Vilhelms Meisters

Icon

Par dzīvi, mūziku, darbu, pieredzi, reklāmu, atpūtu, tehniku, blogiem, Twitter un ikdienu.

Jaunumi Latvijas hiphopā- kas notiek un kas taisās notikt?

Kā pirmo vēlējos uzsvērt ļoti, ļoti interesantu jaunumu no Pārcēlājiem (Ainara Mielava), Žaka un Armanda. Šķietami neiespējamā komplektācija ir izveidojusi ko patiesi lielisku. Jo vairāk klausos, jo vairāk patīk.

Klausāms šeit
Teksts šeit

Ar e-biļeti pār tiltu drīz
varēsiet braukt uz pili visi kopā

Tālāk- jaunumi no Gustava- drīz ārā nākošais albums ”3. elpa” un pirmais singls ”Plus, Mīnus”.

Par singlu- noskaņa varbūt ir smuka, bet tas nav tas, ko gaidu no Gustava. Laikam gan arī nekad vairs nesagaidīšu, teiksim to, kas bija dziesmā ”Nē un nē” no pirmā Gustava albuma. Pirmais albums bija ģeniāls, otrais jau vilka uz popsu, ar visiem 1001 latviski nerunājošajiem viesmāksliniekiem. (Miljons cilvēku šobrīd man nepiekrīt.). Lai gan, arī tas albums bija lielisks.
Protams, Gustavs attīstās un iekaro nenormāli lielas masas, bet varbūt tajā procesā kaut kas tomēr arī zūd. Bet tas ir tikai viedoklis.
Jaunais singls ir smuks, labs, bet ne izcils. Vienkārši vārdi, vienkāršs temats, nekas no elpu aizraujošajām metaforām pirmssākumos. Lieliski piemērots lielam ļaužu pūlim.
Bet Gustavs kā personība joprojām ir lielisks. Tāds patiess, vienkāršs džeks.

Dziesma novelkama/noklausāma šeit.
Links uz videokomentāru Jūtūbā.
Lirikas šeit.

Tālāk- kas ir gaidāms drīzumā.

-PKI Vol. 3.- Gan būs lieliskas dziesmas jaunajā albumā. PKI ir ”Pagrīdes Karaļvalsts ieraksti”. Daudz nestāstīšu, sapratst ar ko darīšana var šeit , kur arī divas dziesmas no gaidāmā albuma. Būs ļoti drīz, proti, janvārī.

-Sekktas Mixtape Vol. 2.- ļoti divdomīga relīze būs, kaut paklausoties sampleri. Domājiet paši, vai labs vai nē- gaumes ir dažādas. Kurts bliež labi. Klausīties var šeit.

-Tad vēl, runājot krietni nekonkrētāk, šogad mēs relīzes varam gaidīt arī no Āķa, R-visa, sen nedzirdētā Pikaso, Anša un daudziem citiem. Tā ka- gaidam.

Par Āķa uzstāšanos.

Nu tad tā.
Nepatika. Kamdēļ?
Sākšu ar to, ka jau sākotnēji biju ļoti skeptiski noskaņots dēļ pasākuma norises vietas- Prieka Vēsts uz Bērzaunes ielas. Nu nav tā baznīca. Kaut kā nepatika tas, lai gan- agrāk gāju uz baptistu baznīcu un būtībā bija maz atšķirību.

Kad mēs atnācām izdzirdēju kādu no organizatoriem sakām, ka pirmie hiphopa pārstāvji ir ieradušies. He he. Tas par mums laikam bija. Iesēdāmies ērtā dīvānā un ilgi un dikti gaidījām. Pa to laiku sāku krist histērijā, jo dižie organizatori pirms sākuma lika čupu kaut kādus kristiešu-emo klipus, kas vilka uz My Chemical Romance un vēl trakāk. Gandrīz nojūdzos.
Publika sākumā bija uz divu roku pirkstiem saskaitāma, bet (nez kāpēc) visi ieradās ~stundu vēlāk. Kāds simts kopā bija.

Pats Āķis sāka uzstāties pusotru stundu vēlāk nekā bija norādīts pasākuma sākums.
90% apmeklētāju bija kaut kādi regulārie uz draudzi nācēji, pārsvarā ~10-12 gadus veci, stāvēja pašā priekšā, daži viebās, citi ākstījās, vēl citi centās kustēties hiphopa ritmos. Nesanāca. Visvairāk mani uzjautrināja kaut kāds puika, kas izskatījās pēc Metallica solista..
Pats koncerts droši vien būtu bijis labs, tomēr- skaņa padrausmīga. Tehnika laikam nevilka to anormālo skaļumu (kāda velna pēc tas bija vajadzīgs??) un skaņa bija stipri čarkstīga.
Vēl nedaudz jocīgi izskatījās producents Domino, kas ik pa laikam iespraucās ar saviem ”Yo!”.

Vēl mums smiekīgi sanāca, ka mēs ieņēmām labas vietas pie skatuves t.i. aizstūmām tur krēslus, bet izrādījās, ka visa ievaddaļa bija paredzēta tur kur mēs sēdējām. Bet jautri. Mēs noteikti bijām pasākuma izlecošākās personas, bet nevarējām taču zināt.. Ilgi tajā vietā nosēdējām..

Un vispār- tas pasākums bija daudz reliģiskāks, nekā biju domājis. Viss ievads bija kristiešu dziesmas, sarunas par Dievu un tamlīdzīgi.

Izrādās, ka Džūle ar Archiju un Edavārdiem arī tur ir bijusi.. Nu ko, pēc izskata atpazītu tikai Edavārdus, viņu tur neredzēju..

Un vispār- sajutos tur šausmīgi neiederīgs. Visi tādi ūberticīgie.. Nu jā. Es neesmu neticīgs, bet tādā veidā.. Nē, paldies..

Pēdējais gads mūzikā.

Sākumā gribēju rakstīt kaut kādu labāko dziesmu/albumu listi, bet tad sapratu, ka man nav tādas.
Pēdējā laikā 90% no klausītā ir latviešu hiphops, 5%- ārzemju un vēl 5%- viss pārējais.

Viennozīmīgi man pēdējā laika visvislabākais atradums ir Āķis. Tā kā pieņemu, ka jūs tādu nezinat- 12. dziesma.mp3.
Vēl pēdējā laikā klausos, Gustavu, protams, S’T'A (vecs, bet labs), Kurtu (un gaidu Pilsētas Leģendas vol2.) un milzu čupu nekomerciālā (negribās teikt underground) hiphopa- Lāzeri, Kreisais Krasts u.t.t.

5% ārzemju hiphopa sastāda pārsvarā Tupac vai vecais, 80.-90. gadu old-school hiphops. Ary Kanye West un Jay-Z reizēm.

Un atlikušie 5%- heh, sākot no Prāta Vētras un Roberta Lejasmeijera, un beidzot ar Coldplay, System Of A Down un Detlefu.

Ā, un visbeidzot viens citāts no Āķa, kas man šausmīgi patika, un kas varētu atbildēt uz tonnām uzdotajiem jautājumiem- ar ko atšķirās reps no hiphopa.

”Kas domā, ka reps ir hiphops,
Ieslēdziet diktofonu,
Hiphopu taisa ar sirdi,
Repu ar mikrofonu.”
/Āķis, 8. dziesma

Āķis- pēdējā laika labākais atklājums

Vienkārši paklausieties. Āķim šodien iznāk albums.

Saites-
Āķis un Promoe- 12. dziesma
MySpace profils

/Raksts pārpublicēts no vecā bloga- arhīvam.

Jaunākie komentāri

Arhīvi