulāra.

1. Reģistrējamies face.lv. Jā, tajā pašā bērnu iepazīšanās portālā.
2. Dodamies iegādāties face.lv virtuālo naudu- SOLus. Ir divu veidu SMS- viens par 95 santīmiem, kas iegādās 8,5 SOLus. Otrs par 35 santīmiem, kas nopirks 3 SOLus.
3. Ja ir lielāka naudas summa- apbruņojamies ar pacietību, jo jasūta daudz SMS. Mēneša limits no viena telefona numura ir 50 lati.
4. Dodamies uz sadaļu, kur face.lv virtuālo naudu var samainīt atpakaļ latos.
Summa, ko iegūsi ir apmēram puse no summas, kas bijusi priekšapmaksas kartes kontā. Attiecīgi- ja ir Zelta Zivtiņas kredīts 50 Ls, pārskaitījumā saņemsi aptuveni 25 Ls.
5. Aizpildam visas ailes, proti- vārds, uzvārds, konta numurs, banka, summa. Jārēķinās, ka 10% aizies par pakalpojumu, attiecīgi, ja face.lv kontā ir 10 Ls, ailē Summa jāraksta 9 Ls.
6. Šobrīd norādīts, ka samaksa tiek izdarīta 20 dienu laikā. Pieņemu, ka tas ir ar lielu rezervi, jo agrāk process aizņēma pāris dienas.

Piemērs- vakar konvertēju ~33 neizmantojamus latus 15 reālos latos.


Savulaik tīri eksperimentālos nolūkos šādi spekulēju un pieļauju, ka tas citos veidos izdarāms arī tagad. Shēma vienkārša- bija akcija, kuras laikā varēja samainīt savu SIM karti pret, šķiet, Amigo sākumkomplektu. Radot operatoram krietni lielākus zaudējumus par savu peļņu, bija iespējams gūt dažus latus, protams, atkarībā no slinkuma pakāpes- arī vairāk.

Vēl viens pielietojums- šādi var uzturēt telefonu saņemšanas režīmā par velti vai pat nopelnot. Piemēram, BiFri piedāvā santīmu par katru ienākošā zvana minūti no Tele2 vai LMT.

Iespējas manipulēt ir bezgalīgas, kaut gan runa ir par kapeikām. Piemēram, Tele2 Meteorīts par 4 latiem piedāvā 500 sarunu minūtes uz visiem tīkliem. Zvanot uz BiFri numuru, iespējams atgūt 5 ls kredītu priekš BiFri, saglabājot 1500 sarunu minūtes Tele2 tīklā. Un tā tālāk. Attiecīgi, ja ir vēlme, noteikti ir iespēja sevi nodrošināt ar sarunām bez maksas.

/Izņēmu rindkopu teksta ārā, jo manis minētais bija nepatiess. Zelta Zivtiņa, ko lietoju kā piemēru, nemaz nepiedāvā zvanus uz paaugstinātas maksas, piemēram, 900* numuriem. Par citām priekšapmaksas kartēm nezinu./

P.S. Es esmu visai pārliecināts, ka operatoriem rakstā aprakstītais ļoti nepatīk, jo spēj radīt reālus zaudējumus. Tomēr- šī iespēja pastāv jau gadiem un arī bez tās ir varianti (tiesa, sarežģītāki) kā virtuālo naudu pārvērst reālā.

Visinteresantākais, ka vismaz no malas skatoties- spēlīte ir megaprimitīva un es neredzu šķēršļus, lai tādu nevarētu izstrādāt viens vai daži cilvēki. Visa pamatā ir vienkārša, skaisti realizēta ideja un cena, kuru patiešām nav žēl maksāt.
Visa spēle ir viens garš līmenis, ir iespējams nomainīt līmeņu vizuālo izskatu, ērti ir ieintegrētas iespējas sacensties ar draugiem vai publicēt rezultātu Twitter/Facebook.
Vēl interesanti, ka Doodle Jump pamatideja nav oriģināla- ir padarīta vizuāli pievilcīgāka un aizraujošāka spēlīte PapiJump.

Ņemot vērā, ka spēle veiksmīgi tiek pārdota jau vairāk kā gadu un drīzumā tiks izlaista Ipad versija, kas būs arī dārgāka- neizskatās, ka izstrādātāju naudas plūsma tuvākajā laikā varētu apsīkt.
Tiem pašiem izstrādātājiem ir vēl kaudzīte aplikāciju, bet starp tām neko ievērības cienīgu neredzu.

Lai labāk saprastu par ko ir runa- variet paskatīties gameplay.

Papildus- Videointervija ar izstrādātāju.

Iphone/Ipod Touch/Ipad galvenā priekšrocība slēpjas aplikācijās. Vakar lasīju Lietišķajā Dienā viena no jaunajiem Sony Ericsson modeļu apskatiem, kurā tas tika ļoti slavēts un apskatnieks norādīja, ka SE neatpaliekot no Iphone, dēļ tā, ka arī Android ir liela aplikāciju izvēle. Ieinteresēts par šo spriedumu, apmeklēju Android Market un.. nu jā. Tieši tas pats ir ar Symbian telefoniem u.tml. Atrodiet normālu, ātru, ērtu, skaisti strādājošu bezmaksas Twitter klientu priekš megapopulārā Nokia 5800 vai kāda no tā līdziniekiem.

Tieši tāpat neviens planšetdators vismaz tuvākajā nākotnē nespēs nodrošināt šādas kvalitātes un baudījuma aplikāciju darbību (links uz Ipad aplikāciju piemēriem, atveram kaut pirmo video). Un nav tā, ka skaisti, ātri un kvalitatīvi strādātu tikai dažas reklāmaplikācijas, Itunes veikalā šobrīd ir 188,386 aplikāciju (Iphone/Ipod Touch pārsvarā) no kurām vismaz pāris tūkstoši pilnīgi noteikti ir lieliskas gan funkcionālā, gan vizuālā ziņā. Un nekādi analogi ar Windows 7/Android/ dajebkādu operētājsistēmu nespēj nodrošināt līdzvērtīgu funkcionalitāti- vismaz lietojamības ziņā (pats pirms neilga laika pie Kristapa rakstīju par HP Slate.

Līdz Mac datoram vēl nesniedzos, bet domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Nesen runāju ar vienu no Mac lietotājiem, kas stāstīja, ka nomainījis datoru ar Windows pret divreiz mazjaudīgāku Mac. Rezultātā ieguvis divreiz ātrāk strādājošu datoru.

Rīgas video- pieņemu, ka aktīvie interneta lietotāji šo jau būs redzējuši, bet video ir patiešām fantastisks un ir lielisks piemērs tam kā viens cilvēks ar savu uzņēmību spēj izveidot daudz efektīvāku un vizuāli skaistāku klipu kā n-tie par nemazām naudām veidotie Latvijas/Rīgas reklāmklipi. Katrā ziņā vismaz manī video pamodina zināmu mīlestību pret vidi, kurā dzīvoju.

Video 720p kvalitātē, zemākā neiesaku skatīties.

.

.

.

Par blogu- daudzi brīnās par ilgstošiem klusuma periodiem un tas, domājams, slikti ietekmē gan apmeklētāju skaitu, gan lojalitāti. Galvenā problēma ir neizpildāmas kvalitātes prasības pašam pret sevi. Es vairs nespēju ievietot ierakstu, kas sevī ietvertu tikai YouTube video, es nespēju rakstīt par tēmām, kurās nejūtos kompetents, es nespēju rakstīt par tēmu, kas jau iztirzāta 10 citos blogos.

Papildus tam nāk citi faktori kā slinkums un laika trūkums. Vēl ir arī citi gadījumi, piemēram- pēc vairāku Twitter lietotāju lūguma sāku veidot rakstu par situāciju Latvijas hiphopā- kas ir labs, kas nav utt. Iesāku rakstīt rakstu, pēc zināma laika aptvēru, ka esmu sarakstījis milzīgu informācijas apjomu un, ka raksts sanāks nepieklājīgi garš un nepateiks neko, turklāt būs pagalam subjektīvs. Varianti bija: publicēt draņķīgu rakstu, kas jau, būdams nepilnīgs, bija par garu lasītājam; veidot veselu rakstu sēriju vai pat atsevišķu resursu. Un šajā brīdī aptvēru savas kompetences trūkumu, t.i.- lai cik ilgi es neklausītos latviešu hiphopu un cik labi arī to nepārzinātu, es nevaru savu subjektīvo viedokli pasniegt kā absolūtu patiesību, turklāt pietiekamu informāciju īsti nav iespējams ietvert ne vienā rakstā, ne rakstu sērijā.

Tas, kas paliek pāri pēc šīs filtrācijas, pārsvarā tiek reducēts līdz 140 zīmēm un nonāk manā Twitter kontā, kurā es arī pēdējā laikā izturos ar daudz lielāku cieņu pret lasītājiem kā iepriekš- t.i. cenšos netvītot par to, ka man sāp galva vai dodos pusdienās (protams, bieži arī grēkoju). Twitter ziņu auditorija manā gadījumā parasti ir arī lielāka kā bloga ierakstiem.

/Jāpiebilst, ka arī šis ieraksts man pašam sevišķi nepatīk, bet tomēr vēlējos nedaudz izskaidrot lietas. Katrai no trim tēmām pa ierakstam veltīt nevēlējos, tāpēc vismaz sapludināju tēmas vienā.

Pirmkārt, piedāvājums un cena ir lieliski. Viss vienkārši- virtulis bez pildījuma par 25 santīmiem, virtulis ar pildījumu- 45. Izvēle liela un atgādina amerikāņu filmās redzēto- dažnedažādu krāsu un garšu virtuļi ar dīvainiem nosaukumiem, piemēram, Šreka virtulis ar pistācijām utt.
Kvalitāte- lieliska. No virtuļiem netek eļļa, bet tie ir ļoti garšīgi.
Parunāju ar džeku no firmas, kas viņiem piegādā kafiju, lūdza pateikt, ka kafija esot ļoti, ļoti laba. Nenotestēju, bet ticēšu uz vārda.

Otrkārt un galvenokārt- vieta rada nenormālu mājīguma sajūtu. Bildēs to ir iespējams novērtēt. Milzīgs dīvāns ar milzīgu spilvenu daudzumu, laipns personāls, malā grāmatplaukts ar svaigiem žurnāliem un pāris grāmatām. Paši virtuļi tiek pasniegti pītos grozos, līdzņemšanai- kartona kastēs.

Treškārt- patīkami sīkumi. Bezmaksas Wi-Fi, priekš manis- lieliska atrašanās vieta utt.

Papļāpājot ar pārdevējām noskaidrojās, ka The Donuts atvēries vakardien (25.03.). Visu laiku bija neliela rinda, apmeklētāju netrūka, vēlāk uzradās operators, kas filmēja notiekošo. Domājams, ka The Donuts būs veiksmes stāsts, prieks, ka šajos laikos cilvēkiem ir uzņēmība radīt tik lieliskā kvalitātē lietas.

The Donats atrodas Valdemāra ielā 18. Darba laiku nezinu, bet, ja uzzināšu- atjaunošu rakstu. Uz čeka pamanīju, ka viņiem ir arī mājaslapa- pagaidām gan nav sevišķi informatīva.

P.S. Mani pašu nedaudz biedē tas, cik lielu sajūsmu manī ir izraisījusi viruļu ēstuve, bet- patiešām iesaku apmeklēt. Lasot tekstu un skatoties uz bildēm var nerasties pilnīgs iespaids.

P.S.S. Rakstā aizmirsu pieminēt- bez virtuļiem nopērkami arī brownies, šķiet arī mafini. Arī kaut kas, kas ēdienkartē maksāja nedaudz virs lata un bija ar gaļu/sieru, tā ka domājams- var arī apēst ko nedaudz nopietnāku.

Manā uztverē galvenā problēma ar autortiesībām ir tā, ka ir absolūti neiespējami noteikt robežu, kad tās sākās un beidzās.
-Es, svilpodams Prāta Vētras dziesmu, eju pa ielu un tieku nofilmēts, video parādās YouTube. Pārkāpums?
-Es šo pašu Prāta Vētras dziesmu nodziedu, pats spēlēdams ģitāru un ielieku video YouTube. Pārkāpums?
-Paša iedziedāto Prāta Vētras video es embedoju iekš bloga, kur blakus atrodas AdSense reklāmas un es no tā iegūstu peļņu. Pārkāpums?
-Pašas Prāta Vētras izpildītās dziesmas es, izmantojot YouTube jau esošus video, salieku lapā, kas pilna ar klipiem/reklāmām ar mērķi gūt peļņu. Pārkāpums?

Šādi varētu apskatīt ļoti daudzus un dažādus piemērus. Vai aizdot DVD filmu draugam ir pārkāpums? Vai aizdot DVD filmu 20 draugiem ir pārkāpums? Vai nokopēt avīzes rakstu un izdāļāt vairākiem cilvēkiem ir pārkāpums? Vai uztaisīt un publicēt ekrānšāviņu filmai ir pārkāpums? Vai kasetē/diskā/vienalga kur ierakstīt radio raidījumu ir pārkāpums? Vai ierakstīt TV pārraidītu filmu un vēl aizdot to draugiem ir pārkāpums?

Autortiesību jēdziens ir tik ļoti abstrakts un grūti definējams, ka es nesaredzu normālu veidu kā to kontrolēt.

Autortiesību aizstāvjiem patīk spēlēties ar jēdzienu “zagšana”, kad tiek runāts par ar autortiesībām aizsargātu materiālu lejuplādēšanu. Tā nav zagšana, tā ir kopēšana. Ja būtu iespējams klonēt maizes kukuli, vai tas netiktu darīts? Vai tā būtu zagšana?

Viedokļi?

Artūru Medni, kura ēna es biju, es pazīstu jau visai ilgi, dažādos laika posmos esmu gan piedalījies viņa veidotajā podkāstā kā viesis, apmeklējis daudzus viņa rīkotus pasākumus un vienubrīd, sensenos laikos, pat gandrīz nonācis darbaņēmēja statusā Jaffā. Tādejādi, vismaz man Ēnu diena bija vēl patīkamāka, jo zināju ar ko saskaršos.

Lai arī vēl mācos vidusskolā, sociālos medijus izmantoju relatīvi ilgi un zinu ar ko rēķināties interneta komunikācijā- blogs man tādā vai citādā paskatā ir jau vairāk kā divus gadus, Twitter konts- gandrīz divus un konti sociālajos tīklos- vēl daudz ilgāk.

Darbs mediju aģentūrā patiesībā izrādījās tieši tāds kā es iedomājos- dinamisks, interesants un radošs darbs ar ļoti lieliem tempiem, darba apjomiem un atbildību. Būtībā- tieši tas ir tas, ko es sagaidu no potenciālā darba un, vismaz pēc vienā darba dienā redzētā, es joprojām domāju savu nākotni saistīt ar darbību reklāmas/mediju/mārketinga nozarēs.

Visai interesanti pēc pāris sarunām bija secināt, ka Inspired kontā ir daudz vairāk redzētu reklāmas risinājumu kā es biju iedomājies. No reklāmas skatītāja viedokļa- es neredzu kāda aģentūra stāv zem katra projekta un bija interesanti uzzināt par Inspired Digital paveikto, viņu veikumā ir tiešām iespaidīgi projekti.

Vēl viena atziņa, kuru nostiprināju- darbs mediju aģentūrā ir krietni aizraujošāks un ar lielākām attīstības iespējām, nekā darbs kāda konkrēta uzņēmuma labā, jo klienti nemitīgi mainās un ir dažādība. Tai pat laikā tā ir stabilitāte, jo neesi atkarīgs no uzņēmuma veiksmēm/neveiksmēm.

Es apbrīnoju to, kā ir iespējams atrast laiku visam tam, ko Artūrs ikdienā dara (sākot ar visu, kas saistīts ar Inspired, beidzot ar pasākumu plānošanu un DJošanu). Es ar saviem relatīvi nelielajiem darāmā apjomiem un visai rūpīgu plānošanu bieži nonāku pie absolūta laika deficīta, bet Artūrs pamanās visu veiksmīgi apvienot.
No otras puses- tempi arī ir milzīgi, es visas dienas laikā, šķiet, neredzēju, ka Artūrs mierīgi ietu- nemitīgi kaut kas tiek kavēts vai ir akūti jādara, tādēļ burtiski jāskrien.

Ginta no Inspired norādīja, lai droši kritizēju- lielos vilcienos es patiešām neredzu, ko kritizēt. Iespējams, es varētu piesieties pie dažādām neprecizitātēm sarunās ar klientiem, bet pieņemu, ka tā tam jābūt. Detaļas iestāstīt cilvēkam, kurš nepārzin šo jomu, būtu vēl krietni sarežģītāk. Kā piemērs- apgalvot, ka “lūk, man ir 1000 Twitter sekotāju, līdz ar to katru manu ziņu izlasa 1000 cilvēki” ir vairāk kā neprecīzi. Ja runājam par šo piemēru- ir grūti aplēst reālo katra tvīta auditoriju, bet, kā jau minēju savā rakstā par Twitter attīstību un tendencēm, tie, atkarībā no laika un, protams, Twitter konta, ir daži desmiti procentu no sekotāju daudzuma.

Man palika ļoti daudz neatbildētu (t.i.- neuzdotu) jautājumu, bet es guvu ļoti konkrētu, reālu un neuzspēlētu priekšstatu par darbu Inspired. Iespaidu ir daudz vairāk kā es šeit uzskaitu, es novērtēju gan interesantās tikšanās ar klientiem, gan darba apstākļus, gan lielisko kolektīvu, bet pieņemu, ka to visu nebūtu jēgas smalkāk aprakstīt.

Liels paldies Inspired, īpaši Artūram, Igoram un Gintai. Bija prieks pie jums viesoties un ceru uz turpmāku sadarbību! :]