Par to, kādēļ es neplānoju mācīties augstskolā

1
Par to, kādēļ es neplānoju mācīties augstskolā

Es ļoti labi apzinos, ka šis ir visnotaļ neparasts lēmums un daudzos var raisīt izbrīnu vai nepatiku. Tomēr šī ir ļoti pārdomāta izvēle, pie kuras es esmu nonācis daudzu gadu laikā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka to nenožēlošu.

Mani interesē reklāma, komunikācija un mārketings, un es nebūt necenšos apgalvot, ka ķirurgam būtu jāmācās no YouTube video vai tiesnesim no Wikipedia. Es neapgalvoju, ka augstskola ir slikta vai nevajadzīga, bet es uzskatu, ka ir muļķīgi pieņemt, ka augstskola ir zināšanu vai labas dzīves garants.

Iemesli, kādēļ es nestudēšu:

– Man ir apnicis nomest zemē laiku

Es esmu paspējis veltīt jau 12 gadus, lai pārliecinātos par Latvijas izglītības sistēmas greizumu. Kā jau to esmu apgalvojis, es uzskatu, ka vidusskolā neesmu iemācījies teju nekā praktiski pielietojama un noderīga, tā vietā pavadot laiku veidojot plastilīna dzīvniekus, taisot .gif animācijas Paint, mācoties visas pasaules valstu galvaspilsētas no galvas un cenšoties kaut nedaudz iebraukt trigonometrijā. Un man ir apnicis.

Var bārstīties ar demagoģiskiem iemesliem par to, ka skola “iemāca domāt, trenē atmiņu vai ļauj paplašināt redzes loku”. Bullshit. Lai to darītu, nav jāmācās telefongrāmata no galvas vai kvantu fizika. Prāta spējas var visnotaļ lieliski attīstīt arī, stimulējot radošumu un mācot noderīgas lietas. Vai vismaz pasniedzot šķietami garlaicīgas lietas no interesanta skatpunkta (šis īpaši attiecas uz eksaktajiem priekšmetiem).

Tāpat ir visai milzīga atšķiriba starp teoriju un praksi, ja runājam par mācību procesu. Zināšanas, kas būtu jāiegūst un zināšanas, kas tiek iegūtas, ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Es mācos vācu valodu gadus piecus, bet manas zināšanas tajā nav tādas, lai es spētu CV ierakstīt kaut pamatlīmeni – es melotu. Franču valodu es mācos 3 gadus un situācija ir tieši tāda pati. Es ļoti labi apzinos, ka tā lielā mērā ir manis paša vaina, tomēr ticu, ka, ja būtu ieinteresēts šo valodu mācības, es neilgā laikā iemācītos daudz vairāk.

Manā subjektīvajā uztverē skola ir robotu rūpnīca.

Iesaku izlasīt Seta Godina bezmaksas grāmatu “Stop Stealing Dreams“, visnotaļ noderīgi.

Pilnai laimei vēl der noskatīties Kena Robinsona TED lekciju “Do schools kill creativity?“, kā arī tā paša Kena Robinsona Changing Education Paradigms.

– Izglītības kvalitāte Latvijas augstskolās

Pēdējo gadu laikā es apzināti esmu apzināti runājis ar desmitiem esošo un bijušo studentu, lai uzzinātu, cik noderīgas ir studijas, ko viņi ir iemācījušies un, vai viņiem patīk tas, ko viņi dara.

Viedokļi ir visnotaļ atšķirīgi – ir cilvēki, kas man ir tiešā tekstā pateikuši “Nestudē, tas nav tā vērts”, bet netrūkst arī zvērinātu izglītības aizstāvju.

Kamēr Ventspils augstskola sevi promotēs ar urliska paskata džeku, kas apskāvis plīša pīli, bet SPPA aicinās mācīties pie viņiem reklāmu ar baneri, kas veidots MS Word, izmantojot attēlu, kas iegūts gūglējot “smiling woman” – es turpināšu ar skepsi izturēties pret augstskolām.

– Studiju programmas neatbilst manām vēlmēm

Es neredzu, kur Rīgā studēt reklāmu. Varbūt vēl komunikāciju, trendīgo “multimediju mākslu/komunikāciju” un vēl šo to, bet arī šīs programmas mani nevilina.

Runājot ar studentiem un absolventiem, kā arī pats paskatoties augstskolu vides dzīvē, man nav nekāda kārdinājuma turp doties. Sūdzības par sausu teoriju, bezjēdzīgiem milzu apjoma konspektiem un tā tālāk.

Te vietā ir Ērika Stendzenieka citāts no intervijas Playboy:

“Ja es dotos studēt, es studētu komunikāciju Vidzemes augstskolā, par kuru esmu dzirdējis tikai labākās atsauksmes. Bet – tā ir Valmiera un tie ir 4 gadi. Un tā ir paliela mācību maksa.

Man nav nekādu pretenziju pret Valmieru, bet darba iespējas tur varētu būt visai ierobežotas. Četrus gadus dzīvot uz kakla vecākiem + vēl sliktākajā gadījumā ņemt studiju kredītu es nevēlos. Galīgi nevēlos.”

– Milzīgs laika patēriņš

Lai gan saredzu savu nākotni reklāmā un digitālajā mārketingā, manas intereses ar to neaprobežojas. Ir desmitiem lietu, ko es vēlos apgūt vismaz elementārā līmenī, sākot no webdizaina, affiliate mārketinga, SEO optimizācijas, foto un video uzņemšanas un apstrādes, elementāras programmēšanas, un beidzot ar vēlmi izkopt savu rakstības stilu, pagatavot garšīgus ēdienus un iepazīties ar daiļliteratūras klasiku.

Es gribu sarunvalodas līmenī iemācīties pāris valodas, paceļot pa pasauli un izlasīt desmitiem un simtiem komunikācijas un mārketinga grāmatu.

Ja es došos studēt un turpināšu strādāt, man tam nebūs laika. Vai nu es studēšu ķeksīša pēc, kā to dara ļoti daudzi man pazīstami cilvēki (nē, paldies), vai nu nespēšu pilnvērtīgi darīt visu. Man ir gājis pietiekami grūti jau pēdējos divos gados, cenšoties savienot mācības vidusskolā ar darbu. Nav viegli mosties 7:00 no rīta un atgriezties mājās pēc 21:00.

Es nevēlos to milzīgo bezjēdzīgi patērētā laika daudzumu, es nevēlos to stresu un negulētās naktis, un es nevēlos to visu darīt ķeksīša pēc. Man tas nav vajadzīgs.

– Milzīgs naudas patēriņš

Četru gadu laikā tikai studijām aizietu tuvu 6000 Ls, neskaitot dzīvošanu un mācību materiālus utt.

Rupji rēķinot, mēnesī tas ir 150 Ls mēnesī par studiju maksu un vēl vismaz tikpat dzīvošanai. Plus, zaudētā peļņa, pateicoties tam, ka četrus gadus (4 gadi manā uztverē ir milzīgs laika posms) nav iespējams absolūti pilnvērtīgi strādāt.

Ar ietaupīto naudu ir iespējams darīt visai daudz. Iegādāties simtiem grāmatu, mēnešiem ceļot pa pasauli (HelpX), iziet DJ un/vai foto kursus, iegādāties tehniku, iziet dažādas maksas apmācības internetā (Lynda) utt. utjp.

No kā man būs lielāks ieguvums – izmocīta papīra gabala vai reālām zināšanām un pieredzes?

– Laiki ir mainījušies, papīram vairs nav nozīmes

Es ar visnotaļ lielu skepsi uztveru argumentu: “Nu jā, bet kaut kādu papīru jau vajag, kur tad ņem darbā bez papīra?” Bullshit.

Es ticu, ka šādi darba devēji eksistē lielā skaitā, bet nevēlos ticēt, ka domājošs darba devējs izvēlēsies augstskolas diplomu reālu zināšanu, pieredzes un prasmju vietā. Ja izvēlēsies, šaubos, ka vēlētos pavadīt savu laiku pie šāda darba devēja.

Man apkārt ir ļoti daudz spilgtu piemēru – cilvēku, kuri ir sasnieguši daudz, pametot augstskolu vai pat neuzsākot tajā mācības. Es nedomāju, ka labākie un darba tirgū vērtīgākie programmētāji vai dizaineri ir tie, kas cītīgi sēdējuši augstskolas skolā. Tieši otrādi – labākie ir tie, kas caurām naktīm urbušies cauri koda rindām un nemitīgi mācījušies ko jaunu.

– Laiki ir mainījušies, internets piedāvā bezgalīgi daudz iespēju

Mēs dzīvojam interneta laikmetā, kad atbilde uz jebkuru jautājumu ir sekunžu attālumā. Teju jebko ir iespējams iemācīties pašmācībā, mums ir nelimitēta piekļuve bezgalīgam daudzumam informācijas. Iemācīties spēlēt bandžo, rakstīt JavaScript kodu vai salabot velosipēdu ir vieglāk, kā tas ir bijis jebkad. Un tas ir jānovērtē. Pirms 5 vai 10 gadiem (kad neeksistēja Google vai YouTube) spēles laukums izskatījās daudz savādāk – iedomājieties, kas notiks nākotnē.

Akadēmiskā vide, protams, nespēj tik strauji mainīties līdzi, jo zināšanas strauji noveco. Pasniedzēji mēdz nezināt, kas ir infografiks, tviteris vai pat RSS. Vai tieši otrādi – māca par RSS kā par ko jaunu un noderīgu.

Agrāk augstskolu vide bija krietni vērtīgāka, jo pieeja informācijai bija limitēta. Laiki ir mainījušies.

Tāpat internets ļauj strādāt no jebkuras pasaules vietas. Es spēju iedomāties ne vienu vien veidu, kā, vismaz teorētiski, varētu sevi nodrošināt ar portatīvo datoru sēžot jebkurā pasaules vietā, kurā ir pieejams normāla ātruma internets. Interneta laikmetā nav starpības, vai portatīvais dators tavās rokās atrodas Pļavnieku blokmājā, centra kafejnīcā vai Portugāles pludmalē.

– Iespēja jebkurā brīdī sākt

Tā gan būtu baltā karoga vicināšana, bet vissliktākajā gadījumā, ja Dzīve mani ļoti aplauzīs, es sākšu studēt pēc gada. Vai diviem. Vai desmit. Nekas daudz jau nebūs mainījies, bet šādā gadījumā varbūt iestāšos ar citu attieksmi, nevis to milzu skepsi, kas manī ir patlaban.

Ja palikšu Latvijā, es nopietni apsvēršu domu iziet foto skolu (pusotrs gads). Varbūt, kā jau minēju, iziet DJ kursus, lai iemācītos rīkoties ar audio tehniku. Varbūt vēl kādus kursus. Katrā ziņā, man būs nauda un laiks, lai to vajadzības gadījumā darītu.

– Manī mīt milzīga vēlme mācīties un izglītoties

Es apzinos, ka tas varbūt izklausās ironiski, bet tā tiešām ir. Vienkārši – ar izglītošanos es saprotu pavisam citas lietas, nevis akadēmisko izglītību.

TED lekciju skatīšanās, reklāmas un komunikācijas grāmatu lasīšana, jaunu prasmju apgūšana, nozares blogu un portālu lasīšana, konferenču un semināru apmeklēšana, dalība workshopos un braucieni uz ārzemēm, kvalitatīvu preses izdevumu lasīšana utt. utjp.

Šim blogam sānu izvēlnē ir sadaļa “Grāmatas” – tur es (bez vērtējumiem vai komentāriem) apkopoju izlasītās grāmatas. Man šķiet, ka tā es nedaudz vairāk sevi motivēšu – ja grāmatu saraksts mēnešiem paliks nemainīgs, tas būs redzams publiski.

Man noteikti netrūks, ko darīt.

-Atrunas

Es ļoti labi apzinos savu tieksmi pārspīlēt un jaunības maksimālismu. Protams, augstskola ir noderīga iestāde un, ja man būtu bezgalīgs laika un naudas apjoms, es labprāt pabeigtu kaut 5 augstskolas (es īstenībā tiešām varētu atrast n-tās specialitātes, ko vēlētos studēt – sākot no filosofijas un psiholoģijas, beidzot ar žurnālistiku un ekonomiku).

Galvenie atslēgvārdi, kāpēc nē – laiks, nauda, kvalitāte. Un daudzas zudušas iespējas.

Es apzinos arī, ka daļa manu ideju šķitīs radikālas vai utopiskas. Galvenais šī raksta mērķis – pateikt, ka es ļoti labi apzinos, ko es daru. Es rēķinos ar sekām. Un es ticu, ka sekas būs lieliskas.

P.S. Ilgi svārstījos, bet komentāri šim ierakstam ir slēgti. Ja vēlaties man kaut ko pateikt, sakiet dzīvē. Paldies par uzmanību.

P.P.S. Es nezinu, vai šo ierakstu būtu publicējis, bet pēc Dienas raksta palika sajūta, ka daudz kas ir palicis nepateikts. Gan Dienas raksts, gan šis bloga ieraksts, galvenokārt, kalpos kā lielisks atskaites punkts, uz kuru varēšu atskatīties pēc pieciem vai divdesmit gadiem.

P.P.P.S. Patiesībā man būtu vēl daudz sakāma, bet šis raksts jau tāpat ir pārlieku apjomīgs. Es centos būt kaut cik objektīvs, bet atklāts reizē. Ja Tu esi nonācis šajā rakstā tik tālu – paldies! Es to novērtēju.

  1. 2,5 gadi, ko nodeldēju augstskolā jau vairāk kā 30 gadu vecumā mācoties ekonomiku, bija zemē nomests laiks un līdzekļi, izņemot vienu lietu – lekcijas par mārketingu, ko lasīja viena aizrautīga kundze. Visādi citādi jā – grāmatas. TEDi, coursera ir tavi draugi un zināšanu ziņā sniegs daudz vairāk. Bet neaizmirsti vienu būtisku lietu – tas ir networkings, jeb saite ar cilvēkiem, ar kuriem esi kopā pabijis kādās grūtībās (piem. garlaicīgās lekcijās vai eksāmenos). Tieši augstskolu kursabiedri lielākoties ir tie, caur kuriem tu dabūsi kontaktus, pasūtījumus, klientus. Tie būs tie, ar kuriem tu iedzersi alu, vai aizbrauksi uz konci vai festivālu. Vai tās būs tās meitenes, ar kurām tu iesi uz randiņu un varbūt apprecēsies.
    Es apzināti neaizgāju mācīties 1993. gadā pēc videnes pabeigšanas. IT progammas bija ļoti atpalikušas no tā, kas pasaulē notika ap to laiku, man bija darba piedāvājumi, kur maksāja dienā tik, cik vecāki pelnīja mēnesī. Bet tagad atskatoties 25 gadu vecā pagātnē es varu teikt, ka tā nauda, ko nopelnīju (un pelnīju ļoti labi), tik pat ātri aizskrēja. Protams, palika pieredze un tā man ļauj vadīt savu uzņēmumu šodien. Bet ļoti pietrūkst studentu dzīves, korporāciju pasākumu un tā sabiedrības un kopības izjūta, kas ir veidojas studentu vidē. Tas noteikti ir lielākais un būtiskākais studentu dzīves ieguvums. Kāpēc visi grib mācīties Hārvardā, Stenfordā vai citās Ivy League augstskolās? Domā, citur slikti māca ekonomiku? Esmu gājis cauri Hārvardas ekonomikas programmām – nekā tāda īpaša tur nav. Tikai statuss un kontakti. Plus, ja ir laiks un vēlēšanās, vari vēl arī mācīties un padziļināti studēt tēmas, kas interesē. Bet ņem vērā, ka gan IT, gan mārketings mainās tik strauji, ka studēt visdrīzāk vajag vēsturi, antīkos filozofus, lasīt biogrāfijas (kaut vai sākot ar Jobsu).
    Latvijā par vienīgo normālo augstskolu uzskatu Zviedrus, Anglijā ir LSE, Amerikā Ivy League skolas. Spriežot pēc tava ieraksta, tev noteikti ir spējas kādā no augstākminētajām iestāties un pabeigt. Ko arī silti iesaku darīt. Vidzemes Augstskola vai Venstpils, vai LU – droši vari aizmirst par tādām, tur tiešām tikai notērēsi laiku.

LEAVE A REPLY