Vilhelms Meisters

Šī tēma ir ne reizi vien apspriesta un iztirzāta, bet man šķita, ka vēl neliela diskusija nenāks par ļaunu.

Manā uztverē galvenā problēma ar autortiesībām ir tā, ka ir absolūti neiespējami noteikt robežu, kad tās sākās un beidzās.
-Es, svilpodams Prāta Vētras dziesmu, eju pa ielu un tieku nofilmēts, video parādās YouTube. Pārkāpums?
-Es šo pašu Prāta Vētras dziesmu nodziedu, pats spēlēdams ģitāru un ielieku video YouTube. Pārkāpums?
-Paša iedziedāto Prāta Vētras video es embedoju iekš bloga, kur blakus atrodas AdSense reklāmas un es no tā iegūstu peļņu. Pārkāpums?
-Pašas Prāta Vētras izpildītās dziesmas es, izmantojot YouTube jau esošus video, salieku lapā, kas pilna ar klipiem/reklāmām ar mērķi gūt peļņu. Pārkāpums?

Šādi varētu apskatīt ļoti daudzus un dažādus piemērus. Vai aizdot DVD filmu draugam ir pārkāpums? Vai aizdot DVD filmu 20 draugiem ir pārkāpums? Vai nokopēt avīzes rakstu un izdāļāt vairākiem cilvēkiem ir pārkāpums? Vai uztaisīt un publicēt ekrānšāviņu filmai ir pārkāpums? Vai kasetē/diskā/vienalga kur ierakstīt radio raidījumu ir pārkāpums? Vai ierakstīt TV pārraidītu filmu un vēl aizdot to draugiem ir pārkāpums?

Autortiesību jēdziens ir tik ļoti abstrakts un grūti definējams, ka es nesaredzu normālu veidu kā to kontrolēt.

Autortiesību aizstāvjiem patīk spēlēties ar jēdzienu “zagšana”, kad tiek runāts par ar autortiesībām aizsargātu materiālu lejuplādēšanu. Tā nav zagšana, tā ir kopēšana. Ja būtu iespējams klonēt maizes kukuli, vai tas netiktu darīts? Vai tā būtu zagšana?

Viedokļi?