Vilhelms Meisters

Icon

Par dzīvi, mūziku, darbu, pieredzi, reklāmu, atpūtu, tehniku, blogiem, Twitter un ikdienu.

Prognozes un domas par Twitter attīstību

Neapšaubāmi ir visnotaļ ironiski blogot par Twitter un tvītot par blogiem, tomēr ir lietas, ko 140 zīmēs izteikt ir neiespējami, bet ar ko labprāt padalītos.
Twitter lietoju jau daudz ātrāk kā Latvijā un pasaulē tas kļuva populārs (kopš 2008. gada marta), tādēļ esmu uzkrājis zināmu pieredzi, to lietojot.

Twitter galvenā problēma manā uztverē šobrīd- satura pārbagātība un milzīgais apjoms.

Raksta veidošanas brīdī man ir 671 sekotājs. Skatoties uz publicēto saišu statistiku un paša ieradumiem, lēšu, ka katru manis rakstīto ziņu izlasa ~200 cilvēki (maksimālā atdeve no linkiem ir ap 100 klikšķu, ja manis teiktais netiek padots tālāk). Varbūt stipri kļūdos, bet tāds ir mans minējums.

Piemērs- es uzrakstu ziņu par hiphopu. Tas ir interesanti un noderīgi, piemēram, 10-20% manu sekotāju, to izlasa cilvēki, kam tas tiešām interesē, tai skaitā arī manis paša mīļākie mākslinieki. Bet- pārējiem 80-90% no šīs ziņas jēgas nav.
Piemērs 2- es uzrakstu, ka dodos uz Pulkvedi. 98% sekotāju tas ir pie vienas vietas, bet atlikušajiem, kas paši ir turienes apmeklētāji vai mani draugi, tas ir aktuāli.

Rakstot katru šo niecīgo ierakstu ir jāpārdomā tas, ka to lasīs ļoti daudzas personas, sākot no mediju cilvēkiem, žurnālistiem un blogeriem, un beidzot ar draugiem, paziņām. Katram no šiem cilvēkiem ir atšķirīgas interešu grupas.

Tas noved pie absolūti neracionāla laika patēriņa, jo ziņas, kas ir interesantas un derīgas bieži sastāda tikai nelielu daļu visa izlasītā.

Es prognozēju, ka Twitter vai nu visai radikāli mainīsies, vai nu palēnām mirs.
twitter.jpg
Read the rest of this entry »

DealExtreme.com- lēts Ķīnas internetveikals ar bezmaksas piegādi

Pieņemu, ka daudzi par šo veikalu jau būs dzirdējuši, bet atlikušajiem tomēr var noderēt. Šo rakstu pats uztveru kā nelielu treniņu gaidāmajam ārzemju internetveikalu katalogam, ko drīzumā sākšu veidot. Tur gan ierakstu uzbūvi plānoju citādu.

Tveršana.JPG

Tas, kas ļoti būtiski atšķir DealExtreme.com no citiem līdzīgiem resursiem, ir bezmaksas piegāde. Absolūti jebkam. Šķiet visai neticami, ka dēļ 50 santīmus vērta nieciņa kāds sūta pāri paciņu visai pasaulei (īpaši zinot kaut vai Latvijas Pasta piegādes maksas), bet tā nu tas veiksmīgi strādā.

DealExtreme pārdod arī tādas lietas kā Iphone klonus, bet visinteresantākie ir tieši pāris dolārus vērtie nieciņi, sākot no atslēgu piekariņiem gaismas zobena izskatā, MP3 atkaņotājiem par pāris latiem un beidzot ar lētiem Iphone apvalkiem un aizsargplēvēm. Nopērkams teju viss iedomājamais, pat naži un mazi zobeni, gredzeni, magnēti, mazi kompasi par pāris santīmiem gabalā.

Cenu līmenis ir tiešām zems. Piemēram, man bija nepieciešams pārveidotājs telefonam no Pop-port ligzdas uz 3,5 mm ligzdu. Rīgā tādus ir ļoti grūti sameklēt, nevienā telefonu salonā tādus neatrast (jāmeklē pa kaktu bodēm tuneļos un tamlīdzīgās vietās). Rīgā tajās retajās vietās, kur šo lietu pārdeva, tā maksāja 3-3,5 Ls, bet no DealExtreme, ar visu piegādi no Hongkongas, pārveidotājs izmaksāja ~70 santīmus.
Pasūtot pārveidotāju, pieķēru līdzi arī mikroskopisku SD karšu lasītāju, spraužamu USB portā, par ~50 santīmiem.

sku_6108_1.jpg

Tāpat iespējams pasūtīt, piemēram, smieklīga izmēra Bluetooth adapteri datoram par ~latu.
sku_11866_1.jpg
Preču sortiments ir patiešām grūti aptverams, piemēram, par pusotru latu iespējams nopirkt iekārtu, kas ļaus uzlādēt telefonu, ģenerējot elektrību ar rokas griezieniem.

Interesanti kā darbojas universālā pults par ~latu. Būtu interesanti paspēlēties pārslēdzot TV kanālus, piemēram, kafejnīcās.
sku_2724_1.jpg

Jārēkinās ar lieliem piegādes laikiem, kas gan ir atkarīgi no pasūtītā. Man preces nāca tieši mēnesi.

Vēl jāpiebilst, ka DealExtreme ir dažnedažādas atlaižu programmas, piemēram, pasūtot vairākas vienādas preces uzreiz, iespējams krietni ietaupīt. Par iztērēto naudu krājas bonuspunkti, ko vēlāk var izmantot preču apmaksai.
Ir pat affiliate programma, bet peļņa manā skatījumā ir pārāk niecīga (zem procenta).

DealExtreme ir arī spēcīga atsauksmju politika, lietotāji tiek motivēti sniegt produktiem apskatus un dot vērtējumus, tādejādi ir iespējams kārtīgi iepazīties ar produktu pirms tā iegādes.

Jābrīdina, ka nevajag gaidīt no DealExtreme ko pārdabisku, pieņemu, ka preču kvalitāte stipri pieklibo, bet tā ir iespēja par smieklīgām cenām iegādāties preces, ko Latvijā vai nu vispār nepārdod, vai nu pārdod ar milzīgu uzcenojumu.

Ārzemju internetveikalu katalogs- vai vajag?

Sveiciens lasītājiem.

Jau pāris mēnešus es prātoju par šāda projekta izveidošanu, bet nespēju saprast, vai cilvēkiem tas ir nepieciešams.

Ideja- ērti un uzskatāmi apkopot galvenos ārzemju internetveikalus, kas piegādā preces uz Latviju. Atspoguļot cenu līmeni, sortimentu, piegādes izmaksas utt.

Niša ir tukša, jautājums- vai vajag?

Ļoti priecāšos par viedokļiem. Paldies jau iepriekš.

07.04.10.- puspabeigtā skatā, ārzemju internetveikalu katalogs ir pieejams apskatei.

Draugiem.lv galeriju izmaiņas

Internets ir pilns ar negatīvām atsauksmēm, bet, lai arī man pašam pirmais iespaids nebija pārāk labs, iedziļinoties un sākot pētīt jaunās funkcijas, manas atsauksmes ir visnotaļ pozitīvas.

Jāpiebilst, ka raksta tapšanas brīdī galerijas ir testa versijā, tāpēc pilnu lietošanas ērtumu, iespējams, vēl nevar redzēt.

Pirmais un, manuprāt, svarīgākais jaunievedums: iespēja filtrēt, kas redz tavas galerijas.
Šeit paverās ļoti plašas iespējas, kas var viegli uzlabot dzīvi gan bilžu ievietotājiem, gan apskatītājiem.
Piemērs: korporatīvās ballītes bildes, kas visiem pārējiem šķitīs neinteresantas, ieķeksējam, lai rāda tikai kolēģiem. Bērnu bildes rādam tikai ģimenes draugiem, nevis visiem profila apmeklētājiem. Un tā tālāk un tā joprojām. Smuki.

Otrais- krietni funkcionālāks un ērtāks ekrāna izkārtojums. Pašās bildes, kas galu galā ir galvenais, ir krietni lielākas un uzsvērtākas kā iepriekš, kad bildes aizņēma nelielu ekrāna daļu.

Trešais un pēdējais jaunums- slīdrādes funkcija. Vienkārši, ērti, skaisti.

Protams ir vēl gļuki un trūkumi, bet galvenais iemesls, kāpēc cilvēkiem nepatīk, ir pavisam vienkāršs- pieradums pie vecā.
Vakar pavisam nejauši uzgāju rakstu, kurā bija uzskaitīti padsmit jauno galeriju trūkumi, tomēr, manuprāt, lielākā daļa no tiem ir īslaicīgi.

Es draugiem.lv administrācijas vietā gluži vienkārši ļautu cilvēkiem pārslēgties uz veco versiju, ja viņi to vēlas. Pārāk liela inovāciju uzspiešana, manuprāt, nenāk par labu- tāpat vajadzētu ļaut atslēgt Runā sadaļu.

drlv galerijas.JPG

Piezīmes: informātika vidusskolā; latviešu mūzikas gaume

Par visu pēc kārtas.

Pirms pāris dienām man notika pirmā informātikas stunda manā jaunajā skolā. Stundas beigās tika iedots tests ar 30 jautājumiem, kas mani visnotaļ sajūsmināja.

Piemēram, jautājums “Moderna datora operatīvās atmiņas apjoms visticamāk ir- 64 MB/1024 B/32 GB/640 KB.”
Ņemot vērā, ka šobrīd standarts ir 2-4 GB, prātīgāk būtu atzīmēt variantu 32 GB, jo gan jau, ka šādi apjomi ir tikai laika jautājums.
Cits jautājums bija par diskešu formatēšanu. Vēl kādi pārdesmit jautājumi bija pilnīgi nelietderīgi priekš vidusskolas skolnieka.

Par ko es vispār cepjos? Par to, ka vismaz 90% skolnieku tiešām no tā neko nesaprot. Pilnīgi neko. Un tas var rezultēties tajā, ka viņiem iesmērē ”modernu datoru” par vājprātīgu cenu.

Iepriekšējā raksta daļa tapa pirms mēneša, tagad mēs pirmo reizi visu stundu laikā ieslēdzām datorus. Un- ziniet, ko mēs mācamies? Iekš Paint izveidot kustīgu .gif animāciju ar dažnedažādiem ķēmiņiem. Uz atzīmi, protams. Un- to mēs darīsim vairāku stundu garumā.

Un tas ir sīkums, ka iekš Word ir plašākas zīmēšanas iespējas kā iekš Paint; tāpat- kustīgas .gif bildītes ir ārkārtīgi aktuālas un vērtīgas.

Domāju, ka beidzot spēšu izveidot savam blogam jaunu, kustīgu logo. Un obligāti to darīšu Paintā.

Par otro virsrakstā minēto daļu- lai runā bildes. Komentāri no manas puses būtu pārāk gari un naidpilni.
Jāpiezīmē tikai tas, ka internetu, domājams, lieto iedzīvotāju materiāli nodrošinātākais un intelektuālākais slānis. Bail par to, kas notiek tajā daļā, ar kuru es nesaskaros.
Divi dažādi laiki, lai jūs nedomātu, ka tā tikai sakritība.

internetam bildes.jpg

ATJAUNOTS 2: CanCan (Delano) picērija ņirgājas par klientiem, publiski glabājot viņu datus

5 gadus ilgs pasūtījumu arhīvs, iekļaujot klientu vārdus, uzvārdus, telefona numurus, adreses, durvju kodus un pat pasūtītās preces- viss šis ir brīvi pieejams iekš viņu mājaslapas.
Cik izskatās, nekas pat nav lauzts vaļā- dati tur tā vienkārši stāv. Esot arī iespējams atcelt esošos pasūtījumus.

Tas izskatās pēc ļoti smagas ņirgāšanās par klientiem, es šobrīd jūtos priecīgs, ka nekad neko neesmu pie viņiem pasūtījis.

Linku nedošu, bet grūti sameklēt nebūs.

VIA @kanampo.

Bildē aizkrāsoju personu datus, pietiek jau, ka viņiem nepietiek prāta to nepublicēt.


Screenshot

UPDATE: beidzot lapa vairs nav publiski pieejama, bet- es esmu pārliecināts, ka desmitiem cilvēku ir saglabājuši lapas kopijas.

UPDATE 2: iekš Kas Jauns publicēts raksts, kurā ir vairāk informācijas.

UPDATE 3: manas darbības rezultātā vakar bija sižets arī Panorāmā.

UPDATE 4: Panorāmas blogā ir vēl detalizētāka un smukāka informāciju. Arī atsauci ielikuši.

Btw- no Panorāmas tēmu tālāk paķēra arī BNS un, piemēram, Apollo.

UPDATE 5: Šīsdienas NRA tēma ir uz vāka kā galvenā. Visai uzjautrinošs likās citāts: ”SIA Eiropica uzskata, ka šos datus internetā ievietojuši nedraugi, lai grautu pārtikas uzņēmuma reputāciju”.
Links parādījās Twitterī un to bija noindeksējusi Google. Tobrīd, meklējot kaut vai to pašu ”delano orders”, lapa parādījās pirmajā vietā meklēšanas rezultātos.

MSI CX600 portatīvais dators: apskats

Vispirms laikam būtu nepieciešams skaidri definēt to, ko vispār vēlos sagaidīt no datora. Man personīgi nav nepieciešama ne monstroza jauda, ne liels baterijas darbības laiks, nedz arī kompaktums (šajā gadījumā).

MSI CX600 būtībā bija ‘kaķis maisā’, jo dators ir tikko izlaists un nekur internetā nekādi joprojām apskati nav atrodami.
Man bija akūti nepieciešams ērts, smuks un daudz maz jaudīgs stacionārā datora aizvietotājs, tāpēc pēc nelielām diskusijām ar 1A Twitter kontu, nosliecos par labu šim variantam.

Tehniskie dati:

- 16” glancēts ekrāns, 16:9 ekrāna attiecība
- Divkodolu Intel T4200, 2.0 GHz procesors
- 4 GB operatīvā atmiņa
- 500 GB cietais disks
- ATI Mobility Radeon HD4330, līdz 512 MB atmiņa
- DVD-RW diskdzinis, pilnā tastatūra ar Numpad, webkamera, karšu lasītājs un citas standarta lietas
- Cena- 369 Ls

MSI CX600 attēls
Read the rest of this entry »

Kā efektīvi darbināt korporatīvos Twitter kontus?

Nesen tiku izveidojis visnotaļ veiksmīgu rakstu par Twitter lietotāju ieguvumiem. Šoreiz gribēju pievērsties nevis parastajiem lietotājiem, bet gan korporatīvajiem Twitter kontiem.

Korporatīvie konti iekš Twitter pēdējā laikā ir radušies milzīgos apjomos, taču pavērojot to izmantošanas stilu un efektivitāti, bieži atliek vien smagi nopūsties. Daži subjektīvi ieteikumi no manas puses Twitter kontu operatoriem-

Twitter ikona

- Izvēlēties pareizo sekošanas stratēģiju. Manī nerodas nekāda interese, ja man sāk sekot kāds uzņēmums ar 2000 sekojamajiem, bet tikai pārdesmit sekotājiem. Šāda masveida pieeja, pēc maniem novērojumiem, pilnīgi un galīgi nav efektīva. Arī nesekot nevienam un gaidīt, kad konts kļūs populārs, ir visai naivi, ja vien runa nav par lielu un atpazīstamu megakorporāciju.

Vispieklājīgais un efektīvākais veids- atsekot tiem, kas seko tev. Šādi konts ātrāk kļūs populārs un piesaistīs arī tos, kas gluži vienkārši paši vēlas palielināt sekotāju skaitu. Jebkurā gadījumā- par ļaunu šāda stratēģija nenāks.

- Nemaz neveidot Twitter kontu, ja nav definētas skaidras funkcijas priekš tā. Tendence šobrīd ir Twitter kontus atvērt visiem- gan tiem, kam vajag, gan tiem, kam nav ne jausmas, ko ar to iesākt un konts ir nepieciešams ķeksīša pēc. Ja kontā reizi mēnesī tiks ierakstīta kāda anekdote vai gluži vienkārši pārpublicēts portāla RSS fīds- labāk nevajag.

- Aktīvi komunicēt ar citiem Twitter lietotājiem. Jauno mediju, kā tādu, viens no lielākajiem plusiem ir atgriezeniskā saite. Twitter nav priekš monologiem. Atbildiet uz jautājumiem, iesakiet, konsultējiet, palīdziet.

Lielisks piemērs ir interneta veikala 1A Twitter konts, kurš mani ļoti veiksmīgi konsultēja un ieteica labākos variantus pēc ieraksta Twitter, ka grasos pirkt portatīvo datoru. Tas rezultējās pirkumā par vairākiem simtiem latu un abpusēju labumu, turklāt saņēmu patīkamu atlaidi (kaut kad drīzumā būs datora apskats no manas puses).

- Atbilstoši noformēt Twitter kontu. Šis gan manā uztverē nav pārāk svarīgs punkts, tomēr ir patīkami, ja pie dizaina kāds ir piestrādājis un Twitter kontā varam redzēt vismaz uzņēmuma logo.

- Piedāvāt unikālu saturu/piedāvājumus- ļoti svarīgs punkts, kas tiešām piesaista sekotājus (un attiecīgi- topošos klientus). Konkursi, atlaides, informācija, kas nav atrodama citur.

Veiksmīgi piemēri ir kaut vai LTV Panorāma, kas publicē ziņas Twitter daudz ātrāk kā tās nonāk TV, kā arī prasa Twitter lietotājiem viedokļus par dažādiem jautājumiem, kurus vēlāk TV tiešraidē redz desmitiem un simtiem tūkstošu TV skatītāju. Tāpat labs piemērs ir Forum Cinemas, no kuriem nesen dabūju bezmaksas biļeti uz kino.

Šādas lietas cilvēkus piesaista daudz vairāk kā vienkārša RSS lentes dublēšana vai garlaicīgi ieraksti par jaunām precēm noliktavā.

Kā jau vienmēr- droši papildiniet mani komentāros ar saviem novērojumiem, viedokļiem un ieteikumiem.
Un- droši sekojiet man iekš Twitter.

Kā veidojas pakalpojumu cenas?

Lai arī ir krīze un viss šķietami kļūst lētāks- ne visās jomās vērojama deflācija. Ir jomas, kuras krīze vēl nav paspējusi nolikt savās īstajās vietās, bet ceru, ka tas ir tikai laika jautājums. Divi piemēri iz dzīves:

- Motoserviss.

Nepieciešams nomainīt riepu motorollerim (tiesa, ne manam). Lai nebūtu jāmaksā astronomiska summa, motorollers jau iepriekš ir izjaukts un servisā saplēstā riepa tiek dota uzmaukta uz diska, nevis atrodoties uz paša motorollera.
Sākotnēji servisa vadītājs paziņo, ka viņš to nedarīšot, jo neprotot un viegli varot saplēst riepu. Pēc tam, bez jebkādiem komentāriem, cits viņa kolēģis disku ar riepu kaut kur aizstiepj un pēc minūtēm 3 atgriežas ar jau nomainītu. Cena- 5 ls. Tagad nedaudz apstājamies un parēķinam-

/Pieņemsim, ka es neprotu noteikt laiku un darbiniekam darba paveikšanai pagāja veselas 5 minūtes. Nekādi čeki/rēķini piedāvāti netika, detaļas un elektrība nebija nepieciešami. tātad- tīri viena cilvēka darbs. /

Tātad- cilvēks uzskata, ka viņa darbs ir vērts latu minūtē jeb 60 ls/h.
Pieņemsim, ka darbinieks nostrādā tikai 8 h dienā (lai gan pieņemu, ka reāli ir vairāk). Tas būtu 60*8=480 ls/dienā.
Mēnesī ir vidēji 22 darbadienas- tātad šis darbinieks sav mēnešalgu iedomājas 10 560 latu apmērā. Neko sev.

Jautrākā daļa tikai sekoja- klients atteicās maksāt vairāk par 3 Ls un servisa darbinieks pēc gariem strīdiem, iztērējot dubultu laiku, noņēma veselo riepu nost un uzlika atpakaļ veco.

Tātad- labāk izvēlamies veikt darbu, ko paši novērtējam uz 10 ls (5 ls*2), nekā mierīgi saņemam 3 ls un priecājamies, ka neesam nosūdzēti VID par čeku/rēķinu neesamību. Absolūts debīlisms. Un kā vispār var pateikt pakalpojuma cenu PĒC tā veikšanas???

Jāpiebilst, ka šajā servisā pārsteigumi notiek ne pirmo reizi, tā, piemēram, ierobežotāja noņemšana manai Vespai pa nepilnu pusgadu bija kļuvusi divreiz dārgāka. Krīze, huh?

Normālos motoservisos ir deklarēts, ka darbs maksā 20 Ls/h (kas būtībā arī ir vājprātīga summa par viena cilvēka darbu, neticu, ka paši darbinieki saņem īpaši vairāk kā 20 ls/dienā), bet vismaz es saņemu rēķinu, kurā uzskatāmi redzu par ko maksāju un tiek maksāti arī nodokļi (kas mani būtībā neuztrauktu, bet labprātāk atdodu naudu nodokļos, nekā maksāju vājprātīgas summas bez jebkādas uzskaites).

————————

Otra situācija- medicīniskā izziņa priekš CSDD.

Nožēlojama formalitāte, kas pirms gadiem diviem vispār nebija nepieciešama (M kategorijas tiesībām).

Vislētāk un ātrāk varēja nokārtot vairākās vietās, bet minimālā summa visur bija 15 Ls. Citur summas svārstījās ap 25-30 Ls, bet ARS man paziņoja, ka jāmaksā katram ārstam atsevišķi un tas maksāšot apmēram 100 Ls.

Joks ir tāds, ka arī šajā gadījumā runa bija par apmēram 10-15 minūšu darbu. Savulaik to aprakstīju šeit , bet reāli, lai iegūtu izziņu bija jāpārbauda redze, skatoties uz plakātu, un jāsaka ārstam, ka nelieto narkotikas u.tml.

Situācija medicīnas nozarē vispār ir kropla, jo vizīte pie ārsta maksā vājprātīgas summas, itsevišķi- ja nav ģimenes ārsta nosūtījums, un- tas negarantē pilnīgi nekādu kvalitāti (tāpat kā servisos, arī slimnīcās mēdzu saskarties ar ārstiem, kas teju nepārvalda latviešu valodu. Tad par ko man vispār maksāt, ja viņš pat kārtīgi nespēj saprast, kāda problēma man ir???).

————————

Es pats bieži vien neciešu tik negatīvus rakstus kā šis, bet es rakstu ar cerību, ka krīze tomēr agrāk vai vēlāk liks mainīt cenu politiku daudzās sfērās.

Laipni lūgti komentāros mani papildināt par pakalpojumiem, kuru cenu tirgum vajadzētu krietni, krietni noregulēt.

Ko iegūst Twitter lietotājs?

Kad apmēram pirms gada sāku lietot Twitter, mana attieksme nebija īpaši pozitīva. Es tiešām tolaik nespēju saskatīt, kāpēc parastam, mirstīgam cilvēkam būtu nemitīgi kāds jāinformā par to, ko viņš ēd, kurp brauc un kādi raksti viņam liekas interesanti. Pagāja laiks un sāka izkristalizēties Twitter spēks.

Joprojām ļoti daudziem ir viedoklis, ka Twitter ir tukša laika šķiešana (var palasīt kaut vai Arčija raksta komentārus ).
Mani ļoti sajūsmināja Reiņa Zitmaņa raksts Dienā, kas būtībā pozicionēja Twitter kā ļaunumu, jo tas radot milzīgus informācijas terabaitus un elektropatēriņu (tad jau YouTube ir pats sātans).
Divi ģeniāli citāti no raksta, no kuru publicēšanas nespēju atturēties-
- ”..pats ļaunākais ir neiedomājami milzīgais elektroenerģijas patēriņš visā pasaulē”
- ”Tās ir īstu cilvēku pilnīgi īstas stundas lietām, kas pašam un citiem nesniedz nekādu kontribūciju pašu radīta un noderīga formā.”

Nu lūk. Bet es Reinim pilnīgi un galīgi nepiekrītu, tāpēc vēlējos uzskatām parādīt, kāda jēga ir lietot Twitter parastam cilvēkam.
Tātad, subjektīvā skatījumā- plusi, ko gūst Twitter lietotājs apmaiņā pret savu laiku. Rakstam ir 11 punkti.

Read the rest of this entry »

Jaunākie komentāri

Arhīvi